Virsrakstā liktais jautājums lielākajai daļai lasītāju droši vien liksies muļķīgs. Kurš gan nezina, ka Latvijas neatkarību deklarēja tagadejā Nacionālajā teātrī 1918. gada 18. novembrī. Bet vai tiešam tā ir?
Virsrakstā liktais jautājums lielākajai daļai lasītāju droši vien liksies muļķīgs. Kurš gan nezina, ka Latvijas neatkarību deklarēja tagadejā Nacionālajā teātrī 1918. gada 18. novembrī. Bet vai tiešam tā ir?
Kāpēc Lielbritānija Latvijas neatkarību de facto atzina jau 1918. gada 11. novembrī – septiņas dienas pirms neatkarības proklamēšanas? Vai angļi to darīja bez kāda pamata? Kāpēc atsevišķās uzziņu grāmatās Rietumeiropā par Latvijas pirmo prezidentu min Voldemāru Zāmuelu? Ceru, ka šis raksts daudziem lasītājiem pavērs mazzināmu,bet ļoti nozīmīgu Latvijas vēstures lappusi un palīdzēs atbildēt uz augšminētajiem jautājumiem.
Nacionālās padomes izveidošana
Nereti nācies lasīt, ka latvieši atšķirībā no somiem un igauņiem par neatkarību sākuši nopietni domāt vien 1918. gada beigās, jo pirms tam pārlieku aizrāvušies ar kreisajām, tautu brālības idejām un gribējuši tikai “brīvu Latviju brīvā Krievijā”. Taču tā nav taisnība. Jau 1917. gadā no 14. līdz 17. oktobrim Petrogradā notika Nacionālās Padomes organizācijas komisijas sēde, kurā nolēma sasaukt visu latviešu organizāciju pārstāvju konferenci.Boļševiku jeb lielinieku apvērsuma dēļ (tā – ko padomju okupācijas laikā dēvēja par Oktobra revolūciju) šī konference Petrogradā nebija iespējama. Tāpēc organizatori nolēma konferenci sasaukt tā laika lielākajā latviešu kontrolētajā pilsētā Valkā no 16. līdz 19. novembrim (pēc vecā stila), uzaicinot tajā piedalīties visu latviešu organizāciju pārstāvjus.Tas ir, pārstāvjus no Vidzemes, Kurzemes un Latgales Pagaidu Zemes padomēm (kopskaitā 18), latviešu kareivju centrālajiem orgāniem (10), latviešu bēgļu centrālajiem orgāniem(4),latviešu politisko partiju centrālajiem orgāniem (8 partijas, no katras 2 delegāti), laviešu kooperatīvu centra (2) un latviešu kolonijām. Tajā bija paredzēts lemt par latviešu tautas pašnoteikšanos, Satversmes sapulces vēlēšanām,pieņemt vairākas rezolūcijas, nodibināt Nacionālo Fondu un ievēlēt rīcības orgānus, kas tālāk praktiski īstenotu Latviešu Pagaidu Nacionālajā Padomē nolemto.
Latvieši sašķeļas
Diemžēl latviešiem bija ļoti dažādi viedokļi, kā tālāk veidot savas zemes nākotni. Jau konferencē Pēterburgā sākās strīds pilsonisko partiju pārstāvju starpā. Rakstnieki Kārlis Skalbe, Jānis Akuraters un filozofijas doktors Pēteris Zālītis uzskatīja, ka tūlīt jādibina neatkarīga valsts, bet Zemnieku savienības pārstāvis Zigfrīds Meierovics pret to protestēja kā nereālu un pāragru prasību. Savukārt sociāldemokrāti un lielinieki vispār bija pret nacionālu autonomiju, pieļaujot teritoriālu autonomiju Padomju Krievijas sastāvā, kuras mērķis būtu šķiras interešu aizstāvība. Šādā fonā konference Valkā nesolīja vieglus rezultātus un tā arī bija.Tās pirmajā dienā Valkas pilsētas domes telpās (16. novembrī) no 20 uzaicinātajām organizācijām piedalījās vien 13 organizāciju un partiju 26 delegāti. Iskolatstrels, Kurzemes Zemes padome, Latgales tautas komiteja un lielinieku frakcija sēdēs nepiedalijās, bet mazinieki sūtija novērotājus. Sapulces prezidijā ievēlēja ievērojamo latviešu sabiedrisko darbinieku Ādolfu Klīvi, Zigfrīdu Annu Meierovicu, Vladislavu Rubuli (pārstāv Latgali) un Jāni Palcmani (Pēterpils un Viskrievijas Centrālās Zaldātu un Strādnieku Padomes pirmā sastāva Izpildu Komitejas locekli). Delegāti gari diskutēja, vai sapulcei ir pietiekamas pilnvaras izteikt visas tautas domas un kā panākt kreisā spārna līdzdalību.Sociāldemokrāti uzskatīja,ka konference pārstāv tikai Latvijas organizāciju labējo spārnu. Labējie un centristi argumentēja, ka iemesls ir kreiso nevēlēšanās atzīt nacionālos principus un ka aicināti piedalīties bija visu organizāciju pārstāvji. Visbeidzot nolēma ievēlēt komisiju no piecām personām, kurām tūliņ jādodas uz Vidzemes zemes padomi, lai pierunātu tās kreisos pārstāvjus piedalīties Nacionālās Padomes dibināšanas konferences darbā.Sarunu komisijā ievēlēja St. Kambalu no Latgales Zemes padomes, V. Rubuli, Z. Meierovicu, J. Goldmani un K. Skalbi. Sapulci slēdza vienos naktī.
