Vakar sarkano sirsniņu jūrā meklēju izskaidrojumu, kāpēc cilvēki vēlas īpaši atzīmēt pavisam nesen Latvijā iedibināto Valentīndienu.
Vakar sarkano sirsniņu jūrā meklēju izskaidrojumu, kāpēc cilvēki vēlas īpaši atzīmēt pavisam nesen Latvijā iedibināto Valentīndienu. Vecāka gadagājuma cilvēki uz šiem svētkiem raugās pavisam skeptiski. Viņi atklāti pasaka, ka labāk patikuši 8. Marta svētki. Savukārt jaunieši pilnā balsī sauc, ka Valentīndienā ir vēl viena iespēja mīļotajam cilvēkam apliecināt savas jūtas. Tirgotājiem šī ir lieliska iespēja starp Ziemassvētkiem un Lieldienām pārdod vairāk saldumu, suvenīru un citu nieku.
Neesmu ne šo svētku noliedzēja, ne atbalstītāja, tikai šķiet mazliet dīvaini, ka, uzdāvinot mīļotajam sarkanu pūkainu sirdi vai tikpat muļķīgu suvenīru par mīlēšanās tēmu, sākšu cerēt, ka viņš mīlēs vairāk un kvēlāk. Domāju, ka savstarpēja mīlestība ir vai nu visas 365 dienas gadā, vai tās nav nemaz.
Atceros gadījumu, kad kādas paziņas mīļotais ikdienas steigā bija piemirsis par Sirsniņsvētkiem. Nākamajā dienā draudzenes pārrunāja, ko nu katrai draugs uzdāvinājis un kādus mīlestības apliecinājumus izrādījis. Man šī dižošanās šķita nedaudz muļķīga un krita uz nerviem, jo pašai diemžēl nebija ar ko īpaši lielīties, taču tāpēc es nejutos ne mazāk mīlēta, ne aizmirsta. Līdzīgi jutās arī neapsveiktā, jo no pārējo puses saņēmām viszinošus skatienus, kas nepārprotami lika saprast: ak, jūs nelaimīgās.
Lai nu paliek atmiņas, tomēr man mīlestības apliecinājumus gribas saņemt ne tikai Valentīndienā. Vai skaļi vārdi, dārgas rozes un sarkanas krāsas nieciņš spēj aizstāt iepriekš divatā sajusto un piedzīvoto? Un ne jau laimīgiem cilvēkiem kādam būtu jāpierāda, ka starp viņiem ir jūtas, kuras silda ne tikai pašus, bet arī apkārtējos. Ja Valentīndiena tik ļoti nebūtu komercializējusies, iespējams, tie būtu vēl vieni mīļi un jauki svētki, kādu straujajā un pelēkajā ikdienā nekad nav par daudz. Un nav jau obligāti jāsaņem mobilā tālruņa īsziņu simti vai skaļi apsveikumi, lai sirdī būtu priecīgi un jautri. Arī nevainīgs kolēģa apskāviens, bērna mīlestības apliecinājumi un mīļotā vīrieša skūpsts vai glāsts spēj radīt sajūtu, ka esi vismīļākā, visgaidītākā un visvajadzīgākā. Ja tomēr nav noskaņojuma svinēt šos svētkus, tad vismaz jāpriecājas par tiem, kuriem ir jautri, jo prieka nekad nevar būt par daudz.
