Vakar devītklasniekiem sākās eksāmenu sesija. Pirmais ir latviešu valodā. Gan mutvārdu, gan rakstu daļu drīkst kārtot vienā dienā, taču Valkas ģimnāzijā jau laikus nolemts šos eksāmenus kārtot divās dienās. Šodien tas ir mutvārdos.
Valkas ģimnāzijas 9. klasē eksāmenus kārto 20 skolēni. Vidusskolēni kopā ar neklātniekiem latviešu valodu un matemātiku kārto 45 audzēkņi. Izvēles priekšmetos skaits ir atšķirīgs. Visā valstī eksāmeniem ir noteikti vienādi noteikumi.
Katru gadu citāda klaseDevītklasniekiem nākamais eksāmens būs svešvalodās. Lielākā daļa skolēnu kārto angļu valodu, taču daži izvēlējušies krievu. Pēc tam 6. jūnijā notiks eksāmens matemātikā un 10. jūnijā – Latvijas un pasaules vēsturē.Jautāta par tendencēm skolēnu sekmībā, Valkas ģimnāzijas direktores vietniece mācību darbā Gunita Gindra atbild, ka pirms eksāmenu rezultātiem par to runāt pāragri. Skaidrība radīsies tikai pēc sertifikātu saņemšanas. Viņa piebilst, ka bērni ir ļoti atšķirīgi. Mainās arī dažādi blakusapstākļi. “Domāju, ka skolēnu zināšanu līmenis kopumā nepasliktinās. Nevaru pasacīt, vai eksāmeni to spēj izmērīt. Taču tas, ka bērni gadu no gada kļūst citādi, ir tiesa. To jūtam, ienākot skolā katrai jaunai klasei,” pārliecināta direktores vietniece. Viņa vēlētos, lai interese par eksaktajiem mācību priekšmetiem būtu lielāka. Šogad skolā bioloģijas eksāmenu kārtos astoņi skolēni, taču fizikā un ķīmijā tikai pa vienam. Šī tendence turpinās gadu no gada. Kaimiņos ir skolas, kurās fiziku un ķīmiju vispār nekārto. Skolēni nelabprāt izvēlas šādus priekšmetus. Ja, stājoties augstskolā, šis priekšmets netiek prasīts un nav noteicošais, tad skolēni sevi lieki neapgrūtina. Dabas zinību eksāmeni, neapšaubāmi, prasa lielu papildu slodzi, jo jāveic gan laboratorijas darbi, gan citas lietas. Ne jau visi vēlas iet grūtāko ceļu.
Rezultātus nosaka procentos12. klašu skolēni pirmdien visā valstī kārtoja centralizēto eksāmenu latviešu valodā, bet rīt gaidāms eksāmens matemātikā. Pēc tam pirmdien būs eksāmeni izvēles priekšmetā. 26. maijā kārtojams eksāmens informātikā. To darīs gandrīz visi 11. klašu audzēkņi un 12. klašu skolēni, kuri to vēlas. Angļu vai krievu valodu divpadsmitie nokārtoja martā. Izvēles priekšmetu grupā ietilpst dabas zinības, bioloģija, ķīmija, fizika, ģeogrāfija. Ir ziņas par projektu, ka nākamgad vidusskolēnu eksāmeni sāksies martā. G. Gindra uzskata, ka skolas darbam tas īsti labi nav. Tā vai citādi, taču sertifikātus skolēni saņems 30. jūnijā.Centralizētos eksāmenus vidusskolā tagad vērtē procentuāli. Katrā eksāmenā ir vairākas sadaļas – zināšanas, prasmes un lietojums nestandarta situācijās. Minimālais nepieciešamais rezultāts ir pieci procenti. Tas atspoguļojas katrā sertifikātā. 9. klašu eksāmeni nav centralizēti, un tos noteiktā komisija izvērtē ballēs savā skolā.
Ikviens paļaujas uz seviPajautāju G. Gindrai, vai eksāmenos notiek špikošana. Viņa teic, ka ikviens skolēns zina, ka tas ir milzīgs risks. Ja to dara un tiek pieķerts, tad šim cilvēkam eksāmenu sesija ir galā un viņš neiegūst izglītību apliecinošo dokumentu. “Man ļoti gribas domāt, ka mūsu skolā šādas lietas nenotiek un katrs paļaujas uz savu galvu un gūtajām zināšanām. Centralizētajos eksāmenos strādā ne tikai darba vadītāji, bet arī novērotāji,” stāsta G. Gindra.Valkas ģimnāzijā pagaidām nav bijis gadījuma, ka kāds skolēns nenokārto valsts pārbaudes darbu. Ja tā būtu, skolēns nesaņem vidējās izglītības dokumentu, taču savas sekmes var uzlabot vienmēr. Nesekmīgs vērtējums nedrīkst būt.Eksāmeni skolēniem rada spriedzi, taču tas ir normāli, jo turpmākajā dzīvē ikvienam daudzkārt būs jāpārvar spriedze un liela stresa brīži. “Neraugoties uz to, eksāmenu laiks mūsu skolā ir svētku noskaņa un saviem skolēniem vēlam sakopot visus spēkus un visas uzkrātās zināšanas. Strādājuši taču esam pamatīgi!” smaida G. Gindra.