Nodibina Latviešu Pagaidu Nacionālo Padomi
Konferences otrajā dienā – 17. novembrī – ieradās delegāti vēl no četrām aicinātajām organizācijām, kas ievērojami palielināja konferences svaru,jo nu pārstāvēja 17 organizācijas no 20 plānotajām. Par sarunām ar lielinieku kontrolēto Vidzemes Zemes padomi ziņoja Kārlis Skalbe – tās nebija sekmīgas.Pēc garākām diskusijām, kurās piedalījās arī kreiso pārstāvji (viņi piedalās kā novērotāji), balsojot ar pārliecinošu pārsvaru (tikai 1 delegāts pret), pieņēma rezolūciju, kuras pamatdoma ir: “Šinī sapulcē reprezentētas lielākās latviešu sabiedriskās organizācijas un politiskās partijas, kuras stāv uz nacionāla viedokļa, sapulce pasludina sevi pa PAGAIDU LATVIEŠU NACIONĀLPADOMI”.Pieņemta šāda Pagaidu Latviešu Nacionālās Padomes (turpmāk – PLNP) dienas kārtība: 1)pārskats par PLNP organizēšanu; 2)PLNP kompetences; 3)Latvijas stāvoklis; 4)deklarācijas; 5)latviešu tautas pašnoteikšanās; 6)Satversmes sapulce; 7)Latvijas glābšanas komitejas organizēšana; 8)ukrainiešu un kazaku republiku attiecības pret citām Krievijas tautām; 9)Krievijas tautu kongress un padome; 10)delegācija uz Stokholmu un viņas pilnvaras; 11)Nacionālā fonda dibināšana; 12)tekošas darīšanas; 13)vēlēšanas.
Nodibina četras komisijas: 1)Latviešu Satversmes sapulces; 2)deklarāciju; 3)Latvijas glābšanas un 4)Nacionālā fonda dibināšanas.
Tālākajā darbā delegāti vienojās par PLNP kompetencēm (galvenie runātāji Z. Meierovics, P. Zālītis un V. Zāmuels). Galvenais uzdevums – “stāvēt par nacionālu interešu aizstāvēšanu un tautas ideālu īstenošanu. Priekš tā vajadzīgs uzstāties: 1)pret tautas sadalīšanu; 2)par apvienotu,nedalītu,autonomu Latviju; 3)izvest tautas pašnoteikšanos plebiscīta ceļā vai sasaucot Latvijas Satversmes sapulci; 4)nodibināt latviešu orientāciju kā priekš Krievijas, tā priekš ārzemēm; 5)stāties ciešos sakaros ar pārējām mazām tautām, sevišķi tām, ar kurām mums paredzama kopīga patstāvības izcīnīšana un nodibināšana; 6)censties savilkt visus latvju kareivjus iz krievu armijas uz Latvijas teritoriju; 7)izstrādāt agrārprojektu; 8)noskaidrot stāvokli miera un kara jautājumos; 9)piedalīties miera kongresā; 10)vadīt remigrācijas lietu; 11)noteikt attiecības pret Krievijas Satversmes sapulci; 12)iztrādāt Latvijas Satversmes projektu. No augšminētā redzam, ka LPNP stādija sev visaptverošus, būtiskus mērķus gan latviešu tautas interesēs, gan valstiskuma radīšanai.
Par Latvijas stāvokli referēja J. Goldmanis. Viņa galvenās domas, ka, lai novērstu Latvijas sašķeltību un Kurzemes pievienošanu Vācijai, jāturpina sarunas ar Angliju un Franciju, jo uz Krieviju nevar paļauties. Vienīgā Latvijas iespēja ir Rietumu orientācija.Vēl Goldmanis norādija, ka arī Ziemeļamerikas Savienotās Valstīs jau sperti soļi par Latvijas pašnoteikšanos.
Savukārt Kambala referēja par stāvokli Latgalē un kādi soļi jāveic, lai Latgali apvienotu ar pārējo Latviju. Par Latgales jautājumu izsacījās arī Z. Meierovics, J. Rubuls, valsts domnieks J. Zālīts. Kārlis Skalbe uzsvēra, ka otra tāda brīža, kad brūk Krievijas impērija, lai taptu Latvija par neatkarīgu valsti, var nebūt. Tas jādara kopā ar sabiedrotajiem – Angliju un Franciju. Šo notikumiem bagāto un svarīgo sēžu dienu slēdza pusvienos naktī.
Pieņem pirmo Latvijas neatkarības deklarāciju.
1917. gada 18. novembrī (pēc vecā stila) tika pieņemti nozīmīgākie dokumenti – deklarācijas (nolasa Jānis Akurāters).
KRIEVIJAS REVOLUCIONĀRAI DEMOKRĀTIJAI
Nostājoties uz Krievijas revolucionārās demokrātijas vairākkārt pasludināto Krievijas tautu pašnoteikšanās tiesību pamata, Latviešu Pagaidu Nacionālā padome paskaidro, ka Latgale, tas ir, Vitebskas guberņas Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķi, ir pievienojama Latvijai, kuras stāvokli un attiecības uz ārieni un iekšējo iekārtu noteiks viņas Satversmes sapulce un tautas plebiscīts.
