Valkas slimnīcas dzemdību nodaļa ir mazākā Latvijā. Vecāko vecmāti Ainu Vilku varētu uzskatīt par dzemdību nodaļas labo gariņu, kurš nepārtraukti rūpējas, lai pacientes justos kā mājās.
Valkas slimnīcas dzemdību nodaļa ir mazākā Latvijā. Vecāko vecmāti Ainu Vilku varētu uzskatīt par dzemdību nodaļas labo gariņu, kurš nepārtraukti rūpējas, lai pacientes justos kā mājās. Apskatot nodaļas bijušās palātas, kas pārtapušas par ģimenes istabām, jāapbrīno šīs sievietes enerģija un uzņēmība, jo ne visi šajos medicīnas iestādēm ne īpaši labvēlīgajos laikos spēj kaut ko tādu dabūt gatavu.
Aina nevēlas sevi slavināt, jo bez savu ilggadējo kolēģu — vecmāšu Dainas Grasmanes, Vēsmas Ancsones, Guntras Lezdiņas — atbalsta nekas neizdotos.
“Vecmātes ir sava darba fanātiķes, kurām mūžs aizritējis vienā darbavietā. Viss kolektīvs daudz domā par to, lai jaunās māmiņas ar mazuļiem šeit justos labi — kā mājās,” atklāj A. Vilka. Dzemdību nodaļā iekārtotas vairākas mājīgas ģimenes istabas, kurās topošā vai jaunā māmiņa laiku var pavadīt kopā ar tuviniekiem. Istabās ir televizors, radio, ledusskapis un siltais ūdens.
Jaunie vecāki ar nodaļu var iepazīties jau pirms dzemdībām. Tad arī viņi izvēlas istabu.
“Bērns kopš dzimšanas ir kopā ar savu māmiņu. Tas ir patīkami gan mātei, gan bērnam. Salīdzinot ar padomju laikiem, režīms nodaļā ir daudz brīvāks. Topošā māmiņa, ja vēlas, var apmeklēt kafejnīcu,” priecājas vecākā vecmāte. Agrāk bija strikti jāievēro noteikumi, kas ne vienmēr bija labvēlīgi māmiņai ar mazuli. Toreiz jaundzimušie gulēja atsevišķi no māmiņām. Bērnus barot ar krūti mātēm nesa tikai ik pēc trīsarpus stundām. Tagad, ja bērniņš ieraudas un grib ēst mammas pienu, viņš tiek pabarots.
Aina atzīst, ka pēdējā laikā nodaļas labiekārtošanas darbi ir apsīkuši, jo viņai esot “pārdedzis salmiņš”. Aina to saista ar jauno Valkas un Valgas slimnīcu kopējo projektu, kas paredz, ka valcēnietes dosies dzemdēt uz Valgas slimnīcu.
“Slimnīcas valdes priekšsēdētājs Jānis Batalauskis skaidroja, ka projekts ir tapšanas stadijā. Kad tas īstenosies starpvalstu līmenī, vēl nav zināms. Šā iemesla dēļ daudzas jaukas ieceres nodaļas modernizēšanā ir apstājušās,” bēdīgi atzīst A. Vilka. Viņa dzemdību nodaļā strādā kopš 1958. gada. Jaunā vecmāte 20 gadu vecumā pieņēma pirmās dzemdības. Toreiz dienas gaismu ieraudzīja jauks puisēns.
“Satraukums bija liels. Par to, ka tās bija manas pirmās patstāvīgi pieņemtās dzemdības, atzinos tikai pēc tam, kad bērniņš bija piedzimis,” atceras Aina. Viņa ir pateicīga liktenim, ka viss darba mūžs pavadīts izvēlētajā profesijā. Viņai kā vecmātei kopā ar ģimeni vienmēr bijis patiess prieks par piedzimušu veselu mazuli. Kopš 1978. gada Aina strādā par vecāko vecmāti, un tagad dienas lielāko daļu aizņem administratīvais darbs. Viņa nevar nepieminēt dzemdību nodaļas personāla lielākos palīgus — ginekoloģiskās nodaļas māsiņas Inetu Stūri, Veltu Platnieci, Inesi Raiskumu un Daci Lupu, kuras palīdz ne vien vecmātēm, bet arī jaunajām māmiņām. Pateicības vārdus pelnījusi arī sanitāre Kaija Pormeistare.
Aina pieļauj, ka ar laiku aizmirsīsies negatīvās emocijas un viņa turpinās iesākto darbu. Viņa īsti negrib noticēt, ka valcēnietes dosies dzemdēt uz Valgu.
“Lai gan tur ir ideāli apstākļi un moderna aparatūra, valcēnietes brauks uz Smiltenes vai Valmieras slimnīcu,” pieļauj vecākā vecmāte. Daudzas sievietes traucēs valodas barjera un tas, ka nebūs māju sajūtas. Vairākums jauno māmiņu, kuras savus bērniņus pasaulē laidušas Valkas slimnīcā, atzinušas, ka tik tiešām jutušās kā mājās.
