Mežu un parku ieskautā Dienvidlietuvas pilsēta Alīta Nemunas upes krastā, iespējams, nākotnē uzņems Smiltenes amatiermākslas kolektīvus, sportistus un skolēnus, savukārt tās iedzīvotāji viesosies Vidzemes mazpilsētā Abula upes krastā.
Mežu un parku ieskautā Dienvidlietuvas pilsēta Alīta Nemunas upes krastā, iespējams, nākotnē uzņems Smiltenes amatiermākslas kolektīvus, sportistus un skolēnus, savukārt tās iedzīvotāji viesosies Vidzemes mazpilsētā Abula upes krastā.
Kaut arī Alīta ir liela apriņķa centra pilsēta ar gandrīz 70 tūkstošiem iedzīvotāju, tai ir daudz kopīgu lietu ar salīdzinoši mazāko Smilteni.
Intervē televīzija un raksta prese
Iespējams, tāpēc Alītas pašvaldība nosprieda draudzēties ar Smilteni, nolūkojot to starptautiskā konferencē Velsā pērnā gada nogalē.
“Esam maza pašvaldība. Domājām, vai lietuviešiem būsim interesanti. Taču, kad vietējā Alītas televīzija vēlējās mūs intervēt un divos preses izdevumos bija publicētas mūsu fotogrāfijas, sapratām, ka viņi mūs uztver kā nopietnus partnerus,” atceras Smiltenes pilsētas domes priekšsēdētāja vietniece, Smiltenes Centra vidusskolas direktore Ilze Vergina.
Aizvadītajā nedēļā Alītā pēc turienes pašvaldības ielūguma viesojās Smiltenes pilsētas domes delegācija: I. Vergina, domes kultūras, izglītības un sporta komitejas priekšsēdētāja Marika Svīķe, domes projektu vadītāja Aiga Sorokina, sporta centra priekšsēdētājs Guntars Markss un domes izpilddirektors Uldis Rudzītis.
Vizīte bija veidota tā, lai smiltenieši varētu iepazīties ar izglītības sistēmu Alītas pilsētā, viņu sporta būvēm un sporta aktivitātēm un redzētu, kā strādā pilsētas administrācija. Tajā ir 175 darbinieki. Pašvaldībā uz četriem gadiem ievēlēti 27 deputāti.
Pavisam Alītā ir 39 izglītības iestādes. To lielais skaits paver iespēju Smiltenes skolām atrast piemērotākos sadarbības partnerus. Taču vizītes noslēgumā pirmie konkrētākie sadarbības meti iezīmējās kultūrā. Smiltenieši atstāja atvestos videomateriālus ar ieskatu Smiltenes amatiermākslas kolektīvu sniegumā. Par iespējamo kolektīvu apmaiņu runāja Alītas tautas deju kolektīvu “Dainava” un “Varsa” vadītāji. Ar viesiem tikās arī Alītas pilsētas teātra direktore.
Peldbaseinam naudu atrod Eiropā
Vēl viens sadarbības virziens starp Smilteni un Alītu varētu būt pašvaldību speciālistu pieredzes apmaiņa projektu rakstīšanā.
I. Vergina atzinīgi vērtē Alītas pašvaldības darbinieku panākumus Eiropas Savienības programmu un Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) naudas piesaistē. Viņu uzrakstītie un apstiprinātie projekti devuši lielu ieguldījumu Alītas pilsētas attīstībā. Par Eiropas Savienības programmu finansējumu atjaunots pilsētas peldbaseins, kurā notiek nodarbības arī skolēniem.
“Neesmu dzirdējis, ka Latvijā būtu piesaistīti Eiropas līdzekļi sporta būvju renovācijai,” lietuviešu pieredzi slavē U. Rudzītis.
Alītā peldbaseins ar astoņiem 50 metru gariem celiņiem ir tikai viens elements lielajā sporta kompleksā. Vēl tur atrodas pneimatiskā šautuve, boksa zāle, Austrumu cīņu laukumi, sporta deju zāle, plaša universāla sporta halle ar 1500 skatītāju vietām. “Smiltenes sporta hallē grīdas segums gan ir daudz labāks,” secina U. Rudzītis.
Lietuvieši lepojas, ka viņiem pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas izdevās saglabāt un uzturēt sporta kompleksu, nepārvēršot to par tirdzniecības centru. Bijuši interesenti, kuri gribēja ēku lēti privatizēt.
