Šonedēļ atklātībā parādījās informācija, kurā izskanēja pieņēmums, ka igauņu būvkompānija AS “TREV-2 Grupp”, apdalot valcēniešus, drupināto asfaltu, kas iegūts no ielām Valkas pusē, un Rīgas ielā nocirstos kokus aizveduši pāri robežai uz Igauniju.
Nedēļas sākumā nocirstie koki tik tiešām bija redzami sakrauti kaudzē igauņu pusē Raja ielas malā.
“Ziemeļlatvija” sazinājās ar novada domes izpilddirektoru Aināru Zāberu, kurš ir pašvaldības atbildīgā amatpersona par dvīņu pilsētu Valkas un Valgas kopīgā centra izbūves projekta īstenošanu. Viņš informē, ka ar igauņu būvkompāniju ir vienošanās par drupinātā asfalta un nocirsto koku izlietojumu. Proti, sešas kravas drupinātā asfalta ir aizvestas uz pašvaldībai piederošo zemi Meža ielā, kur jau līdz šim bija izbērtas kravas ar zemi. Šis materiāls tiks izlietots ielu asfaltēšanā. Pārējo drupināto asfaltu savā īpašumā ieguva igauņu puse, kura plāno ar to remontēt Valgas pilsētas ielas. Igauņi paņēmuši arī nocirstos kokus un sarkanos ķieģeļus pēc robežkontroles punkta nojaukšanas Rīgas ielā. A. Zābers atgādina, ka pašvaldība vairākkārt aicināja iedzīvotājus pieteikties iespējai savā īpašumā bez maksas iegūt ķieģeļus, bet neviens tā arī nebija izteicis vajadzību pēc tiem.
“Ziemeļlatvija” interesējās, kāpēc pašvaldība nesavāca nocirstos kokus un zarus, kurus varētu sašķeldot un izlietot kā kurināmo. A. Zābers skaidro, ka, lai projekta īstenošanas gaitā novada domei nebūtu jāmaksā par papildu darbiem, norēķināšanās notiek šādā veidā, kā latvieši mēdz teikt – graudā. Viens ir projektu skatīties uz papīra, pavisam kas cits, to sākt īstenot. Kā rāda būvnieku prakse – būvniecības darbu gaitā atklājas lietas, kas jādara papildus un nav ierēķinātas kopīgā izdevumu tāmē, tāpēc projekta partneri savstarpēji vienojas par norēķināšanās kārtību. A. Zābers zināja stāstīt, ka igauņi tik tiešām Latvijas pusē nocirstos kokus izmantos kā kurināmo materiālu. Pašvaldības amatpersona pieļauj, ka līdz 31. oktobrim, kad plānots pabeigt centra izbūvi, vēl būs jāveic darbi, kas prasīs papildu finansējumu, tāpēc projektu partneriem ir jābūt elastīgiem un būs jāprot vienoties, reizēm arī piekāpjoties.
