Šobrīd, kad Latvijā izsludināta ārkārtas situācija, vairums iedzīvotāju spiesti uzturēties mājās. Lai pārdzīvotu izolētību un nenomirtu no garlaicības, gudri cilvēki iesaka ne tikai skatīties filmas, klausīties mūziku, bet arī lasīt grāmatas. Protams, ne visus mūsdienās lasīšana aizrauj, bet, iespējams, izlasot šo publikāciju par diviem interesantiem cilvēkiem, kādam gribēsies rokās paņemt grāmatu.
Marta sākumā Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijā viesojās žurnālisti, televīzijas ekrāna pāris, dokumentāla ceļojuma seriāla “Literatūre – ceļojums ar rakstnieku” veidotāji Marta Selecka un Gustavs Terzens. Šosezon katrā no astoņām “Literatūre” sērijām Marta devās ceļojumā kopā ar vienu latviešu mūsdienu rakstnieku, bet Gustavs – ar grāmatām. Raidījuma formula ir vienkārša un saprotama: mūslaiku rakstnieks izvēlas kādu iepriekšējo laiku rakstnieku. Marta ar mūslaiku rakstnieku dodas ceļojumā uz to laiku rakstnieku pasauli. Tikmēr Gustavs ieliek somā divas grāmatas un meklē, kam palasīt priekšā un aprunāties par dzīvi.
Jāpiebilst, ka pirms “Literatūres” parādīšanās ekrānā Marta un Gustavs piedalījās arī citu Vides filmu studijas izglītojošu un popularitāti ieguvušu raidījumu veidošanā – “Ziemeļu puse” un “Te”.
Jau kādu laiku radošais tandēms dodas uz Latvijas skolām, lai jauniešiem stāstītu par “Literatūres” un citu raidījumu veidošanu. Tikšanās laikā abu dialogs un sniegtās atbildes organiski papildina dzirkstoši smiekli. Reizēm nav skaidrs, vai Marta un Gustavs domā atšķirīgi vai tomēr viņu uzskati saskan itin visā.
Sarunas sākumā Gustavs interesējas: “Kura stunda jums nenotiek?” Skolēni smejoties atbild: “Literatūra!” Atbildot uz jautājumu, kāpēc viņi ar Martu tik daudzus gadus kopā braukā pa pasauli, Gustavs ir ar mieru izstāstīt savu “īso” variantu. Lieta tāda, ka pirms 12 gadiem Ziemeļu valstīs bijusi tik liela labklājība, ka tās bijušas gatavas ar šo labumu dalīties ar citiem. Saprotot, ka Ziemeļu valstis ir izdarījušas daudzas labas lietas, abi ar Martu nolēmuši, ka varētu braukt pie ziemeļu tautām mācīties viņu dzīves gudrības.
“Izdomājām ceļojumus pārvērst raidījumos par dzīves gudrību. Tā radās raidījumu sērija “Ziemeļu puse”. Katru gadu no savām ģimenēm bijām prom vismaz simts dienas. Bijām kā tādi jūrnieki. Tolaik mūsu ģimenēs bija piedzimuši pirmie bērni, bet šo raidījumu filmēšanas laikā esam tikuši pie otrajiem bērniem. Visi apprecējāmies vienā vasarā – Marta, es, mūsu raidījumu režisors Uģis Olte un arī operators,” smejas Gustavs. Papildinot šo stāstu, Marta atklāj: “Mums katram ir sava individuālā ģimene un vēl mums ir Ziemeļu ģimene. Tā dēvēju savu radošo komandu no Vides filmu studijas. No Rīgas braukt uz Valku arī nozīmē doties uz ziemeļiem. Valku mēs zinām, jo viens no mūsu operatoriem ir Dāvis Doršs. Viņš daudz ir stāstījis par šo interesanto pilsētu.”
