Tautas nobalsošana ir beigusies. Ievērojams Latvijas vēlētāju vairākums ir pateicis skaidru nē krievu valodai kā otrai valsts valodai.
Pēc Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotajiem provizoriskajiem rezultātiem, visā valstī par Satversmes grozījumiem, kas paredz krievu valodai piešķirt valsts valodas statusu, ir nobalsojuši 273347 jeb 24,88 procenti vēlētāju, bet pret krievu kā otru valsts valodu nobalsojuši 821722 jeb 74,8 procenti balsstiesīgo iedzīvotāju. Šajā referendumā piedalījās rekordliels balsotāju skaits. Pirmie ierodas makšķerniekiPar latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu iestājusies arī lielākā daļa vēlētāju bijušā Valkas rajona teritorijā. Smiltenes novadā pret krievu valodu kā otras valsts valodu balsojuši 8398 jeb 98,23 vēlētāji, bet par to – 141 balsotājs. Strenču novadā par divvalodību balsojuši 378 jeb 19,41 procents, bet pret – 1540 jeb 79,1 procents. Valkas novadā šī balsu attiecība ir 585 jeb 11,17 procenti un 4639 jeb 88,62 procenti.Ēveles pagastā par grozījumu pieņemšanu balsoja 12, bet pret – 281 vēlētājs. Trikātas pagastā šī attiecība bija 16 un 1568.Vienīgā vieta bijušajā Valkas rajonā, kur par krievu valodu kā otru valsts valodu nobalsojis vairākums, ir Seda. Tur par iepriekš minēto grozījumu pieņemšanu balsojis 291 vēlētājs, bet pret – 97 iedzīvotāji. Tas izskaidrojams ar to, ka Sedā lielākoties dzīvo cittautieši. Savukārt vismazāk par grozījumu pieņemšanu balsojuši Smiltenē.Masu medijos jau ziņots par vēlētāju lielo aktivitāti. Arī Valkas vēlēšanu iecirkņos cilvēki vēra durvis tūlīt pēc pulksten septiņiem.Pilsētas kultūras nama iecirknī satiktā novada vēlēšanu komisijas locekle Ligita Drubiņa stāsta, ka pirmajā stundā pēc iecirkņa atvēršanas nobalsoja 78 cilvēki. “Vairākums no viņiem bija makšķernieki, kuri pirms braukšanas uz Peipusa ezeru ieradās izpildīt savu pilsoņa pienākumu,” saka L. Drubiņa.Lielāka rinda pie iecirkņa sāka veidoties ap pulksten desmitiem. Balsot nāk ar dalītām jūtāmDaži aptaujātie cilvēki “Ziemeļlatvijai” gan atzinās, ka balsot nāk ar dalītām jūtām. “Es atnācu, jo to man lika darīt pilsoņa pienākuma apziņa, vairāk nekas. Šis referendums nav tautas gribēts un pieprasīts. Katrā valstī pamatiedzīvotāju valoda ir valsts valoda, un tā tam jābūt. Tikai Latvijā to nevar saprast,” saka Kārlis. Par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu nolēmusi balsot arī krievu tautības pārstāve pensionāre Nadežda, tomēr piebilstot, ka valstī vairāk vajag domāt par citttautiešu tiesībām. “Es teikšu tā – lai Latvijā kā vienīgā valsts valoda paliek latviešu valoda, bet krieviem jādod lielākas tiesības. Man abi bērni ir pabeiguši augstskolu, bet viņiem ļoti grūti iekārtoties darbā. Kas attiecas uz attiecībām starp cilvēkiem, es nedomāju, ka referendums mūs sanaidos. Man ir draugi gan latvieši, gan krievi. Cilvēkam jābūt labam un saprotošam, tad viņš to pašu sagaidīs no citiem,” apliecina pensionāre. Balsot ieradušies jaunieši atzīst, ka atnākuši ar labām domām, tomēr neesot skaidrs, kādēļ pēc tik daudziem neatkarības gadiem vēl šāds jautājums jāaktualizē. “Mums pašiem par latviešu valodu viss ir skaidrs. Acīmredzot par to vēl skaidrībā nav tikuši politiķi. Viņiem jau sen ar likumu vajadzēja aizliegt par šādu jautājumu rīkot referendumu,” uzskata Armands Sīlis un Ivars Šmits. To, ka referendums nav viennozīmīgi vērtējams, atzīst arī Viesturs Zariņš. “Gluži emocionāli gribas šo referendumu boikotēt, bet, ja nu tas notiek, tad mums jāparāda visai pasaulei un oponentiem sava nostāja, lai nākotnē tādas lietas vairs nepieļautu,” saka V. Zariņš. Savukārt Vineta Skutāne uzskata, ka referenduma jautājums būtībā nav tikai par valodu, bet par divkopienu valsti. Tas parāda, ka politiķiem aktīvāk jādara savs darbs. Arī pensionārs Reinis Būda brīnās, kā bijis iespējams, ka viens cilvēks varējis šādas muļķības sastrādāt. “Es saprotu – ir demokrātija, bet tā nav visatļautība. Tomēr jāatzīst, ka arī latvieši ir pieļāvuši kļūdas, piemēram, pārtraucot izdot dažus preses izdevumus krievu valodā. Mēs pēc etniskā sastāva dzīvojam divās informatīvajās pasaulēs, tādēļ tagad iznācis tā, kā iznācis,” atzīst R. Būda.Grūti prognozēt, kā iekšpolitiskā situācija attīstīsies pēc referenduma. Kā redzams, “Saskaņas centrs” negrasās nomierināties. Šīs politiskās apvienības līderis Nils Ušakovs dienu pēc referenduma televīzijā uzsvēra, ka vairāk nekā 273 tūkstoši, kas balsojuši par krievu valodu kā otru valsts valodu, ir liels skaits, ar kuru nedrīkst nerēķināties. Daudz kas būs atkarīgs no politiķu prasmes un gudrības, lai saliedētu tautu ne tikai vārdos.
Balsošanas rezultāti Valkas novadāIecirknis Par PretValkas kultūras nams 408 1834J. Cimzes mūzikas skola 135 1070Ērģemes pamatskola 9 505Kārķu pagasta pārvalde 2 355Lugažu muiža 19 255Vijciema pamatskola 8 395Zvārtavas Luturskola 4 225Balsošanas rezultāti Strenču novadāIecirknis Par PretSedas pilsētas pārvalde 291 97Strenču vidusskola 49 1001Jērcēnu tautas nams 8 231Plāņu pagasta pārvalde 17 122Jaunklidža saieta nams 13 89Balsošanas rezultāti Smiltenes novadāIecirknis Par PretPilsētas sporta halle 15 1181Smiltenes sporta skola 57 2932Pašvaldības māja 5 459Birzuļu tautas nams 2 281Blomes pamatskola 4 508SIA “Vidzemīte” administratīvā ēka 10 402Grundzāles pagasta kultūras nams 6 536SIA “Smiltenes MRS” apspriežu zāle 16 365Launkalnes pagasta tautas nams 2 251Palsmanes pagasta kultūras nams 6 569Brantu un Smiltenes pagasta pakalpojumu centrs 10 439Variņu tautas nams 8 475
