Starp jūrām ieskauta un kalniem iegrožota, pēc zemes akriem it kā mazākā…
Starp jūrām ieskauta un
kalniem iegrožota,
Pēc zemes akriem it kā mazākā,
No gadu simtiem daudzkārt
apjūsmota,
Stāv Latvija — no visām tā
vislabākā.
Es gribētu tev pasniegt baltas
rozes
Vai sarkanas — kā lāpas
naktīs kvēl,
Vai vienkārši tā ņemt un plūkt
no dobes
Daudz mīļu, jauku lauku
puķu vēl.
Ja uzklausīsi, teikšu tev to
vārdiem,
Tu esi brīva, dāsna, skaistākā,
Un jāpaiet nav gariem laika
gadiem,
Lai apgalvotu — tu vissvētākā.