ĀRVALSTĪM UN TAUTĀM
Ievērojot latvju tautas tieksmes pēc politiskās brīvības un autonomas Latvijas, kas jo spilgti parādījās 1905. gada atsvabināšanas cīņās un, nostājoties uz tautu pašnoteikšanās tiesību principa pamata, Latviešu Pagaidu Nacionālā Padome uz visstingrāko protestē pret jebkuru Latvijas sadalīšanu un it īpaši pret Kurzemes vai arī visas Latvijas pievienošanu pie Vācijas, un līdz ar to pasludina, ka Latvija, kurā ieiet Vidzeme, Kurzeme un Latgale, ir autonoma valsts vienība, kuras stāvokli, attiecības uz ārieni un iekšējo iekārtu noteiks viņas Satversmes sapulce un tautas plebiscīts.
Ukraines Centrālai Radai
Noklausījusies Centrālās Radas telegrammu par Ukraines republikas izsludināšanu, Latviešu Pagaidu Nacionālā Padome sūta savu brāļa sveicienu Ukraines tautai un brīvai Ukrainei. Lai dzīvo Ukraines tauta! Lai dzīvo tautu federācijas ideja!
Ukraines Centrālai Radai un Tautu Padomei Kijevā
Latviešu sabiedriskās organizācijas un politiskās partijas, kuras turas pie tautu nacionāli teritoriālās pašnoteikšanās principa, 17. novembrī nodibināja un izsludināja Latviešu Pagaidu Nacionālo Padomi, kura atrodas Valkā, Vidzemes guberņā.
Deklarācija “Ārvalstīm un tautām” būtībā ir uzskatāma par pirmo Latvijas neatkarības deklarāciju.Tā gan apzināti formulēta tā,lai ja apstākļi neļauj iegūt tūlītēju neatkarībuar šo dokumentu varētu pretendēt arī uz autonomiju Krievijas vai Vācijas satāvā.Savās atmiņās Nacionālpadomes locekļi (piemēram V.Klīve) to uzsver tieši šādigalvenā doma bija neatkarībaneizslēdzot apstākļu spiestus starpvariantus.
Diskusijā noskaidrojās,ka līdz Satversmes sapulces sasaukšanai Latvju Nacionālpadomei(tā LPNP dēvē tā laika laikraksti,piemēram, “Laika Vēstis”) jāuzņemas vairāki tās uzdevumi un funkcijas.
Vēl jābiebilst,ka tieši pamatojoties uz augšminēto rezolūciju “Ārvalstīm un tautām” Lielbritānija atzina Latvijas neatkarību jau 1918.gada 11.novembrī.
Pēc rezolūcijas pieņemšanas Pēteris Zālītis ļoti precīzi definēja kāda tad būs Latvijas valsts un kāpēc latviešiem ir tiesības to dibināt.
Skaidri definē pašnoteikšanās principus
Pēteris Zālītis savā referātā skaidri definēja,ka tautu pašnoteikšanās princips ir plašāks nekā autonomijas princips.Ka jāsasauc Latvijas Satversmes sapulce,kam jālemj par Latvijas apvienošanu,jāizstrādā Latvijas pamatlikumi un jāizveido Latvijas Republika!Jo īpāši svarīgi to darīt tūlīt ,jo Vācijas grib Latviju pievienot Prūsijai(jau izsludināta Kurzemes pievienošana Vācijai).Rererātā arī bija principiālas tēzes par Latvijas iekārtu:
1)Latvija ir apvienota uz etnogrāfiska pamata.Apvienojamas vienā politiskā,administratīvā,ekonomiskā un finansiālā vienībā visas vienkopus esošās latviešu apdzīvotās zemes,kā Kurzeme,Vidzemes latviešu daļa,Latgale(Daugavpils,Rēzeknes un Ludzas apr.utt.Vitebskas guberņā) un tās Kauņas guberņas daļas,kuras apdzīvo latvieši,zem nosaukuma Latvija.
Piebilstot,ka nomaļu apgabalu pievienošanu vai nepievienošanu izšķir vietējie iedzīvotāji,uz vispārēju,tiešu,vienbalsīgu un aizklātu vēlēšanu tiesību pamata,kā vīrieši,tā sievietes,kas 20 gadus veci.
2)Apvienotā Latvija ir pilnīgi autonomalikumdošanas,administratīvā,finansiālā un politiskā ziņā.
3)Apvienotā,pinīgi autonomā Latvija ir demokrātiska,republikāniska valsts,kurai pašai savs parlaments ar pilnīgām likumdošanas tiesībām.
4)Latvijas konstitūciju un pamatlikumus izstrādā Latvijas Satversmes sapulce,kura vēlama uz vispārēju,tiešu,vienlīdzīgu,aizklātu un proporcionālu vēlēšanu likuma pamata no visiem abēja dzimuma Latvijas iedzīvotājiem.
Pētera Zālīša referāts tika uzņemts ar lielu sajūsmu un tajā paustās galvenās idejas vēlāk akceptēja citās sanāksmēs un valsts praktiskajā izveidē.
