Šī ir viena no darbavietām, par kurām var teikt: kaut būtu mazāk darba, tad visiem būs mierīgāks prāts.
Šī ir viena no darbavietām, par kurām var teikt: kaut būtu mazāk darba, tad visiem būs mierīgāks prāts.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Strenču postenis bija to skaitā, kuriem valdības piešķirtie līdzekļi ļāva palielināt darbinieku skaitu. Šobrīd divām papildu štata vietām darbinieki jau atrasti, viņi mācās kursos. Vēl atliek pārbaudīt fizisko sagatavotību, lai ugunsdzēsēji varētu stāties dienestā un jau darbā pārbaudīt savas zināšanas un prasmes.
“Mūsu postenis atjaunosies arī darbinieku vecuma ziņā,” secina Strenču posteņa komandieris Aleksejs Jefimovs. Līdzšinējie darbinieki dienestā ir jau ilgāku laiku — nostrādājuši 15 un 20 gadu.
To, ka papildinājums lieti noderēs, pierāda nesenā pieredze. Nedēļas laikā Strenču ugunsdzēsējiem savā pilsētā nācās doties uz diviem izsaukumiem. 20. janvārī notikušajā nelaimē uguns postījumi nebija lieli, bet tajā cieta divi cilvēki. Vienam bija rokas, otram — sejas apdegumi. Cietušais nogādāts ārstniecības iestādē, un viņa stāvoklis ir nopietns.
Kā iespējamais negadījuma iemesls tiek minēta neuzmanīga rīcība ar uguni, kurinot krāsni. Ņemot vērā, ka pilsētā gandrīz visās mājsaimniecībās ir malkas apkure, posteņa priekšnieks atgādina, ka aukstajā laikā jābūt īpaši uzmanīgiem, lietojot apkures ierīces. Viņš iesaka kurināt krāsni mērenāk un divas reizes dienā, nevis vienā reizē iegūt maksimālo siltumu un to pārkurināt.
Otrs būtisks atgādinājums, kuru glābšanas dienesta darbinieks uzsver gan strencēniešu, gan pārējo iedzīvotāju drošībai: ir jābūt uzmanīgiem uz ledus. “Makšķernieki, kuri dodas uz ledus, parasti ņem līdzi vergu un pārbauda ledus drošumu, bet bērni mēdz būt pārdroši,” secina A. Jefimovs. Gaujā, citās upēs un arī ezeros īpaši jāuzmanās vietās, kur ir straume. Strenčos bīstamas vietas, ko rotaļām izvēlas bērni, ir Gaujas attekas. Tās ir avotainas, tāpēc ledus ir plānāks nekā citviet.
Pagājušajā gadā nelaimes nav notikušas, bet iepriekšējais nav bijis tik veiksmīgs, tāpēc glābēji lūdz vecākus un skolotājus pārrunāt ar bērniem par iespējamo risku. Tāpat cilvēkiem jāzina, kā rīkoties nelaimes gadījumā.
Ja ielūstat ledū, jācenšas saukt palīgā, bet nevajag veikt straujas un haotiskas kustības, lai nezaudētu spēku. Pirms dodaties palīgā, vispirms jāapsver savas iespējas. Vispareizāk ir nekavējoties zvanīt pa tālruni 112. Ja neviena tuvumā nav un ir iespējams ielūzušajam pasniegt zaru, šalli vai kādu citu palīglīdzekli, tad var mēģināt tuvoties, bet tikai drošā attālumā un guļus. Lai būtu vēl drošāk, vajadzētu pārvietoties pa dēļiem, ja tādi ir pieejami. Tomēr visdrošāk ir izvēlēties atpūtai piemērotas vietas un uz ledus doties tikai tad, kad tas sasniedzis drošu biezumu.
