Tas jaunais bruģētais gājēju celiņš, kas glīti iekļaujas Smiltenes pagasta Kalnamuižas ainavā netālu no lielās četrstāvu dzīvojamās mājas parka malā, ir īpašs.
Šim celiņam bruģa segumu ieklāja Latvijā labākie topošie ceļu būves tehniķi, sacenšoties nozares jauno profesionāļu meistarības konkursā “Ceļu būve”.
Par darbu profesijā
ir pārliecināti
“Arī agrāk tur bija celiņš, bet ar vecām, izdrupušām flīzēm. Tagad uz darbu ejam kā pa sarkano paklāju,” priecājas mājas iedzīvotāja Eva Atslēga.
Aizvadītajā nedēļā – 10. un 11. oktobrī – Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) Smiltenes tehnikumā sarīkoja nozares jauno profesionāļu meistarības konkursu “Ceļu būve”. Strādājot komandā, sacentās jaunieši no trijām Latvijas profesionālās izglītības iestādēm, kurās var apgūt ceļu būves tehniķa profesiju: Smiltenes tehnikuma, Daugavpils būvniecības tehnikuma un Saldus tehnikuma. Konkursa uzdevumus pamatā izstrādāja potenciālie darba devēji. Pirmajā dienā konkursanti ieklāja bruģa segumu uz iepriekš sagatavota pamata un pildīja testu, kurā bija iekļauti jautājumi par izglītības programmā nepieciešamajām teorētiskajām zināšanām, bet otrajā dienā noteica grunts granulometriju, atpazina un raksturoja ceļu būvē izmantojamās iekārtas un instrumentus un veica ģeodēzijas mērījumus un aprēķinus dabā.
Uzvarēja Smiltenes tehnikuma komanda: Toms Skranda un Kristiāns Ošiņš no 4. kursa un Ralfs Ādamsons no 3. kursa. Jauniešus konkursam sagatavoja skolotāji Aivars Birkenšteins un Aivars Vīķelis. Otrajā vietā – Daugavpils tehnikums, trešajā – Saldus tehnikums. Katra skola uz konkursu nosūtīja savus labākos audzēkņus.
Lai iegūtu ceļu būvtehniķa kvalifikāciju, jauniešiem ar pamatskolas izglītību Smiltenes tehnikumā jāmācās četri gadi, tādējādi Kristiānam Ošiņam un Tomam Skrandam šis skolā ir pēdējais mācību gads. Par to, vai pēc tehnikuma absolvēšanas būs darbs, jaunieši neraizējas, jo ceļu būves firmās būvtehniķi esot pieprasīti. “Firmās strādā arī tādi cilvēki, kuriem vispār nav šādas profesijas un kuri pieredzi ieguvuši laika gaitā, bet mēs mācāmies, mums ir lielāka iespēja viņus izkonkurēt. Mūsu skolotāji tehnikumā ir ļoti labi, pretimnākoši. Sākumā likās, ka tu neko nesaproti no tā, ko skolotājs stāsta un rāda, bet tagad praksē ir ļoti liela skaidrība par to, kas jādara,” ir gandarīts Kristiāns.
Toms piebilst, ka jauniešiem sevi gan labi jāparāda jau prakses laikā, proti, darba devēji darbā neņems cilvēkus, kuri darba laikā “sēž” telefonā un negrib strādāt. “Būvniecībā tu nevari darīt darbu, ja tev tas nepatīk. Jāpatīk obligāti, citādi būs – “ai, negribas” un darba devējs uz tevi skatīsies citādāk,” norāda T. Skranda.
Kristiāns un Toms praksi izgājuši SIA “8CBR”, ko slavē kā ļoti labu uzņēmumu, kas praktikantiem gan sniedz vērtīgu pieredzi, gan maksā labu algu. Ralfs pieredzi ieguvis, strādājot uzņēmumos “Sidlu Ceļi” un “Binders”.
Darbs ceļu būvē nav viegls, jāstrādā ilgas stundas zem klajas debess, arī lielā karstumā, ja tāds iegadās būvdarbu sezonā, stāsta jaunieši. “Taču ceļš ir jābūvē un pēc tam ir prieks gan pašiem, gan tuviniekiem braukt pa ceļu, kura būvē esi piedalījies,” piebilst Toms.
Profesionālā izglītība –
moderna un spējīga
“Tie studenti, kuri ir kārtīgi, centīgi strādnieki un ar savām iniciatīvām, darbu pie mums atradīs,” “Ziemeļlatvijai” teic ceļu būves uzņēmuma “8CBR” projektu vadītājs Aldis Šaicāns.
Konkursā viņš kopā ar diviem citiem nozares pārstāvjiem– ekspertiem Arti Beitiku (SIA “AB Risinājumi”) un Aldi Krasņicki (SIA “Lauku apgāds un meliorācija”) vērtēja, kā topošie ceļu būves tehniķi tiek galā ar uzdevumiem. Uzņēmums “8CBR” arī finansiāli atbalstīja konkursa rīkošanu, par ko VIAA tam teic lielu paldies.
Nozaru konkurss jauniešiem iekļaujas projektā “Karjeras atbalsts vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs”, to īsteno VIAA, finansē Eiropas Sociālais fonds un Latvijas valsts.
Šāds konkurss ir ļoti vajadzīgs vairāku iemeslu dēļ, “Ziemeļlatvijai” uzsver Maira Apsīte, VIAA Profesionālās meistarības konkursu nodaļas vadītāja.
“Pirmkārt, tas ir ļoti nepieciešams pašu jauniešu pašapziņai, jo uz konkursu tiek nosūtīti labākie audzēkņi pēc savā skolā iepriekš veiktas izlases, lai viņi sacenstos ar labākajiem citās skolās. Otrkārt, gatavojoties konkursam, ir jāiegulda papildu darbs. Tas nozīmē, ka jaunietis konkursants varbūt ir mazu pakāpīti pārāks par skolasbiedriem. Treškārt, šādu nozaru konkursu mērķis ir parādīt sabiedrībai profesionālo izglītību kā vērtību, to, cik tā šobrīd ir moderna un spējīga un arī parādīt labākos no labākajiem mūsu izglītības sistēmā,” teic M. Apsīte.