Par Satversmes sapulces sasaukšanu referēja V.Zamuels.LPNP nolēma,ka neskatoties uz grūtībām tā ir jāsasauc un pieņēma attiecīgu rezolūciju:”Ņemot vērā Latvijas tagadējo neciešamo un nenoteikto stāvokli,viņas dzīves pamata intereses un zemes neatliekamās vajadzības,Latviešu Pagaidu Nacionālā Padome atzīst par nepieciešamu sasaukt Latvijas Satversmes sapulci.Sazinoties ar attiecīgām sabiedriskām organizācijām un stājoties tūliņ pie vajadzīgiem priekšdarbiem.”
Plašākas debates izvērsās par Latgali līdz Padome vienojās,ka Satversmes sapulce būs visai Latvijai kopīga!
Par Latvijas glābšanas komiteju referēja Siliņš un tika nolemts pie LPNP dibināt Latvijas aizsardzības un atjaunošanas nodaļu.
Šo Latvijas vēsturē un valsts dibināšanā tik nozīmīgo sēdi slēdza vienos naktī…
Uzdod ārzemēs cīnīties par Latvijas neatkarību
Nacionālpadomes pēdējā sēžu dienā-19.novembrī nolēma nogaidīt jautājumā par kopīgas lietuviešu(toreiz teicaleišu)-latviešu republikas izveidi.Šāda ideja piederēja lietuvietim Dr.Šlupam.Lielākā daļa runātāju vispār bija pret šādu ierosmi.Toties vienojās uz ārzemēm sūtīt delegāciju 3 cilvēku sastāvā,kā uzdevums bija cīnīties par pilnīgu tautas pašnoteikšanos(neatkarību).Delegācijai lika par pienākumu nodibināt tuvākus sakarus ar jau esošām ārzemju nodaļām.Vienbalsīgi šājā delegācijā ievēlēja J.Kreicbergu,Z.Meierovicu un J.Čaksti.
Nacionālā fonda dibināšanai un uzdevumiem nolēma dibinār sevišķu komisiju.
Visbeidzot notika LPNP valdes un rīcības orgānu vēlēšanas.Valdē par priekšsēdētāju ievēlēja advokātu V.Zamuelu,priekšsēdētaja biedriemadvokātu K.Pauļuku,podporučiku Jonu Rubuli,kareivi J.Palcmani.Sekretārunotāru K.Bahmani,sekretāra biedriemrakstniekus K.Skalbi un J.Akurāteru,mantziņiemkooperatoru V.Siliņu un komercinženieri Ed.Laursonu.
Ārzemju nodaļāpriekššēdētājsbijušais 4.Valsts domes loceklis J.Goldmanis,locekļiprofesors J.Rancāns,redaktors O.Nonācs,advokāts A.Bergs,žurnālists A.Dobelis.
Finansu nodaļāpriekšsēdētājs_ cand.rer.merc.Z.Meierovics,locekļi-Ed.Laursons,kooperators A.Klīve.
Latvijas aizsardzības un atjaunošanas nodaļapriekšēdētājs Jons Rubuls,locekļiadvokāti A.Friedenbergs un A.Kalevitcs,agronoms V.Skubiņš,kooperators J.Brumelis.
Latviešu Satversmes sapulces vēlēšanu komisijapriekššēdētājs V.Zamuels,locekļi-O.Nonācs,virsnieks Fr.Vītoliņš,J.Rubuls,baznīckungi Milentijs un J.Streļēvičs.
Latvijas Satversmes projekta komisijapriekšēdētājs-V.Zamuels,locekļi-Dr.phil.P.Zālīte,A.Bergs,baznīckungs Fr.Trasuns,Dr.O.Grosvalds,K.Pauļuks,advokāti A.Straustmanis ,H.Rūsis,mācītājs J.Grunbergs,docents K.Kundziņš,J.Akuraters.
Koloniju nodaļapriekšēdētājs-K.Bahmanis,locekļi-Jānis Palcmans,J.Akuraters,K.Skalbe,A.Dobelis,V.Siliņš.
Agrārnodaļapriekšēdētājs agronoms A.Kalniņš,locekļiagronomi J.Bergs un V.Skubiņš,kareivis P.Lazdāns,P.Zālīts.
Kultūras komisijapriekšēdētājs porutčiks Fr.Vītoliņš,rakstnieki E.Virza,K.Skalbe,J.Akurāters.
Tautu padomē Kijevā-K.Bahmans,Z.Meierovics,docents M.Bruņenieks,virsnieks Staņislavs Kambala.
Ukraines RadāM.Bruņenieks.
Jāpiezīmē,ka tieši Valkā nodibinātās LPNP valdi un izpildnodaļas Lielbritānijas ārlietu ministrs lords Balfūrs atzina par Latvijas pagaidu valdību(provisional governement) un advokāts,Valkas pilsētas valdes loceklis Voldemārs Zāmuels(citos avotos Zamuels minēts bez garumzīmes uzvārdā),kuru ievēlēja par LPNP valdes priekšsēdētāju vairākos ārvalstu avotos tiek dēvēts par pirmo Latvijas prezidentu(piemēram,rokasgrāmatā “Regenten und Regierungen der Welt”-Billefeldē,Vācijā,1953.g).Patiesības labad jāsaka,ka ja pagaidu valdības gods,manuprāt ir pamatots,tad par prezidentu V.Zāmuelu nevar dēvēt,tiesa ,daudz netrūka,ka viņš par tādu būtu kļuvis šā vai tāpēc Čakstes nāves pietrūka tikai 3 balsu,lai viņu aizstātu V.Zamuels.
