Pagājušajā nedēļā Polijā norisinājās starptautisks jauno dziedātāju konkurss, kurā tika pārstāvēta Latvija. Savus spēkus pierādīja arī jaunie solisti no kaimiņvalstīm Igaunijas un Lietuvas, Ukrainas un Polijas.
Konkurss notika katoļu baznīcā nelielā pilsētiņā Skariževā. Turp kā Latvijas pārstāve devos es un mana draudzene Baiba Norlinde. Piedalīties mums piedāvāja Igaunijas studijas „Joy” vokālā pedagoģe Marina Jerjomina, kas turp devās jau trešo gadu. Par spīti eksāmenu laikam ar sajūsmu gaidīju braucienu.Uz Skariževu braucām caur Lietuvu. Turpceļš izrādījās grūts, jo izvēlētais maršruts caur mazajām Polijas pilsētiņām, lai nokļūtu galā ātrāk, izrādījās maldinošs. Galvenie ceļi sadalījās daudzos mazos, tādēļ maldījāmies pa pilsētiņu mazajām ieliņām vairākas stundas. Secinājām, ka visi ceļi ved uz Varšavu. Pateicoties poļu laipnībai un atsaucīgumam, mūs sagaidīja pilsētā Godjeca un palīdzēja nokļūt galamērķī. Ceļā prieks mijās ar nogurumu un bezmiegu no ilgās braukšanas un maldīšanās. Tādēļ, lai nesabojātos garastāvoklis, mašīnā spēlējām ģitāru un dziedājām dažādas jautras dziesmas.Lielākā daļa poļu ir katoļi, tādēļ arī, vienas baznīcas skatam pazūdot, sekoja nākamā. Konkurss notika katoļu baznīcā, un kopumā tajā piedalījās 15 solistu. Es un Baiba izpildījām latviešu dziesmas. Pirms kāpšanas uz skatuves, sevi noskaņoju pozitīvi, vēlējos parādīt klausītājiem visu, ko spēju, baznīcā es dziedāju pirmo reizi. Dziedot starp krāšņajām altārgleznām, manī veidojās dīvainas emocijas – milzīga ticības sajūta sev, miers, pat liela uztraukuma nebija. Balss baznīcas akustiskajā telpā skanēja plaši – kā nekur citur. Arī Baibai šis bija pirmais konkurss baznīcā, un viņa par savām emocijā uz skatuves teica: „Bija neierasta atvērtības sajūta. Mazie bērni, kas stāvēja pirmajās rindās, skatījās uz mani, kā uz kaut ko neredzētu, īpašu, pat filmēja.” Pēc konkursa mums klāt nāca mazas meitenes un nekautrējās lūgt autogrāfus, kas, protams, mūs priecēja. Konkursā ieguvām pirmās vietas diplomus, vēl es saņēmu simpātiju balvu no konkursa galvenā organizatora. Varu teikt, ka šis bija mans lielākais sasniegums kā solo dziedātājai.Protams, ceļojuma laikā neiztikām bez iepirkšanās, baudījām ekskursiju pa Radom vecpilsētu, kas ir 13 kilometrus no Skariževas. Polijas ēdieniem ir specifiska piegarša. Baiba gan nevarēja pie tās pierast, turpretim man tīri labi gāja pie sirds. Polija ir ļoti skaista un sakopta valsts. Skaisti ziedēja saplaukušās ievas un ābeles. Ceļojumā lauzu stereotipu par to, ka poļi nav viesmīlīgi, jo jau brīdī, kad mēs ieradāmies nakšņošanas vietā, viņi mūs laipni uzņēma un bija gatavi palīdzēt jebkurā situācijā. Man prieks, ka, braucot prom, domāju, ka Polija ir valsts, kurā gribētu atgriezties.
