Smiltenes pagasta zemnieku saimniecībā “Vecābeles” govis zaļajās ganībās rāmi gremo zāli un pat nenojauš, kādas rūpes uz viņu saimnieces Jūsmas Švernas un citu zemnieku pleciem uzvēlis uz vienu gadu noteiktais Krievijas embargo pārtikas produktu importam.
Arī “Vecābelēs”, tāpat kā citās Latvijas piena lopkopības saimniecībās, saimnieki rēķinās ar embargo izraisīto piena iepirkuma cenu lejupslīdi un baidās par nākotni. Ir sākusies piena pārprodukcija.
Kas izstrēbs politiķu kļūdas?No tā iegūs pircēji, kuri varēs atļauties biežāk pamieloties kaut vai ar dārgo sieru. “Kritīs” arī vairāku piena produktu cenas veikalos, ja godprātīgi nostrādās visi ķēdes posmi: zemākas piena cenas – zemākas piena produktu cenas – zemākas tirdzniecības cenas.Taču zemniekiem iemesla līksmot nav. Jau tagad daudzās saimniecībās piena iepirkuma cenas kritums ir dramatisks, saka Sandra Stricka, Blomes pagasta “Dimantu” saimniece un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) piena grupas vadītāja.“Mutiski izskanējusi informācija, ka no 1. septembra piena iepirkuma cena būs 20 eiro centi (kilogramā – redakcijas piezīme), un tad ar piena lopkopību ir cauri. Par tādu cenu pienu šajā periodā saražot nevar, jo visu resursu cenas ir augstas,” norāda S. Stricka.Viņa uzsver, ka pārstrādātājiem steigšus jāmeklē jauni noieta tirgi, jo Latvijas tirgus visam saražotajam piena daudzumam kļuvis par mazu, savukārt Lietuvas piena iepircēji tūlīt pēc Krievijas embargo izsludināšanas strauji reaģējuši un sākuši lauzt līgumus par piena iepirkumiem. Ar to saskāries arī kooperatīvs “Māršava”, kam pienu pārdod “Dimanti”. Vakar S. Stricka un citi LOSP pārstāvji tikās ar zemkopības ministru, lai spriestu, kā pārvarēt piena lopkopībai draudošo krīzi. Smiltenes pagasta “Vecābeļu” saimniece Jūsma Šverna ir Breša laiku zemniece un saimnieko kopā ar meitu Egitu un dēlu Aivaru. “Vecābeles” pastāv no 1989. gada. J. Šverna visus šos 25 gadus strādājusi ar domu, ka šī saimniecība paliks viņas bērniem. “Un nu man ir jautājums valdībai, politiķiem, Eiropas Savienībai, kur tagad strādās mani bērni? Ārstu kļūdas aprok, bet kas notiek ar politiķu kļūdām? Kas tās izstrebj?” jautā J. Šverna.Ja tiešām nāksies likvidēt vidēji 70 slaucamu govju lielo ganāmpulku, tad vēl viņai ir cerība izvilkt “Vecābeles” ar otru saimniecības nozari – gaļas liellopu audzēšanu. Smiltenes pagasta “Braslu” saimnieks Pēteris Bērziņš stāsta, ka piena iepirkuma cena nedēļas laikā ir samazinājusies par sešiem eiro centiem un tagad kooperatīvs “Trikāta” maksā “Braslām” 22 eiro centus par kilogramu piena. “”Bet rēķini krājas,” nopūšas P. Bērziņš.Jādomājot arī jaunas barības devas. Ja piens nav vajadzīgs, tad neesot, ko spiest to no govs maksimāli laukā. Pusi piena Latvija eksportēja“Vecābeles” savu pienu pārdod akciju sabiedrībai “Smiltenes piens”. Uzņēmuma padomes priekšsēdētāja Gita Mūrniece neslēpj, ka arī “Smiltenes piens” samazinās savu piena iepirkuma cenu, jo ir spiests arī pats savu produkciju pārdot lētāk. Taču, tāpat kā līdz šim, pienu uzņēmums iepirks no visiem saviem 130 sadarbības partneriem.Līdz Krievijas embargo noteikšanai “Smiltenes piens” eksportēja 32 procentus no savas saražotās produkcijas, tai skaitā orientējoši 20 procentus – uz Krieviju (pamatā vairāku veidu sierus un nedaudz biezpienu). Tādējādi arī Smiltenes piensaimnieki ir to uzņēmumu vidū, kuri cer uz valsts atbalstu Krievijas ieviesto sankciju dēļ (eksports uz Krieviju pārsniedz 10 procentus no kopējā realizācijas apjoma). Piedevām a/s “Smiltenes piens” ir apstājies izejvielu eksports uz Lietuvu, uzņēmumu “Mariampoles piena konservi”, kas ražoja piena konservus Krievijas tirgum. Zaudējumus uzņēmums jūt jau tagad, jo Latvijas tirgū ir liels produkcijas pieplūdums no Polijas un Lietuvas, gan pašu valsts pārstrādes uzņēmumiem un