Uzsaukums “””Latvieši!”
Lai popularizētu Latvijas neatkarības ideju pašā Latvijā,kur neapšaubāmi lielinieku ietekme bija liela,Kārlis Skalbe LPNP vārdā uzraksta kvēlu uzsaukumu “Visiem latviešiem!” ko ar Bēgļu Centrālās Komitejas palīdzību izplata ap 30 tūkstošiem eksemplāru lielā metienā.Šis uzsaukums ir tā vērts,lai to citētu pilnībā:
Visiem latviešiem! Latvieši!
Svešas tautas krusto savus zobenus pār mūsu zemi un prasa,kam viņa pieder?Šai brīdī,lai skaļi visā pasaulē atskan latvju tautas balss:šī zeme ir mūsu,noliekat savus zobenus,mēs paši gribam valdīt par savu zemi kā brīva tauta!Mēs negribam būt nevienam par laupījumu.Ir laiks,ka latvju arkls izar tās robežu ežas,ko likušas svešas tautaskrievi,poļi un vācieši,dalīdamas kā laupījumu mūsu tēvu zemi.Kurzeme,Vidzeme un Latgale lai top par apvienoto Latviju,tā ir vienas tautas zeme,to nedrīkst šķirt ne upes,ne robežu stabi!Lai svabadi par viņu staigā latviešu arkls un sētuve.
Latvieši!
Grūts ir bijis mūsu tautas mūžs svešu tautu jūgā.Mūsu gaita ir bijusi darba bērnu gaita,bet savās dvēselēs mēs dziļi esam glabājuši īgnumu pret saviem apspiedējiem.Ne vienreiz vien mūsu tauta ir sacēlusies,lai ar asinīm pirktu sev brīvību.Un tad Eiropas tautas izgāja lielā cīņā par savu neatkarību,arī latvju dēli pacēla savu zobenu un savu karogu par brīvu Latviju.Dārgas ir mums šīs varonīgās cīņas,kuras mums maksājušas daudz dārgu dvēseļu…Ar ugunsgrēku dūmiem ir aizgājusi mūsu pūliņos uzceltā dzīve.Mūsu tauta ir izkaisīta pa visiem vējiem.
Brāļi latvieši!
Līdzi tautas zemei ir saraustīta gabalos svētā tautas miesa.Viena daļa aiz vācu drāšu žogiem,otra Kurzemē.Citi min bēģļu tekas,citi svešos kara pulkos kalpo svešai varai.Māte latvija grib ar mīlestību salasīt šīs saplosītās tautas daļas un no jauna savienot,lai viņas top par vienu un veselu miesu.Jo latvju tautai nebūs mirt,bet dzīvot!
LAI APVIENOTU SAŠĶELTO TAUTU UN SADALĪTO TAUTAS ZEMI PAR VIENU NESALĀMU VALSTS VIENĪBU,PAR LATVIJU,-IR NODIBINĀJUSIES LATVIEŠU PAGAIDU NACIONĀLĀ PADOME.
Viņa ir radusies visgrūtākā brīdī ,kad ienaidnieks izstiepj savu roku pār Latviju,kad mūsu nacionālā griba ir salauzta un asās partiju cīņās mēs esam pazaudējuši tos lielos mērķus,ko vēsture nostāda acu priekšā visām mazām un kalpinātām tautām.
Latvieši!
Esat šī lielā brīža cienīgi un apvienojaties ap savu Pagaidu Nacionālo Padomi.Lai viņa top jums par ceļa zvaigzni,kas ved uz brīvu apvienotu Latviju!
Latviešu Pagaidu Nacionālā Padome ir radusies no organizācijām un partijām,kas paguvušas apvienoties uz izpostītās dzimtenes drupām,lai paceltu balsi pret Latvijas sadalīšanu un pulcinātu izklīdušo tautu ap atdzisušiem dzimtenes pavardiem.
Latviešu Pagaidu Nacionālā Padome protestē pret jebkuru Latvijas sadalīšanu un sevišķi pret Kurzemes,vai arī visas Latvijas pievienošanu,vai kaut kādu saistīšanu pie Vācijas un pasludina,ka Latvija,t.i.Kurzeme,Vidzeme un Latgale ir autonoma un nedalāma valsts vienība,par kuras iekšējo iekārtu un attiecībām uz ārieni lems viņas Satversmes sapulce,kura izteiks tautas gribu.
Latvijas Satversmes Sapulces sasaukšanu,saziņā ar citām sabiedriskām organizācijām un iestādēm,Latviešu Pagaidu nacionālā Padome tur vienu no saviem galvenajiem uzdevumiem.
Latvieši!
Lielais atlaišanas vārds ir atskanējis:pašnoteikšanos tautām!Negaidat vairs citas atlaišanas!Ņemat sev paši ,ko vēsture jums dod un esat gatavi,notīrīt savas durvis no saviem apspiedējiem!Ņemat sev paši šo zemi,kuru mūsu tēvi ir pirkuši ar saviem asins sviedriem un ceļat tur labāku un taisnīgāku valsti,nekā tā kura tagad iet bojā.