Gustavs sarunā ar jauniešiem pārliecinoši uzsver, – ja katrs cilvēks atrod savus īstos ziemeļus, tad vienmēr ir iespējams atrast izeju no situācijām. Tam palīdz cilvēka iekšējais kompass. Gustavs iesaka jauniešiem izglītoties, jo, ja cilvēks ir neizglītots, viņu var biedēt ar visu to, kas vien kādam ienāk prātā. Viņš atgādina mūslaiku populāro teicienu – ieslēdz savu kritisko domāšanu!
“Jo nekritiskāk cilvēks domā, jo ātrāk viņš sāk savas panikošanas lēkmes – par krīzēm, vīrusiem un citām pasaules nebūšanām. Protams, ir jābūt piesardzīgiem, bet visu informāciju, kā minimums, vajadzētu izdalīt ar simts. Vismaz es tā daru. Literatūras lasīšana paaugstina bīstamību kļūt par kritiski domājošu cilvēku. Lasot grāmatu, tajā brīdī rodas imunitāte pret visu drausmīgo pasaulē valdošo seklumu. Uzskatu, ka skolās literatūra un matemātika ir vieni no svarīgākajiem mācību priekšmetiem,” uzsver Gustavs. Viņš ir gandarīts, ka kopā ar Martu jau otro sezonu raidījumā “Literatūre” ir iespēja izdzīvot interesanto ceļojumu, ko radījuši latviešu rakstnieki ar savu iztēles pasauli. Tādas iespējas skolas laikā nav bijis. Proti, otrajā “Literatūres” sezonā tās veidotāji izvēlējās runāt arī par latviešu trimdas rakstniekiem. Viņu iepazīšanās bijusi savā ziņā literatūras stundas pašiem, jo skolā mācījušies laikā, kad literatūras stundās par trimdas rakstniekiem nestāstīja. Gustavs slavē, kā pats saka, savu ārkārtīgi kolosālo literatūras skolotāju, kura mācējusi skolēnus aizraut un ieinteresēt. Savukārt Marta bēdīgi secina, ka viņai neesot palaimējies ar literatūras skolotāju. Viņai interesējusi literatūra, bet skolas vecumā neviens nav ieteicis, kāpēc jālasa kāda konkrēta grāmata un ko tā sniegs personības attīstībai.
“Kopš vidusskolas manā dzīvē tādas sarunas par literatūru nav bijis. Tā sākusies tikai tagad, kopš veidojam “Literatūri”. Šis projekts radās ceļojuma laikā. Kopā ar savu ģimeni – vīru un bērniem – aizbraucām uz Korfu salu Grieķijā. Salā kādreiz dzīvojis vienas no manas bērnības mīļākās grāmatas “Mana ģimene un citi zvēri” autors Džeralds Darels. Tā ir forša un asprātīga grāmata. Iesaku to noteikti izlasīt. Ceļojumā mums bija līdzi šī grāmata. Izdomājām, ka nebrauksim pa ierastajiem tūristu maršrutiem, bet grāmatā pēc nejaušības principa uzšķīrām kādu lapaspusi un nolēmām kopā sameklēt Darela aprakstīto vietu, kur noticis konkrētais notikums. Tas bija tik foršs piedzīvojums. Tā arī radās ideja šo piegājienu izmantot raidījumā. Egoistiski varu teikt, ka ar šo raidījumu aizpildu tukšos laukumus pati savās zināšanās par literatūru,” atzīst Marta. Viņa uzskata, ka raidījums “Literatūre” ir veltījums cilvēkiem, kuri lasa. Vai varbūt nelasa, bet kuriem literatūras stundas kādreiz ir patikušas, bet sasaistes ar literatūru tagad vairs nav. Marta un Gustavs izvirzījuši mērķi noturēt augstu kvalitātes latiņu, tāpēc “Literatūrē” apskatīta augstvērtīga literatūra. Raidījuma veidotājiem bija iespēja uzfilmēt tikai astoņus raidījumus gadā, tāpēc viņi īstenoja vēlmi “noķert” pašu labāko, kas ir.
“Ja būtu piecdesmit raidījumu, iespējams, varētu visādi spēlēties. Taču pašlaik negribas kļūt neekskluzīviem. Populāra literatūra jau tāpat ir populāra. Tautai jādod iespēja novērtēt savus lielākos prātus,” domā Marta. Viņai, strādājot pie raidījuma, lielākie atklājumi saistīti ar rakstnieku literāro darbu un autoru biogrāfijām.