patērētāji to visu nespēj nopirkt un apēst. Turklāt tas ir situācijā, kad Latvija pati līdz šim 50 procentus saražotā piena eksportēja vai nu jēlpiena vai produkcijas veidā, uzsver G. Mūrniece. Šobrīd “Smiltenes piens” intensīvi risina sarunas ar lielveikaliem par cenu pazemināšanu saviem produktiem 10 līdz 30 procentu apmērā. “Jau tagad sieru dodam laukā par pazeminātu cenu, kaut gan līdz šim iepirkām pienu par tādu cenu, kāda tā bija Latvijā vidēji. Tie ir mūsu zaudējumi, taču pagaidām tos netaisāmies lēst, un nav ko vaimanāt, jo ir pagājušas tikai pāris nedēļas kopš embargo noteikšanas. Domāju, kritiskākais moments būs decembrī, janvārī, februārī,” pieļauj G. Mūrniece.Lai nodrošinātu atbalstu pārtikas ražotājiem, kurus skāris eksporta embargo, un saimniecībām, kuras netieši ietekmētas, valdība otrdien lēma par jaunu papildu atbalsta instrumentu, paredzot izmaiņas daļējas kredītprocentu dzēšanas programmā. Attiecībā uz valsts atbalstu situācija un vēlmes katrā uzņēmumā gan jāizvērtē individuāli.Akciju sabiedrībai “Smiltenes piens” reāla palīdzība būtu valsts un pašvaldību atbalsts vietējiem pārtikas ražotājiem savos iepirkumos arī, piemēram, iepērkot pārtikas produktus cietumiem, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, slimnīcām, skolām, bērnudārziem. Uzņēmums jau pirms Krievijas embargo ieviešanas sācis realizēt vērienīgu projektu ar 14 iepirkumiem par uzņēmuma modernizāciju, darba apstākļu uzlabošanu, efektivitātes paaugstināšanu un jaunu tehnoloģiju un jaunu produktu ieviešanu. Projektu līdzfinansē Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) . Projekts ir jāpabeidz 2015. gada maijā, un bija paredzēts, ka pēc tam triju mēnešu laikā Smiltenes piensaimniekiem atmaksās ELFLA daļu. Viņu ierosinājums un liels lūgums ir Eiropas daļu atmaksāt pa etapiem, jo tas ļoti atvieglotu naudas plūsmu.Vēl piena ražotāju atbalstam svarīgi ir atcelt soda naudas piemērošanu par pārsniegto piena kvotu pēdējā kvotas gadā, lai samazinātu jau tā smago finansiālo slogu, ko Krievijas sankcijas varētu radīt piena ražotājiem.“Daži zemnieki pauž viedokli, ka Eiropas Savienības politiķu izraisītais embargo novedis pie situācijas saasināšanās piena nozarē un ienākumu krišanās. Tā ir kopējā, mums visiem risināmā problēma. Galvenais, lai mūsu Baltijas reģionā un Eiropā nebūtu kara!” cer G. Mūrniece. Viņa atgādina, ka no 2014. līdz 2020. gadam dažādos atbalsta veidos Latvijā zemnieki saņems no ES vairāk nekā 2,3 miljardus eiro no bagātāko ES dalībvalstu nodokļu maksātāju kabatām. Līdzīga summa ienākusi Latvijas laukos no 2007. līdz 2013. gadam.Turklāt, ņemot vērā piena iepirkuma cenas pēdējo triju gadu laikā zemniekiem – uzņēmējam un pārstrādātājiem – uzņēmējiem tas bijis labs periods. Sola lētākus produktusLatvijas pārtikas ražotājus savos veikalos “top!” un “mini top!” atbalstīs uzņēmums SIA “Firma Madara ‘89”. Jau no ceturtdienas, 21. augusta, līdz 1. oktobrim visos uzņēmuma veikalos būs labas akcijas cenas a/s “Smiltenes piens” ražotajiem Krievijas, Holandes un Maasdamer sieriem, fasētajam biezpienam un sveramajam krējumam (15 %), informē SIA “Firma Madara ‘89” iepirkuma menedžere Inguna Sīmane.Papildu tam savas produkcijas cenu samazinājumu “top!” veikalu tīklos piedāvājuši arī uzņēmumi “Rīgas piensaimnieks”, “Rīgas piena kombināts” (tai skaitā “Valmieras piena” produktiem), “Lazdonas piensaimnieks” un “Siera Nams”. Jau šomēnes vairākus minētajos uzņēmumos saražotos piena produktus varēs nopirkt par zemākām cenām, nekā līdz šim.Tas pats attiecas uz vietējiem dārzeņu audzētājiem. Piedevām “top!” veikalos šobrīd netiek tirgoti importētie tomāti, lai atbalstītu Latvijas dārzeņu audzētājus. Uz tirgotāju atbalstu cer arī J. Šverna – “lai nebūtu tā, ka tirgotājs pieliek tādu uzcenojumu, ka cilvēki Latvijā ražoto pienu nepirks”.
