Vijciemiete Zeltīte Sokova ir ievērojama ar to, ka bez viņas floristes talanta nav iedomājama pagasta centra un tautas nama dekorēšana visos nozīmīgākajos svētkos.
Vijciemiete Zeltīte Sokova ir ievērojama ar to, ka bez viņas floristes talanta nav iedomājama pagasta centra un tautas nama dekorēšana visos nozīmīgākajos svētkos.
“Ja tautas nama vadītāja Vita Bērziņa nebūtu mani mudinājusi ar savu darbu parādīties tautā, tā arī būtu sēdējusi mājās un savā nodabā kaut ko čubinājusi sev un draugiem,” atzīst floriste.
Darbojas arī tupus, rāpus
Pašlaik viņa tautas namā vada floristu pulciņu, kurā jaunākajam dalībniekam ir septiņi gadi, bet vecākais mācās 8. klasē. Amatu apmācības meistari parasti izvēlas līdzīga vecuma bērnus, jo tā ir vieglāk strādāt.
3. decembrī tautas namā atklās floristu pulciņa dalībnieku darbu izstādi. Tajā būs viss par Ziemassvētkiem. Centrālo vietu ieņems dažnedažādi Adventes vainagi. Šogad telpu rotāšanai ir tapušas “eglītes” dažādās krāsās un materiālos. Tautas namā nav daudz vietas tik lielam skolēnu pulkam, kāds ir Zeltītei. Tie, kuriem nepietiek vietas pie galdiem, iekārtojas uz grīdas un darbojas tupus, rāpus. Pasniedzējas pieredzi un gudrību paņem visi, kuri to vēlas. “Es daudz ko iemācos no bērniem. Process ir abpusējs. Runājoties ar skolēniem, dzimst jaunas idejas,” atzīst floriste.
Izdaiļo pagasta centru
“Zeltītes darbs tautas namā sākās ar tā atklāšanu pēc kapitālremonta. Tiklīdz viņa sapina vītnes, tā devās uz dzemdību nodaļu,” smej V. Bērziņa. Viņa piebilst, ka floristu kursus beidz daudz cilvēku, bet ne visi turpina darbu floristikā. Šai nodarbei ir nepieciešami arī citi dotumi. Ne katrs iedomāsies izveidot gliemezi no salmiem vai eža acis pagatavot no āboliem. Floristam noteikti jābūt ļoti pacietīgam. To mācās arī viņas audzēkņi. “Ļauju bērniem darbos izteikties pašiem. Varbūt dažkārt būtu vieglāk parādīt priekšā, kā veicama viena vai otra operācija, bet, kad skolēns darbu paveic pats, viņa prieks ir divkāršs,” pārliecinājusies floriste.
Pilsēta savā būtībā allaž ir raiba, bet laukos katram pagastam savu seju izveidot grūtāk. Tautas nama vadītāja uzskata, ka Vijciemā ir ideāls variants — svētku dekorēšanas darbus veido vietējais cilvēks, nevis mākslinieks no pilsētas. Tādējādi skatījums veidojas it kā no iekšpuses. Šā gada lielākais pārsteigums bija Zeltītes veidotā mušmire ar gliemezi trīs ceļu krustpunktā. Tik izdekorēts pagasta centrs kā šogad Vijciemā neesot bijis. Z. Sokova strādā tikai ar dabas materiāliem. Atšķirībā no citām floristēm viņa nepērk dažādus sintētiskus palīgmateriālus. Viņa apkārtējiem parāda, ka var izgatavot skaistas, interesantas lietas, neieguldot līdzekļus, jo viss ir savācams mežā un pļavās. Zināmu pieredzi Zeltīte guvusi Strenčos, strādājot par floristi veikalā “Sīga”. Pēdējos gados ap Adventes laiku viņa izgatavo vairākus desmitus vainadziņu. “Pagājušajos Ziemassvētkos man tika viens īpaši skaists vainadziņš. Glabāju to visu vasaru. Tā gan nemēdz darīt, jo katrai Adventei jāgatavo jauns rotājums,” stāsta V. Bērziņa. Pašlaik Zeltītes gatavotie lielie dekori ienesti tautas namā, lai izžūst. Uz tiem nolūkojas no sūnām un mētrām veidotie Kamīna uguns sargātāji.
Palīdz mammai pildīt aukles pienākumus
Z. Sokova kopā ar vīru Armandu audzina trīs bērnus. Rūpes par bērniem neļauj floristikai veltīt tik daudz laika, cik vēlētos. Jaunākajai meitiņai Laurai ir astoņi mēneši, Rihards ir trīs gadus vecs, bet vecākajai — septītklasniecei Signei —, palīdzot mammai pildīt aukles pienākumus, pašai uzkrājas pieredze, kas vēlāk varētu noderēt. Materiālu sagādē darbam palīdz Armands. “Daļa manis veidoto darbu ir noskatīti citviet. Braucot mašīnā garām lauku mājām, ceļa galā nereti var redzēt dažādus interesantus veidojumus. Iespējams, kaut ko esmu guvusi no savas mammas Aldas,” pieļauj Zeltīte. Viņa ir darinājusi daudz tērpu karnevālam. Tautas nama vadītāja apgalvo, ka tie allaž labi pamanāmi un izceļas uz ikdienišķāku tērpu fona. Meita Signe nesen pagatavojusi savu pirmo masku — eņģeļa tērpu ar skaistiem spārniem. Gan taps arī nākamās maskas. Un tā no paaudzes uz paaudzi.