“Alītā viena no prioritātēm ir sporta attīstība, un viņi nopietni par to domā,” iespaidos dalās I. Vergina. “Taču arī viņiem ir problēmas. Sarunās cilvēki atzina, ka gribētu vairāk naudas no budžeta konkrētai nozarei. Kaut arī mums ir lielas atšķirības iedzīvotāju skaita ziņā un Alītas budžets ir daudz lielāks par mūsējo, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, Smiltenes budžetā naudas ir vairāk,” secina deputāte.
Arī lietuviešiem ir “Vālodzīte”
G. Markss ievērojis, ka lietuvieši sportā vairāk cenšas uzlabot un labiekārtot esošās sporta būves, nevis celt jaunas un modernas.
Iespējams, nākotnē starp Alītu un Smilteni veidosies sadarbība arī sportā. “Mūs interesē līdzdalība plašās starptautiskās sacensībās. Alītai Polijā ir sadarbības pilsēta Suvalki. Varbūt tādas sacensības lietuvieši sarīkos,” pieļauj G. Markss.
Izglītības sistēmas Alītā un Smiltenē daudz neatšķiras. Ir bērnudārzi, pamatskolas, vidusskolas, ģimnāzijas, arodskolas, mūzikas un mākslas skolas. Īpaši daudz Alītā ir pirmsskolas izglītības iestāžu. Padomju laikā tās uzcēla gandrīz katrā pilsētas mikrorajonā. Mūsdienās, kad bērnu dzimst mazāk, lietuvieši spiesti domāt, kā apsaimniekot neizmantotās ēkas. Interesanti, ka viena no Alītas pirmsskolas izglītības iestādēm saucas “Vālodzīte” — tāpat kā Smiltenē.
Vēl Alītā ir vakarskolai līdzīga izglītības iestāde jauniešiem un pieaugušajiem. Tajā izglītību iegūst cilvēki, kuri kādreiz nav bijuši motivēti mācīties.
I. Vergina piemin Alītas skolās ieviestu lietu, uz kuru ceļā ir arī Latvijas izglītības iestādes. Tas ir elektroniskais žurnāls, kurā vecāki seko līdzi savu bērnu sekmēm.
Uzņēmējdarbības jomā Alītu raksturo lielas rūpnīcas. Pilsētā darbojas ledusskapju ražošanas uzņēmums “Snaige”, liela ceļu un tiltu būves firma, vairāki celtniecības uzņēmumi un citas ražotnes. Alītas apkārtnē, līdzīgi kā Smiltenē, atvērta uzņēmuma “Stora Enso” zāģētava.
Gaidīs ceriņu ziedēšanas laiku
Smiltenieši ar Alītā redzēto un uzzināto ir apmierināti. “Vizīte bija laba. Pārrodoties mājās, ir vēlmes uzlabot mūsu darbu, kur tas nepieciešams, kaut ko darīt citādāk, izmantojot lietuviešu pieredzi,” saka I. Vergina. Piemēram, deputāte uzskata, ka arī Smiltenes domes rīcībā jābūt tādai pilsētas prezentācijas filmai, kāda ir Alītai, ko varētu rādīt viesu delegācijām. Pilsētas pašvaldībai ir nepieciešami speciālisti, kuri rakstītu projektus Eiropas programmu un fondu finansējuma iegūšanai.
“Kontakti ar Alītu uzsākti veiksmīgi. Sarunās konstatējām, ka mums ir daudz kas kopējs un pamazām varētu veidoties sadarbība dažādās jomās. Abas pilsētas neatrodas tālu viena no otras,” saka U. Rudzītis.
Alītas pārstāvjus smiltenieši atbildes vizītē gaidīs šovasar, iespējams, ceriņu ziedēšanas laikā, un tad arī spriedīs par konkrētāku sadarbību. Turklāt ar lietuviešiem par to varēs runāt viņu dzimtajā valodā. “Vizītē Alītā ļoti priecājos par to, ka mūsu delegācijā ir Aiga, kura prot lietuviešu valodu. Lieliski, ka delegācijā ir cilvēks, kurš zina attiecīgās valsts valodu,” saka deputāte M. Svīķe.
Savukārt latviešu valodas zināšanas Alītā demonstrēja Svētā Benedikta katoļu ģimnāzijas direktors. Smilteniešiem viņš latviski deklamēja tautas dziesmu “Caur sidraba birzi gāju”, apliecinot, ka latviešu un lietuviešu tautas ir tuvas viena otrai. “Apsolīju direktoram, ka nosūtīšu viņam savu dzejas grāmatu,” piebilst M. Svīķe.
