Dažas dienas pirms Ziemassvētkiem uzsniga sniegs un pamodināja cerību — varbūt tomēr Ziemassvētki būs balti.
Dažas dienas pirms Ziemassvētkiem uzsniga sniegs un pamodināja cerību — varbūt tomēr Ziemassvētki būs balti.
Svētdien būs svētvakars, un tad jau bez baltām sniegpārslām nevar, jo svētums nav zeltīts, tas ir tīrs un balts.
Adventes vainagā četras degošas sveces liecinās, ka gaidīšanas laiks beidzies un Jēzus tūlīt būs piedzimis. Tūlīt viņš būs te — uz Zemes. Kā bērns, tā norādot, ka arī mums sirdī jābūt patiesiem un godīgiem kā bērniem. Evaņģēlijs vēsta, ka Jēzus mācekļi kādā vietā bērnus centās aizraidīt tālāk no Kristus, lai mazie Viņu netraucētu. Jēzus mācekļiem norādīja, ka bērniem pieder debesu valstība, un aicināja viņus pie sevis.
Bērni vēl nepazīst pasaulīgās viltības, intrigas, iedzīvošanās kāri un ļaunumu, tādēļ viņi ir aicinātie. Grūti ar bērna skaidrību un taisnīguma izjūtu nodzīvot visu dzīvi, jo no pasaules negācijām nošķirti mūžu nav iespējams pavadīt. Kristus to zina, tādēļ jau Viņš ir nācīs, lai mūs glābtu. Varbūt tas ir viens no iemesliem, kādēļ pirms Ziemassvētkiem vairāk nekā citkārt domājam par labdarību un cenšamies citus iepriecināt, lai ar laipnību un mīlestību attīrītu savu dvēseli un kaut tikai svētvakarā sirdī izjustu bērna skaidrību.
Centīsimies pie svētku eglītes dzimušo sirsnību un iejūtību pret citiem saglabāt visu nākamo gadu, lai pašiem sevī Kristu nevajadzētu vēlreiz sist krustā.
