Ar aicinājumu lauksaimniekiem būt vienotiem savu interešu aizstāvēšanā un stāties viņu biedrībās piektdien Launkalnes pagasta Silvā izskanēja biedrības “Lauksaimnieku apvienība” pirmais kongress.
Biedrībā pašlaik ir apvienojušies Vidzemes un Latgales lauksaimnieki. Viņi ir vienisprātis: Latvijas lauku nākotne būs atkarīga no lauksaimniecībai ierādītās vietas Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014. – 2020. gadam un no Eiropas Savienības turpmākajiem tiešmaksājumiem Latvijas zemniekiem.Grib vienlīdzīgu konkurenciPašreiz tiešie maksājumi Latvijas zemniekiem visā Eiropas Savienībā (ES) ir viszemākie – vidēji 90 eiro jeb 63 lati par hektāru, kamēr vidējais ES rādītājs ir 266 eiro jeb 186 lati par hektāru. Lauksaimnieku organizācijas uzskata, ka tiešie maksājumi nākamajā ES budžeta periodā starp dalībvalstīm ir jāizlīdzina daudz vairāk, nekā to paredz Eiropas Komisijas piedāvājums palielināt atbalstu par vienu hektāru par 30 procentiem no ES 90 procentu un Latvijas pašreizējā līmeņa.Kongresā klātesošie cerīgi uzņēma zemkopības ministres Laimdotas Straujumas paziņojumu, ka šajā ziņā ir noticis pavērsiens un lielās ES dalībvalstis sāk saprast Baltijas valstu īpašo situāciju, tāpēc ir iespējams progress tiešmaksājumu sadalē. “Ļoti būtiski ir tas, lai zemkopības ministre par to cīnītos,” atzīst arī Blomes pagasta zemnieku saimniecības “Dimanti” īpašniece Sandra Stricka. “Pašlaik mēs neesam spējīgi konkurēt ne savā, ne citos tirgos, jo pārējo Eiropas valstu zemnieki saņem lielākus tiešmaksājumus, un līdz ar to viņu ienākumi ir daudz lielāki. Tas nav godīgi. Lai modernizētu piena ražošanu un ieviestu govju brīvo kustību (govis slauc robots – redakcijas piezīme), mana saimniecība ir paņēmusi ļoti lielu kredītu,” atzīst S. Stricka. Bilskas pagasta zemnieku saimniecības “Kalējiņi – 1” īpašnieks Kaspars Putrālis gan pieļauj, ka tiešmaksājumu politika ir runga ar diviem galiem. Tiklīdz atbalsta maksājumi kļūs lielāki, tā Latvijā var palielināties zemes nomas maksa.Zemniekiem Latvijā trūkst zemes ražošanai, bet citi, kam zeme pieder, to nekopj, taču arī neiznomā vai nepārdod, tikai saņem maksājumus, L. Straujumai savu sāpi kongresā pauda vairāki lauksaimnieki.Cer uz zemnieku sīkstumuZemes cenu iespējamais kāpums saistībā ar tiešmaksājumiem satrauc arī zemkopības ministri, un ne bez pamata Zemkopības ministrija šobrīd izstrādā zemes kreditēšanas programmu. “Ar premjeru vienojāmies, ka martā ejam uz Ministru kabinetu, lai programmu apstiprinātu. Pašlaik ir ideja, ka mēs varētu Latvijas Hipotēku bankā subsidēt kredītprocentus līdz 3,7 %. Ķīla būtu tikai zeme, kuru iegādājas. Pirkt varētu lauksaimnieki, kuri apstrādā šo zemi un kuriem pieder zeme līdz 300 hektāriem,” kongresā skaidroja L. Straujuma. Šogad Zemkopības ministrijai kopā ar lauksaimnieku organizācijām arī jāizstrādā Latvijas lauku attīstības plāns no 2014. līdz 2020. gadam, kurā “visiem kopā jādomā, kā un kur mēs finansēsim mūsu laukus no lauku attīstības naudas,” norādīja ministre. L. Straujuma arī aicina zemniekus atbalstīt kooperāciju. Tam piekrīt biedrības “Lauksaimnieku apvienība” valdes priekšsēdētājs, Smiltenes pagasta zemnieks Ivars Ādamsons. Viņš uzsver, ka kooperatīvi ir lauksaimnieku instruments, lai par izdevīgu cenu tirgū realizētu savu produkciju un par izdevīgu cenu iegādātos izejvielas, savukārt “Lauksaimnieku apvienība” un citas lauksaimnieku organizācijas veido nozares politiku.