LAI DZĪVO BRĪVA APVIENOTA LATVIJA!
Valkā,novembrī,1917.g. Latviešu Pagaidu Nacionālā Padome
Šis uzsaukums nonākot lielā daļā latviešu māju mainīja daudzu prātus un lika domāt par savu valsti un cīņu par to.
Kāpēc Valkā?
Jā,bet kāpēc LPNP sanāca un par patstāvīgo mītnes vietu izvēlējās Valku?Nejaušība vai loģika?1287.gadā rakstos pirmo reizi minētā un pilsētas tiesības no poļu karaļa Stefana Batorijas 1584.gadā saņēmusī Valka faktiski bija vienīgā saprātīgā izvēle.Pēc varāku dzelceļa līniju izbūves ārkārtīgi strauji augošais latviskā Valkas aprinķa(pašreizējais Valkas,Alūksnes,daļēji Gulbenes un Valmieras rajons)centrs vienmēr bija daudznacionāls,bet ar latvisku dominanti.Ja 1881.gadā pilsētā dzīvoja 1604 latvieši,1041 vācietis,978 igauņi,309 krievi un vēl citu nāciju pārstāvji,tad 10 gadus vēlāk te bija jau 4455 latvieši un 3945 igauņi,vācu un citām minoritātēm paliekot iepriekšējā līmenī.1914.gadā Valkā mitinās 18500 iedzīvotāji,tai ir divas priekšpilsētas un divas dzelzceļa stacijas (Valka 1 un Valka 2).Salīdzinājumam jāsaka,ka tolaik,piemēram,Valmierā mitinājās gandrīz četras reizes mazāk iedzīvotāju…Īpaša loma Valkai ir latviešu inteliģemces un kultūras radīšanā.Tā ir lielākais un nozīmīgākais latviešu izglītības cents.41 gadu te darbojas Jāņa Cimzes skolotāju seminārs,kuru beidz un par skolotājiem ,reizē diriģentiem (kordiriģēšana un mūzika bija obligāta mācību sastāvdaļa),gara gaismas nesējiem kļūst 508 absolventi(no tiem-104 igauņi).Te izaug pirmie latviešu rakstnieki Juris Neikens,Apsīšu Jēkabs,Jēkabs Zeibolts,Jānis Ruģēns,Augusts Kažoks,Latvijas valsts himnas Dievs svētī,Latviju autors Baumaņu Kārlis,dzejnieks un spilgts jaunlatviešu pārstāvis Auseklis,pirmo trīs Vispārējo latvišu dziedāšans svētku virsdiriģents,skolnieks un pēc tam skolotājs Cimzes seminārā-Indriķis Zīle,laikrakstu un žurnālu karalis Antons Benjamiņš un daudzi citi.
Savukārt Ādama Tērauda skolotāja semināra novirziens bija matemātika un citas eksaktās zinātnes.Šo mācību ietādi absolvēja turpat 300 draudžu skolu skolotāju.Bet tas nebija visste darbojās 10 dažāda tipa pamatskolas,reālskolas,2 sieviešu ģimnāzijas,augstākā tautskola ar 2 gadīgiem pedagoģiskiem kursiem,2 tirdzniecības skolas un privāta sieviešu proģimnāzija.
Pēc tam kad vācu karaspēks ieņema Rīgu 1917.gadā uz Valku devās vai visa latviešu inteliģence un īsā brīdī tā kļūst par “Latvijas mazo galvaspilsētu” ar 35 tūkstošiem iedzīvotāju un apdzīvotu vai katru pieliekamo kambari.Andrejs Upīts te pabeidza romānu “Renegāti”(1916.g.).No Rīgas uz Valku pārceļ ietekmīgā laikraksta “Līdums” redakciju,kur strādāja slaveni latviešu rakstnieki Edvards Virza,Antons Austriņš,Jānis Sudrabkalns,Kārlis Skalbe,Jānis Akuraters,Linards Laicēns.1918.gadā direktora Jāņa Plūmes vadībā Valkā nodibina Latviešu pagaidu Nacionālo teātri(dekorators J.Kuga,dramaturgs J.Akuraters),kas sniedza izrādes ne vien Valkas Saviesīgās biedrības namā(Raiņa,Blaumaņa,Ibsena u.c.lugas),bet visās Vidzemes latviešu pilsētās. Maza atkāpevairāk kā 50 gadus mums stāstīts,ka Nacionālais teātris radās kā strādnieku teātris Rīgā,lai gan patiesībā tas dzima Valkā kā pagaidu Nacionālais teātris un nākošgad būtu jāsvin šī teātra 90 gadu jubileja.Loģiski būtu ja šāda iniciatīva nāktu no Nacionālā teātra un ja svinības notiktu dzimšanas vietā-Valkā.
