Bubulis vai Pēka, to atšķirt spēj tikai slavenais lācēns Vinnijs Pūks, tāpēc neparasto lidoni nosauksim vienkārši par nenosūtītu Valentīndienas sveicienu.
Bubulis vai Pēka, to atšķirt spēj tikai slavenais lācēns Vinnijs Pūks, tāpēc neparasto lidoni nosauksim vienkārši par nenosūtītu Valentīndienas sveicienu.
Bija parasts rīts, kad vēl krēslo un jādodas uz darbu. Ierasto ainavu, kas paveras pa automašīnas logu, šoreiz bija izmainījis ziemas baltumam netipisks akcents. Laukā, kurā no sniega augšup bija izdūrušies rugāji, gailēja kaut kas sarkans. “Bubulis!” pirmie dīvaino kamolu novērtēja bērni, bet, kad piebraucām tuvāk, viņi secināja, ka redzētais drīzāk ir Pēka. Tiem, kuriem šis dialogs neko neizsaka, iesaku izlasīt grāmatiņu par Vinniju Pūku, jo tajā var smelties ne vienu vien dižu atziņu, kas noder mūsu pārlieku nopietnajā dzīvē.
Kad vakarpusē atgriezāmies mājās, Bubulis, kas drīzāk ir Pēka, jautri plīvoja bērza zaros. Nu jau vairs nebija šaubu, ka tas ir smaidīgs Valentīndienas sveiciens balona veidolā. Kā lai zina, kā tas šeit nokļuvis? Iespējams, ka pa Valmieras šoseju kāds gluži kā Sivēntiņš steidzies apsveikt sev mīļu cilvēku, bet… balons ir balons. Tā nu tas plivinās vējā un cenšas atgūt savu sākotnējo formu. Bet varbūt kāds sūtījis romantisku vēstuli un cerējis, ka vējš to aiznesīs vienīgajai un īstajai otrai pusītei? Diemžēl sūtījums palicis sapinies koka zaros… Droši vien izskaidrojums ir pavisam cits, bet nevienam nav liegts ļauties fantāzijām. Ticiet vai ne, bet, palūkojoties uz smaidošo balonu, garastāvoklis uzlabojas, un varbūt laikrakstā šo neaizlidojušo sveicienu uzlūkos arī īstais adresāts.
