Šonedēļ Latvijas – Igaunijas institūtam aprit jau 15. darbošanās gads. Tas nav vienīgais pēdējā laika jaunums šīs institūcijas darbībā. Kopš septembra institūta direktores pienākumus veic Daina Jūristo, kā arī institūtam ir jauna mājvieta – pašvaldības ēkas Semināra ielā 29 pirmajā stāvā.
Lai gan D. Jūristo jaunajā amatā nostrādājusi vien mēnesi, “Ziemeļlatvija” viņu aicināja uz sarunu, lai uzzinātu jaunās direktores ieceres un plānus. Sarunā piedalās arī mācību centra vadītāja Zane Bulmeistare. Institūtā vēl strādā tulkotāja Laura Gredzena. Viņa pārzina latviešu un igauņu valodas.
Iecere – sniegt konsultācijasSarunas sākumā D. Jūristo atzīstas, ka šī mēneša laikā ir vien paguvusi iepazīties ar institūta līdzšinējo darbību, kā arī mēģinājusi ieskicēt to, ko vēlētos pati paveikt šajā amatā. Līdz šim Latvijas – Igaunijas institūts aktīvi darbojies pieaugušo izglītības “lauciņā”. Arī šajā sezonā nekas daudz nemainīsies, tāpēc jaunā direktore D. Jūristo aicina iedzīvotājus izmantot šo iespēju un izvēlēties sev atbilstošus kursus. Plašāka informācija un pieteikšanās Latvijas – Igaunijas institūtā vai zvanot uz mobilo tālruni 29158517. Iespējams pieteikties arī, izmantojot e-pasta adresi [email protected]. Noteikti tiek gaidīti arī ierosinājumi attiecībā uz kādu citu kursu rīkošanu. D. Jūristo ir patīkami pārsteigta, ka igauņu valodas kursiem jau pieteikušies pieci kandidāti. Viņa mācīs igauņu valodu, solot katram apmācāmajam individuālu pieeju. Jāpiebilst, ka direktore pārzina ne tikai latviešu un igauņu valodu, bet arī brīvi pārvalda angļu un krievu valodu. To, ka latvieši tiecas iemācīties igauņu valodu, liecina, ka arvien vairāk tautiešu meklē darbu un iespēju nopelnīt iztiku kaimiņvalstī. Taču joprojām ir ļoti daudz neskaidrību, piemēram, par sociālajām garantijām, par iespēju saņemt medicīniskos pakalpojumus, gan latviešiem, gan arī igauņiem, kuri ir nodarbināti kaimiņvalstī. D. Jūristo iecerējusi, ka šis arī varētu būt viens no darbības virzieniem – līdz sīkākajām detaļām noskaidrot visus iepriekšminētos jautājumus un sniegt iedzīvotājiem konsultācijas.
Koordinēs nevalstiskās organizācijasTāpat kā līdz šim, viens no institūta darbības principiem būs tulkošana no igauņu uz latviešu un no latviešu uz igauņu valodu. Par simbolisku samaksu šo pakalpojumu var izmantot arī novada iedzīvotāji. Pēdējā laikā Valkā un Valgā notiek daudz un dažādu pasākumu, tāpēc ir nepieciešams, lai par tiem uzzinātu gan valcēnieši, gan arī Valgas iedzīvotāji. Lai būtu abpusēja informācijas aprite, būtisku artavu sniedz Latvijas – Igaunijas institūta darbinieki. Tulkošanas pakalpojumus izmanto arī novada dome. Institūts nolēmis turpināt uzņemties koordinatora pienākumus vietējām nevalstiskajām organizācijām. Katra mēneša trešajā trešdienā institūta telpās pulcējas nevalstisko organizāciju pārstāvji. Jaunā direktore ir gandarīta, ka pēdējās tikšanās laikā izdevies pārliecināt visus atnākušos par sava projekta iesniegšanu kompānijas “Latvijas Mobilais Telefons” izsludinātajam projektu konkursam, kas veltīts Valkas novada attīstībai. D. Jūristo ir pārliecināta, ja iesniegtais projekts negūs atbalstu tagad, tad, iespējams, paveiksies citu reizi. Taču projekta ideja jau būs “kabatā”.
Vēl viens “āķis” tūristu pievilināšanai Arī pašai D. Jūristo “kabatā” ir daudz dažādu ideju saistībā ar Valkas un Valgas vienota tēla veidošanu. Dzīvojot Valkā tikai mēnesi, viņa uzskata, ka Valka un Valga jāuztver kā viena pilsēta – tikai ar divām administrācijām. Pašlaik studējot vēsturi, D. Jūristo sajūsminās par Valkā redzamajām koka arhitektūras pērlēm. Jaunā direktore ir tik neatlaidīga, tāpēc mūs abas ar Z. Bulmeistari sēdina savā auto un ved ekskursijā uz Kūru ielu. Viņasprāt, tā esot vienīgā iela Valkā, kas saglabājusi igaunisku nosaukumu. No igauņu valodas Kūru iela nozīmē Šķūņa iela. Vērojot šajā ielā redzamās mājas, tik tiešām dažas atgādina mazus šķūnīšus – tikai uzlabotā variantā. D. Jūristo pateicas liktenim, ka te var redzēt ar mūsdienīgiem celtniecības materiāliem vēl nesabojātas ēkas. Jaunā direktore uzskata, ka institūts var sniegt savu artavu arī tūrisma jomā. Vēl neizmantota iespēja ir tā, ka Valgā ir vieta netālu no zināmā veikala “Magazin”. Tur nostājoties, vienā diagonālē redzamas abu pilsētu baznīcas. Valgas pašvaldībā jau iesākts darbs pie iespējamās gājēju promenādes izveidošanas starp abām pilsētām. D. Jūristo domā, ja to izdosies īstenot, tad tas būtu vēl viens izmests “āķis” tūristu pievilināšanai. D. Jūristo uzskata, ka uz Latvijas – Igaunijas robežas vajadzētu uzstādīt ne tikai šūpoles, bet veidot arī vienotus rododendru stādījumus pie Varžupītes. Viņai Igaunijā ir pazīstams dārznieks, kurš specializējies košumkrūmu audzēšanā, un jaunā direktore jau pārrunājusi iespējamos sadarbības variantus. To, ka tas Valkā būtu iespējams, pierāda fakts, ka pie bijušās Valkas poliklīnikas zied vairāki rododendri. Jāatzīst, jaunās direktores D. Jūristo galvā rosās vairākas radošas idejas, taču laiks rādīs, vai tās tiks īstenotas. Pagaidām notiek dzimšanas dienas svinību organizatorisko jautājumu kārtošana. Uz svinībām ielūgti visi bijušie institūta direktori, sadarbības partneri un dibinātāji.UZZIŅAILatvijas – Igaunijas institūta plānotie kursi:• valodu (igauņu, latviešu, angļu, franču un turku)• mednieku • radošie (pērļošana un dažādu tehniku apgūšana)• foto
