Senie latvieši Jumja svētkus svinēja laikā, kad diena un nakts atkal izlīdzinās un iestājas astronomiskais rudens. Otrdien svētkus svinēja Valkas bērnudārza «Pasaciņa» saime.
Senie latvieši Jumja svētkus svinēja laikā, kad diena un nakts atkal izlīdzinās un iestājas astronomiskais rudens. Otrdien svētkus svinēja Valkas bērnudārza “Pasaciņa” saime.
“Godam sagaidīt Jumja svētkus nozīmēja laikus novākt laukos un tīrumos izaudzēto ražu. Katrai dievībai latviešu mitoloģijā ir sava zīme — raksts,” skaidro Valkas pirmsskolas izglītības iestādes “Pasaciņa” muzikālā audzinātāja Ritma Pedece.
Kā vasaras saulgriežos aplīgotais Jānis jāj uz melna zirga, tā arī Jumis — sprīdi garš vīriņš — mīl jāt uz sikspārņa vai sienāža. Jumis esot ģērbies zaļos svārkos, dzeltenos zābakos un vainagu galvā. Ziemā Jumis mitinās vārpu vainagā, kas pakārts klētī vai istabā pie sienas. Vasarā viņš pārceļas uz druvu un mitekli izvēlas divās vārpās uz viena stiebra.
Svētkos bērni rādīja dārzos atrastos jumīšus — interesantas formas dārzeņus —, skaitīja latviešu tautasdziesmas un gāja rotaļās. Pēc tam visi devās ārā, lai kopīgi pasēdētu un apēstu ugunskurā ceptas desiņas.