Bet atgriezīsimies 1917.gadā.Tūlīt pēc februāra revolūcijas tajā pat Valkas Saviesīgās biedrības namā,kurā vēlāk dzimst Latvijas Nacionālais teātris,Kārlis Ulmanis kopā ar domubiedriem nodibina Latviešu Zemnieku savienībustiprāko pilsonisko partiju līdz pat okupācijai .Nav mazsvarīgi arī tas ,ka Valkā no 1917.gada novembra līdz 1918.gada februārim darbojas Iskolatslielinieku izveidotā izpildkomiteja,kuru vadīja Fricis Roziņš-Āzis.Samērā mērens komunists kas ap sevi pulcēja arī ne mazums inteliģentupiemēram,dzejnieks Vilis Plūdons,mikrobiologs Augusts Kirhenšteins(atcerēsimies viņa bēdīgo lomu 1940.gadā) un citi.LPNP ir pretsvars šim orgānam,kurš neko negribēja dzirdēt ne vien par neatkarību,bet arī autonomiju.Bez tam Valkas pilsētas valdi pirmo reizi vada latvietis-Kārlis Aleksandrs Ozoliņš ,kurš šajā amatā ir no1917.gada jūlija līdz 1918.gad februārim un 1918.gada novembrī ,decembrī.šis amats viņam tiek konkurējot ar igauņiem,jo latviešiem ir 17,igauņiem 16,krieviem,poļiem ,ebrejiem 7 vietas.Ozoliņš ir skolotājs.Strādājis tirdzniecības skolās Makavā,Valkā,Valkas reālskolā.Atbalsta Latvijas neatkarību.
Gluži loģiski augšminētajā situācijā Valka bija vienīgā saprotamā izvēle,kur dibināt Latviešu Pagaidu Nacionālo Padomi un deklarēt Latvijas virzību uz neatkarību.Bet,protams,visu sapnis bija no pagaidu galvaspilsētas Valkas pārcelties uz Rīgu.Tāpēc LPNP 1.sesiju valsts domnieks J.Goldmanis noslēdza ar īsu uzrunu,kurā norādija uz atbildīgo darbu,kurš veicams Nacionālai padomei un nobeigumā teica:”Kaut notiktos,ka jau otrai sesijai sākoties mēs varētu atgriezties savā galvaspilsētā Rīgā,ar latvju sarkanbaltsarkano karogu plīvojam pār mūsu galvām”.
Nebija izdevīgi Ulmanim un sociķiem
Izlasot faktus,kurus minēju šajā rakstā,domāju,lasītājiem top skaidrs,ka LPNP dibināšana,tajā nolemtaisbija milzīgs solis Latvijas neatkarības virzienā.Kāpēc tik maz zinām un pieminam,kāpēc arī pirmskara Latvijā LPNP nebija populārs temats?Šķiet,ir vairāki iemesli.LZS-tā laika spēcīgākā latviešu pilsoniskā partija aktīvi piedalās LPNP(Z..A.Meierovica personā),tieši ar LPNP pilnvarām un rezolūcijām bruņojies Meierovics sekmīgi darbojās ārzemēs.Taču LPNP nepiedalās LPNP LZS līderis Kārlis Ulmanis.Viņš loģiski neiegūst nekādu amatu.Neapšaubāmi Ulmanis bija Latvijas patriots,bet reizē arī ļoti ambiciozs.Tāpēc LPNP nebija viņam ērta organizācija.Līdzīgā situācijā ir pirmskara Latvijas lielākā opozīcijas partijasociāldemokrāti.LPNP viņi ir novērotāju statusā un pauž nepatiku pret Latvijas neatkarību.Gadu vēlāk Ulmanim ar lielām pūlēm izdodas pierunāt LSDSP atbalstīt otro neatkarības deklarāciju.Starp citu,atkal Valkā 1918.gada 15.novembrī laikraksta “Līdums” redakcijā Kārlis Ulmanis un pārējie LZS līderi pieņem lēmumu,ka 18.novembrī Rīgā ir jāproklamē Latvijas neatkarība,sev nodrošinot pirmā ministru prezidenta godu un reizē arī nastu.
