Valkas ģimnāzijā ieviestas izmaiņas mācību darbā – stundas sākas pulksten 9.00. Pirms tam viena stunda atvēlēta konsultācijām.
Valkas ģimnāzijā ieviestas izmaiņas mācību darbā – stundas sākas pulksten 9.00. Pirms tam viena stunda atvēlēta konsultācijām. Jo īpaši noderīgi tas ir tiem bērniem, kuriem nepieciešams atbalsts mācībās.
“Patiesībā ideja par darba laika izmaiņām Valkas ģimnāzijā virmo jau pusgadu. Pēdējo piesitienu izmaiņu īstenošanai deva apstāklis, ka, sākot ar šo mācību gadu, skolotājiem apmaksā konsultāciju stundas. Protams, konsultācijas skolā notika arī līdz šim, turklāt tik, cik bija nepieciešams. Mūsu uzdevums bija šo procesu sistematizēt un nodrošināt skolēnu tikšanu uz šīm konsultācijām,” skaidro Valkas ģimnāzijas direktore Lilita Kreicberga.
Pērn itin bieži bija jāsaskaras ar problēmu, ka skolotājiem ir daudz vairāk stundu nekā, piemēram, proģimnāzijas audzēkņiem. Šā iemesla dēļ viņiem bija ilgi jāgaida, lai nokļūtu pie vajadzīgā skolotāja, un ne jau visi to spēja sagaidīt. Arī piektdienas konsultācijām nekādā ziņā nederēja, jo lauku bērni dodas mājup. Neapšaubāmi, ka konsultācijas ir nepieciešamas tiem, kuri ir slimojuši, kaut ko nav sapratuši, tiem, kuri vēlas uzlabot sekmes, un tā joprojām.
Jaunie noteikumi paredz, ka katram skolotājam ar vienu slodzi pienākas divas konsultāciju stundas nedēļā. Pavisam skolā nedēļā pašlaik ir 58 šādas stundas. Tās varēs izmantot arī tie, kuri izstrādā zinātniski pētnieciskos darbus un nākamo olimpiāžu dalībnieki. Padomu skolotājiem var lūgt arī vecāki.
Protams, šī reforma nav viennozīmīgi vērtējama. Iespējamās problēmas ir apzinātas. Skolēniem it kā pagarinās darbadiena. “Tas ir apgāžams apgalvojums, jo visiem, kuri izmanto konsultāciju iespējas, diena īsāka nekļūs. Pozitīvi ir tas, ka nu skolotāji skolēniem ir daudz pieejamāki. Atliek vien laikā pamosties un ierasties uz konsultāciju. Tās ir nepieciešamas gandrīz visiem,” pārliecināta direktore. Tiekoties ar vecākiem individuāli un klašu vecāku sapulcēs, ir panākta vienošanās, ka šis ir sava veida eksperiments līdz nākamajam semestrim. Pēc tam noteikti notiks skolēnu, skolotāju un vecāku aptauja, lai secinātu par šā eksperimenta rezultātiem. Pēc tam tiks pieņemts lēmums par nākamo semestri.
Otrs virsuzdevums stundu sākuma pārcelšanai ir risinājums par skolotāju pārslodzi. Katrs zina, ka skolotājiem vissmagāk ir, tuvojoties semestra beigām, jo bērni atceras savus parādus un nenokārtotās ieskaites. Pašreizējā sistēma ļauj visu padarīt tā, lai nevajadzētu lūgt skolotājus viņiem izdevīgā laikā pieņemt konkrētos skolēnus. Vēl grūti paredzēt, kā skolēni to izmantos turpmāk.
Skolas vecāku un skolēnu kopsapulcē, kā parasti, neviens nesacīja nevienu vārdu pret jauno sistēmu, taču klašu sapulcēs lauku bērnu vecāki izsacīja bažas un pamatoti uztraucās par pagastu autobusu kustības grafiku. Skolēnam pēc pēdējās stundas līdz autobusam jānokļūst piecās minūtēs. Tas ir risināms jautājums. Klašu audzinātāji stāsta, ka lielumlielais vairums vecāku jaunievedumu atbalsta. Ģimnāziju apmeklē skolēni, sākot no 7. klases, un viņi ir gana patstāvīgi, lai noteiktu savu dienas kārtību. Skola ir atvērta no pulksten 8.00. Darbojas arī ēdnīca. Tiem, kuri uzskata, ka konsultācijas nav nepieciešamas, var apmeklēt multimediju centru, bibliotēku – lasītavu. Var paspēt sagatavot pat iepriekšējā vakarā neizpildītos mājasdarbus.
Daži aptaujātie bērni smaida un saka, ka turpmāk varēs labāk izgulēties, taču jācer, ka arī viņi apjautīs jaunās piedāvātās iespējas. Turpmāk skolotājiem nevajadzēs atsacīt audzēkņiem laika trūkuma dēļ. Skolotāju attieksme pret izmaiņām nav viennozīmīga, taču viņi saprot, ka šis ir viens no problēmas risinājuma veidiem. Ne vienam vien ir jāpārkārto savs dienas režīms, un tas prasa papildu piepūli.
“Mācību stundu grafika izmaiņas, no vienas puses, ir labas, jo konsultāciju kvalitāte no rīta varētu būt produktīvāka, jo pēcpusdienā esam pārguruši. No otras puses raugoties, nav labi, jo stundas beidzas vēlāk,” komentē 12. klases skolniece Anna Iesalniece. Savukārt Zanda Cekule domā, ka var ilgāk pagulēt, ja iepriekšējā dienā bijusi pārlieku liela mācību slodze. Viņa uzskata, ka kopumā jaunievedums vērtējams pozitīvi. Savukārt 12.d klases skolnieks Andrejs Kabanens bija kategoriskāks. “Man konsultācijas nav nepieciešamas, tāpēc esmu pret jaunievedumu,” nešaubās puisis. Protams, ir skolēnu grupas, kurām jaunievedums nepatīk. Piemēram, jaunāko klašu zēniem jāupurē futbola treniņš, taču katram pašam jāizšķiras par prioritātēm.
