Šis mācību gads J. Cimzes Valkas mūzikas skolā ir otrajā pusē, un skolotāji jau sākuši domāt par to, kā skola izskatīsies nākamgad, kad cimzieši svinēs 60 gadu jubileju.
Šis mācību gads J. Cimzes Valkas mūzikas skolā ir otrajā pusē, un skolotāji jau sākuši domāt par to, kā skola izskatīsies nākamgad, kad cimzieši svinēs 60 gadu jubileju.
Skolas administrācija ir nolēmusi izveidot bērnu muzikālās attīstības grupu vai grupas. “Vēlamies, lai visi mūziku mācīties gribošie bērni un viņu vecāki nāktu uz skolu, un mēs savukārt darīsim visu iespējamo, lai bērniem dotu to, ko spējam,” saka skolas direktors Guntis Freibergs. Viņš aicina visus bērnus kopā ar vecākiem 1. martā pulksten 17.30 ierasties skolas zālē, iepazīties ar mūzikas instrumentiem, tikties ar skolotājiem un skolas audzēkņiem, iepazīt skolas dzīvi.
Spriež par nākotnes iecerēm
Ceturtdien par skolas nākotnes darba iecerēm sprieda skolas direktors G. Freibergs, mācību daļas vadītājs Raimonds Reinholds, teorētisko priekšmetu nodaļas vadītāja Lolita Medne un pedagoģe Inese Lečmane.
“Esmu pārliecināts, ka visā Latvijā, tostarp arī Valkā, ir daudz apdāvinātu bērnu, kuri paiet mūsu skolai garām. Mēs vēlētos pie sevis redzēt ne tikai apdāvinātos, bet visus, kuri mācoties varētu attīstīties. Aicinu viņus atrast ceļu uz mūsu ēku,” saka direktors. R. Reinholds uzskata, ka nākamā gada 1. klase ir jāveido mērķtiecīgi, gluži tā, kā to dara vispārizglītojošās skolās.
I. Lečmane, kura vadīs koncertu 1. martā, uzskata, ka tam jabūt nedaudz bērnišķīgam, ar vizuāli spilgtiem akcentiem, lai bērnus ieinteresētu. “Ja bērns atnāks uz koncertu un ieraudzīs uz skatuves dažādus instrumentus, viņam var rasties vēlēšanās spēlēt. Ja izveidosies muzikālās attīstības grupa, tā varētu darboties divus vai pat trīs gadus, izmantojot dažādas spēles un rotaļas, lai svarīgākos muzikālos terminus varētu apgūt rotaļājoties, ar zīmēšanu un mūzikas klausīšanos,” uzskata I. Lečmane. Kad šī grupa kādu laiku būs darbojusies, skolotāji varēs izvērtēt un ieteikt vecākiem, kādu instrumentu mazulim vislabāk mācīties, kāds būtu piemērotākais. R. Reinholds piebilst, ka mūzikas attīstības grupas skolā nav jaunums. Savulaik tādas jau bijušas.
Muzicējot veidojas pozitīvas emocijas
Liepājas pedagoģiskās akadēmijas Mūzikas katedras docents pedagoģijas doktors Jānis Birzkops beidzamajos gados pēta pasaulē uzkrāto pieredzi, kā mūzikas mācīšana ietekmē bērna vispārējo attīstību. Daudzi skolotāji praksē ir izjutuši, ka J. Birzkopa pētījumu secinājumi atbilst patiesībai. Viņš apgalvo, ka nemuzikālu bērnu nav. “Instrumenta spēlei netraucē tas, ka bērns nevar precīzi nodziedāt dažādu augstumu skaņas. Mūzikas izpildīšana, jebkura instrumenta spēle patiesībā ir ļoti sarežģīta psihofiziska darbība,” uzskata speciālists. Ar viņa darbiem pamatīgi ir iepazinusies L. Medne. “Muzicēšana ir labākais intelektuālo spēju attīstītājlīdzeklis. Ar muzicēšanu var “uzķert” tās prasmes, kuras nepieciešamas gan skolas mācībās, piemēram, matemātikā, valodās, gan vēlāk dzīvē — biznesā, politikā un citur. Mūzikas instrumentu spēle ir saistīta ar ļoti daudzu spēju attīstīšanu: tā trenē atmiņu, veicina domāšanas ātrumu, attīsta uztveri. Tas nepieciešams, risinot matemātikas uzdevumus, lasot un rakstot sacerējumus,” katedras docenta atziņas summē L. Medne. Spēlējot jebkādu mūzikas instrumentu, veidojas pozitīvas emocijas, kuras nepieciešamas jaunā cilvēka audzināšanā. Ir sen pierādīts, ka mūzika ir viens no labākajiem līdzekļiem pozitīvo emociju veidošanā. Neirologi un psihologi secina — vislabākā smadzeņu sakārtotāja ir mūzika un muzicēšana. “Piesakiet savus bērnus mūzikas stundām!” aicina neirologs H. Čugani.
Katram bērnam jāpārvar krīzes periods
Jautāts, vai mācību maksa nav audzēkņus ierobežojošs faktors, G. Freibergs uzskata, ka tieši otrādi. Salīdzinot ar citām valstīm, Latvijā mūzikas skolās mācību maksa ir simboliska, un šo apstākli vajadzētu izmantot. “Var jau runāt, ka pasaulē ir cits ienākumu līmenis vecākiem, bet mūzikas mācīšanās citās zemēs patiešām ir dārgs prieks. Mūzikas skola pagaidām neplāno paaugstināt mācību maksu,” informē direktors.
I. Lečmane nenoliedz — lai kaut ko sasniegtu, skolā mūzikas mācīšanās process ir grūts un darbietilpīgs. “Lai skolu beigtu, vajadzīgs liels gribasspēks un ģimenes atbalsts. Citādi tas nav iespējams,” pārliecināta skolotāja. Direktors piebilst, ka gandarījums par skolas beigšanu tomēr ir tik liels, ka atsver visus grūtos brīžos. Gandrīz katram bērnam uznāk lūzuma vai krīzes periods — mācīšanās ir piegriezusies tiktāl, ka turpināt nav spēka. Šis periods jāpārvar. L. Medne piebilst, ka ar mūzikas palīdzību gūtās iemaņas citās jomās ir netveramas un nav definējamas, bet skaidrs, ka tās cilvēka izaugsmē ir palīdzējušas katram, kurš mācījies mūziku. Tas ir noticis it kā nemanot.
J. Cimzes mūzikas skolā ir izcili piemēri par bērnu cenšanos iegūt muzikālo izglītību. Audzēkņi brauc no Kārķiem, Ērģemes, Vijciema un Valkas pagasta. Viņi brīnišķīgi tiek galā ar mācībām. No Kārķiem J. Cimzes skolā mācās 12 bērnu. Viņi skolā ierodas nedēļā ne divas, bet dažkārt pat trīs reizes. Tas nav viegli, bet vecāki saprot, ka ir nepieciešami. Tieši tāpēc Kārķos to jūt gan skolā, gan baznīcā un tautas namā. R. Reinholds piebilst, ka Valkā arī citviet ir iespējams mācīties mūziku, bet mūzikas skolā to var izdarīt vispamatīgāk.