Latvijai apkaunojošs bija arī LPNP mājvietas,mazās galvaspilsētas-Valkas zaudējums.Apmaiņā pret igauņu armijas un somu brīvprātīgo piedalīšanos cīņā pret fon der Golca vācu karaspēku un sarkanajiem,latviešu brīvprātīgo vienību apbruņošanu un apmācību(tā saucamo Ziemeļlatvijas armiju,kuru vadīja Jorģis Zemitāns) 1919.gada 15.februārī starp Igaunijas pārstāvjiem(Konstantīns Petss) un Latvijas pārstāvjiem(Jānis Ramāns un Jorģis Zemitāns) tika parakstīts protokols,kas paredzēja Valkas nodošanu Igaunijai.Cēsu kaujās 1919.gada 22.jūnijā igauņu armija,Ziemeļlatvijas armija,somu brīvprātīgie,Cēsu un Valmieras skolnieku rotas sakāva vācu spēkus un nodrošināja Latvijas un Igaunijas neatkarību.Ulmaņa pakļautībā esošā Baloža brigāde palika neitrāla,jo negribēja karot pret tiem ar kuriem kopā nesen karojuši pret sarkanajiem.Igauņi Cēsu kaujās pazaudēja vairāk karavīru nekā visās pārējās brīvības cīņās kopā,tāpēc 22.jūnijs ir oficiāla svētku diena Igaunijā(analoga mūsu Lācplēša dienai 11.novembrī).Igauņi uzskatīja,ka godamar savām asinīmir samaksājuši par Valku.Daudzi latviešigan valcēnieši,gan tie kuri Valkā mācījušies,pieņēmuši svarīgos politiskos lēmumus bija kategoriski pret pilsētas atdošanu.Šo atdošanas pretinieku nometni loģiski vadīja Voldemārs Zāmuels.Daudz netrūka,ka dēļ Valkas latvieši un igauņi būtu sākuši savstarpēju karu(pie Vijciema jau tika rakti ierakumi).Tad iesaistijās angļi un viņu šķīrējtiesa apakšpulkveža sera Stefana Džordža Talentsa vadībā pilsētas vēsturisko centru un vienu priekšpilsētu atdeva igauņiem,latviešiem atstājot vien Lugažu priekšpilsētu ar apmēram 50 mājām.Ap 2500 latviešu pārcēlās uz Latvijas pusi un savu pilsētas daļu uzcēla no jauna,bet lielākā daļa tolaik palika Valgā(igauņu Valkātā vēl tagad vecie valcēnieši sauc pilsētas igauņu daļu) saglabājot latviešu ģimnāziju,biedrības namu un draudzi lielākajā-Jāņa baznīcā.Lai neizceltos konflikti pirmos gadus robežu sargāja angļu karavīri.Valgā palikušajiem latviešiem neklājās viegli tāpēc tur tika atvērts Latvijas konsulāts…
Protams,LPNP varēja pamatoti pārmest,ka tās pieņemtā Neatkarības deklarācija bija divdomīga un skaidri nepasludināja Latviju par neatkarīgu valsti(kā jau minēju,šis formulējums tika apzināti izvēlēts,lai paliktu brīvas rokas arī tad ,ja varāk par autonomiju situācija Vācijā un Krievijā neļautu iegūt),lai gan Dr.P.Zālīte iesniedza rezolūciju,kurā nepārprotami proklamētu Apvienotas Latvijas Demokrātisko Republiku.Taču no otras puses,arī ar pieņemtajām rezolūcijām un uzsaukumu “Visiem latviešiem” pietika,lai varētu pakāpeniski iegūt īstu neatkarību.LPNP sanāca arī uz 2.sesiju,bet tas jau ir cita raksta vērts temats .Starplaikā darbojās LPNP valde,nodaļas un komisijas,kas aktīvu darbību izbeidza 1918.gada 18.novembrī.
Nozīme un piemiņa
Neuzskatu,ka tagad jāpārraksta visa Latvijas neatkarības vēsture un,ka nav pamata svinēt Rīgā pieņemtās neatkarības deklarācijas faktu,jo neapšaubāmi 1918.gada 18.novembra deklarācijas pieņemšanā piedalijās plašāka politiskā pārstāvniecība,tas bija svinīgs,simbolisks akts.Bet reizē nevar ļaut aizmirstībai pirms gada notikušo Valkā,jo bez LPNP un tās dokumentiem nebūtu arī 1918.gada novembra.Šogad Valkā nopietni atzīmēs LPNP pieņemtās 1.Latvijas neatkarības deklarācijas 90 gadu jubileju-Valkas muzejā atklās īpašu izstādi,15.novembrī pasākumā Jāņa Cimzes mūzikas skolā piedalīsies valsts prezidents Valdis Zatlers.Būtu žēl,ja šo jubileju nepieminētu pasākumos Rīgā.
Domāju,ka LPNP ir pelnījusi savu monumentu,kurā būtu iekalti visi LPNP dalībnieku vārdi.To varētu saukt par mazo Brīvības pieminekli.Lieliska vieta tam būtu pašā Valkas centrāpretī Lugažu baznīcai.Loģiski būtu ja šim piemineklis naudu ziedotu gan valsts,gan Latvijas iedzīvotāji.Varbūt par šo projektu patronāžu var uzņemties Valsts Prezidents?No vēsturnieku puses pienāktos pamatīga monogrāfija un pienācīgas vietas ierādīšana Latvijas vēstures mācību līdzekļos.Vēsture ne vienmēr ir ērta,bet tā ir patiesa vien tad ja atceramies visu kas noticis.Atcerēsimies arī Kārļa Skalbes 1928.gadā rakstīto:”Arī Latvijai ir bijusi sava Betlēmemazā nabadzīgā Valka,pār kuras zemiem nomelnējušiem jumtiem toreiz spīdēja tik lielas kuplas zvaigznes.Lai pēc desmit gadiem,kad sabiedrība nogrimusi rupjā materiālismā,pār Latviju atkal nāk šo agro zvaigžņu spožums”.Tagad tikai 10 gadu vietā jāliek 90…
P.S.Īpašs paldies Valkas muzejam par palīdzību raksta tapšanā.
Izmantotā literatūra:
E.Andersons “”Latvijas vēsture” 1914.-1920. Stokholma,Daugava 1976.
E.Dunsdorfs “Kārļa Ulmaņa dzīve” Stokholma,Daugava 1978.
P.Zālīte “Kā Latvija tapa vai kā piepildijās tautas pašnoteikšanās ideja?”Rīga 1928.
Jānis Stradiņš “Valka/Valga latviešu kultūras un sabiedriskajā vēsturē” Latvijas Vēstnesis 2004.g augustā
Laikraksti Laika Vēstis un Līdums 1917.gada novembris decembris
Brīvā Zeme 1936.
