Jau trešo gadu Smiltenes Valsts tehnikums – profesionālā vidusskola uzņēma starptautiskās studentu apmaiņas programmas “Inpact” dalībniekus, šopavasar tie bija jaunieši no Austrijas un Norvēģijas. Viņu uzdevums bija iepazīt kazkopības nozari Latvijā, taču ārzemniekiem pārsteigumu sagādāja kas cits.
Smiltenes Valsts tehnikuma – profesionālās vidusskolas (SVT-PV) ekonomikas skolotāja, “Inpact” koordinatore Inguna Avota stāsta, ka šī ārzemnieku grupa no iepriekšējām atšķīrās ar to, ka lielākoties jaunieši iepriekš nav bijuši saistīti ar kazkopību. “Visticamāk, tāpēc viņi bija ļoti ieinteresēti un visu gribēja zināt. Ņemot vērā iepriekšējo gadu ieteikumus, uzsvaru likām uz biznesa plāna veidošanu, protams, devāmies uz saimniecībām. Jaunatklājums mums bija kazu saimniecība Launkalnes pagastā, kur ražo garšīgus sierus un pat kefīru un jogurtu,” stāsta I. Avota. Lai kazkopības nozari un visu ar to saistīto varētu iepazīt pilnīgāk, ārzemnieki viesojās arī Pārtikas un veterinārajā dienestā Rīgā un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā Ozolniekos.Lielu pārsteigumu austriešos izraisīja fakts, ka Latvijā ir daudz vilku un tie plosa ganāmpulkus. Izrādās, ka Austrijā dzīvo tikai daži vilki, tāpēc uzzinātais šķitis neticams. SVT-PV direktors Andris Miezītis sarūpēja transportu, lai ārzemnieki varētu doties ekskursijā uz Gaujas nacionālo parku Līgatnē, kur dabā bija iespēja ieraudzīt Latvijā mītošos dzīvniekus.Jāpiebilst, ka šī “Inpact” grupa lielu uzmanību veltīja arī komunikācijai ar SVT-PV audzēkņiem, kultūrai un sadzīvei. Iepazīstot Smilteni, studentu apmaiņas grupa bija izbrīnīta, cik veikalos viss ir lēts, taču neizpratni raisīja nesamērīgi dārgās automašīnu cenas. SVT-PV kolektīvs var būt lepns, jo jaunieši par labo uzņemšanu ir apmierināti. Arī tie, kas Smiltenē viesojās iepriekšējos gados, projektu vērtē pozitīvi. Anna Irēna Berglunda no Norvēģijas “Ziemeļlatvijai” raksta: “Projekts mums deva iespēju mācīties lietas, kādas mēs parasti nemācāmies. Ļoti daudz iepazinām jūsu kultūru. Pagājuši divi gadi, kopš biju Latvijā, bet atmiņas joprojām ir spilgtas. Vienīgi smagākais bija tas, ka daudzi neprata angļu valodu. Labi, ka apkārt bija daudz studentu, kas to prata un pavadīja ar mums lielāko daļu laika.”