“Biju ļoti pārsteigta par “Balto grāmatu”. No skolas obligātās literatūras laikiem par to prātā bija palikuši tikai daži fragmenti, bet īstenībā tie ir latviešu “Emīla nedarbi”. Superasprātīga grāmata. Jānis Jaunsudrabiņš ir kolosāls rakstnieks. Manā ietekmē daudz ko ir izlasījis arī mans dēls pusaudzis Knuts – Māras Zālītes “Paradīzes putnus”, Jāņa Joņeva “Jelgavu 94”, arī “Balto grāmatu”. Dēlam “Baltās grāmatas” valoda bija ļoti saprotama, bet, lasot Anšlava Eglīša “Vai te var dabūt alu?”, viņš gan daudz jautāja. Kas ir kolhozs? Kas ir čeka? Šī spiegu romāna sižets ir tik aizraujošs, ka notur uzmanību par spīti nepazīstamajiem jēdzieniem. Starp citu, gan “Vai te var dabūt alu?”, gan latviešu populārā seriāla “Sarkanais mežs” pamatā ir stāsts par vienu un to pašu spiegu, reālu personu. Interesanti atklājumi, vai ne,” ir gandarīta “Literatūre” idejas autore.
Tas ir arī “Literatūres” galvenais uzdevums – iepazīstināt. Raidījuma veidotāji secinājuši, ka mūsdienās no visām kultūras nozarēm literatūrai klājas visgrūtāk. Proti, šodienas ekonomiskajos apstākļos nevari būs rakstnieks, kas sēž un raksta. Piemēram, lai uzrakstītu romānu, vajag apmēram gadu, bet tajā paša laikā jāiet arī uz darbu, jo neviens nemaksā tikai par romānu rakstīšanu. Vai arī romāns iznāk, bet auditorija ir tik maza, ka arī ar pārdošanā ietirgoto rakstīšanai nepietiek.
“Mums gribas literātiem palīdzēt. Parādīt, cik forši cilvēki mums ir. Viņi ir tik asredzīgi, pasaka pāris teikumos pašu svarīgāko esenci,” uzskata Marta.
Veidojot raidījumus, ne reizi vien nācies uzdot jautājumu: “Kas ir laba literatūra?” Viens no raidījuma varoņiem rakstnieks Guntis Berelis teicis, – laba literatūra ir tā, kas kaut ko izdara ar lasītāja prātu. Atklājot savu pieredzi, Marta atzīst, ka pēc labas grāmatas izlasīšanas, pat ja teksts ir bijis pabriesmīgs vai nav uzrunājis, grāmata it kā nelaiž vaļā.
Godīgi sakot, klausoties abu stāstījumā par latviešu literatūru, radās cieša apņēmība – atsākt grāmatu lasīšanu. Līdz šim tās kaut kur skumji stāvēja, noliktas uz plaukta un gaidot savu kārtu, bet pēc tikšanās ar Martu un Gustavu lasu Jāņa Joņeva darbu “Jelgava 94”. Iesaku!
vizītkarte
Marta Selecka
Televīzijas raidījumu “Literatūre”, “Ziemeļu puse”, “Te” un citu veidotāja.
Mazuļiem domāta ekrānsatura “Tutas lietas” idejas autore un īstenotāja.
Mācījusies Rīgas 2. vidusskolā.
Studējusi Kultūras akadēmijā un Latvijas Universitātē.
Divu bērnu mamma.
Gustavs Terzens
Radio dīdžejs, mūziķis, ceļotājs, žurnālists.
Televīzijas raidījumu “Literatūre”, “Vides fakti”, “Ziemeļu puse”, “Te” sižetu veidotājs un vadītājs.
Mācījies Rīgas Ziemeļvalstu ģimnāzijā.
Studējis Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē, kur ieguvis maģistra grādu komunikācijas zinātnē.
