Pirms neilga laika divas valcēnietes – māsas Ginta un Inga Kozlovskas – atgriezās no festivāla “Roskilde” Dānijā. Abas meitenes tur nokļuva, pateicoties veiksmei un veiklībai Eiropas Komisijas rīkotajā konkursā „Jaunietis Eiropā”. Brauciens bija iespaidiem bagāts.
„Festivāla teritorija apmeklētājiem bija atvērta jau kopš 26. jūnija, lai gan oficiālais atklāšanas datums bija 1. jūlijs,” sāk stāstīt Inga. Abas meitenes festivālā ieradās 30. jūnijā. Ceļš bija ļoti garš – lidojums no Rīgas līdz Kopenhāgenai un tālāk ar diviem vilcieniem līdz festivāla norises vietai. Pie ieejas apmainījušas biļetes pret aprocēm, meitenēm vēl divas stundas bija jāiet līdz savai teltij. „Es biju pārsteigta par teritorijas lielumu. Pie ieejas mums iedeva karti, lai būtu vieglāk orientēties,” stāsta Inga. Lai nebūtu jāņem līdzi sava telts, viņas izmantoja iespēju lietot festivāla organizatoru piedāvāto telti, kas bija jau iekļauta biļetes cenā. Arī dušas apmeklējums jau bija iekļauts biļetes cenā. No savas telts līdz galvenajai skatuvei māsām bija jāmēro pusotru stundu garš ceļš, bet tā bija iespēja arī izpētīt festivāla teritoriju. Viss bija sadalīts vairākos sektoros, lai nebūtu problēmu orientēties. Otra telšu pilsētiņa, kurā dzīvoja tie, kas ieradušies ar savām teltīm, bija krietni vien skaļāka un nesakoptāka, taču cilvēki atrada veidu, kā atpūsties arī tur. „Kopā bija piecas vietas, uz kurām varēja doties un klausīties dažādu mūziku. Galvenā skatuve, ko dēvēja par oranžo, arēna un trīs paviljoni,” festivāla galvenās teritorijas apmērus mēģina izskaidrot Inga. Bija iespējams klausīties visdažādākos mūzikas žanrus un atrast sev vispiemērotāko. Festivāla atklāšana sākās ar 2000. gada traģiskā notikuma pieminēšanu, kurā bojā gāja deviņi jaunieši.„Organizatoriskā ziņā cepuri nost,” saka Inga. Visur bija apmācīti brīvprātīgie, kas ļoti labi pārzināja festivāla teritoriju un zināja visu nepieciešamo informāciju, turklāt lieliski pārvaldīja angļu valodu. Tualetes bija vienmēr iztīrītas un varēja arī apmeklēt dušu. Tik karstā laikā duša tiešām ir ļoti labs variants, kā atvēsināties. Bieži vien arī vienīgais. Apsardze un medpunkti bija pieejami visā teritorijā, turklāt pie skatuves bija arī aptieka. „Jā, festivālā bija iespējams nopirkt, manuprāt, itin visu. Sākot no pārtikas un beidzot ar sadzīviskām lietām. Varēja iegādāties pat apavus,” smej Inga. Tā kā pasākumi katru dienu sākās tikai ap pulksten 17.00, taču norisinājās līdz rīta gaismai, izgulējušās savā teltī, meitenes dienu pavadīja sarunās ar citiem pasākuma apmeklētājiem, piemēram, dāņiem un angļiem.5. jūlija agrā rītā festivāls oficiāli bija noslēdzies. Māsas pameta Roskildi un ar vilcienu devās uz Kopenhāgenu. Tā kā atlika nedaudz brīva laika, tad bija iespēja apskatīt arī pašu galvaspilsētu. Pēc tam viņas devās atpakaļ uz lidostu, lai atgrieztos Latvijā. „Gintai vēl priekšā bija Skolēnu dziesmu un deju svētki, bet es laimīgi varēju doties mājās,” bilst IngaKopumā meitenes ir ļoti apmierinātas, jo pirmo reizi mūžā bija iespēja apmeklēt tik liela mēroga festivālu. „Izvērtās jauks ceļojums, jo domāju, ka pašas nekad neaizbrauktu uz šādu festivālu. Jauna pieredze uzkrāta, un atmiņā palicis tikai un vienīgi jaukais, lai gan festivāla teritorijai pēdējā dienā nebija pievilcīgs skats,” smejas Inga. Meitenes saka paldies Eiropas Komisijai, jauniešu kultūras portāla HC.LV komandai un nacionālajam e-dienestam inbox.lv sadaļai Inbox Smart par rīkoto konkursu “Jaunietis Eiropā” un par iespēju laimēt neaizmirstamu piedzīvojumu. „Mēs noteikti vēlamies pateikt lielu paldies arī Denisam Fedotovam, kas mums palīdzēja iegādāties biļetes gan lidmašīnai, gan festivālam, kā arī uztraucās par to, kā mums klājas un vai esam tikušas galā.” Inga un Ginta ir priecīgas, ka viņām bija šāda iespēja un ka tieši viņas bija tās laimīgās, kas devās uz festivālu, jo emocijas joprojām ir neizmērāmas.
