Esam piekusuši no masu saziņas sērijveida blēņām. Ko darīt? Viens vai daži prāti atrisinājumu nevar rast.
Esam piekusuši no masu saziņas sērijveida blēņām. Ko darīt? Viens vai daži prāti atrisinājumu nevar rast.
Mums ir dažādi vakari ar ēšanu un šoviem, izklaidēm. Saucis kopā cilvēkus, lai pārrunātu par visiem svarīgām lietām nav neviens. Agrāk laukos kaimiņš atnāca pie kaimiņa un vakarēja. Tur kā ar tuviniekiem tika pārspriests viss.
Tagad tādi tuvi kaimiņi esam pat attālos novados. Mašīnas ceļus padarījušas īsus. Svarīgu lietu, ko pārrunāt, ieteikt un kopā izdarīt, ir daudz. Visā rajonā, laukos, Smiltenē, Valkā un Strenčos ir ne mazums organizāciju, kopu un sarīkojumu. Visu vada dedzīgi cilvēki. Tomēr tā ir par maz. Tikpat svarīgi kā strādāt un darboties ir padarīto un sabiedrībā atlikušo labo nosargāt un aizstāvēt. Kopumā pamati grimst. Jūtam, ka nav kur saskaņot svarīgāko. Seni un neatrisināti ir jautājumi par mums visneatliekamāko — par bērniem, jaunatni un ģimeni. Morāle, disciplīna, pienākuma apziņa mazpamazām bezcerīgi zūd. Pie sliktā pakāpeniski pieradina izklaides industrija un aizsedz vajadzīgo un īstenību. Tā mazsvarīgāko pasviež kā galveno. Turība mūs neaizsargā no morālās puves un nepadara labākus. Netikumi visu iznīcina. Kā tauta un valsts bez izvešanām zaudējam savus cilvēkus. Pārdodam savu zemi un mazpamazām izbeidzam neatkarības pamatus — lauku ražošanu. Lai visu saprastu, ir jāzina. Lai zinātu, ir jāpārrunā. Bez šīs sapratnes viss izrādīsies šķietamība. Labais vēl balstās uz sabiedrības daļas izmisuma pašaizsardzības paliekām.
Tuvāk patiesībai un pareizai rīcībai varam uznākt tikai visi kopā. Tie, kuri nav vienaldzīgi un kuri spēj, sanāksim kā senāk, bet tagad pārrunu vakaros! Nāksim no laukiem un pilsētām. Nāksim visi, kuriem ir ko pārdomāti sacīt, ierosināt, uzklausīt un jautāt! Šajās pārrunās katra domas būs svarīgas, jo tās būs izsacījis nevienaldzīgs cilvēks. Kopā kļūsim zinošāki, pazīstamāki, tuvāki un stiprāki.
Pārrunu vakaru ierosinātāja ir Smiltenes Latviešu biedrība un tos paredzējusi kā daudzas tikšanās reizes. Mēs, kā visi, esam laika un iespēju spaidos. Tikšanās vietas un laiku vēl ziņosim. Telpas mums atvēl skolas un pēc saskaņošanas arī Smiltenes pilsētas dome.
Tikšanās reizēs būsim aktīvi un brīvi. Ja tādi neesam, tad tādi kļūsim! Atstāsim vājiem pierasto stāju: “Ko tad nu mēs!” Ar to cilvēki aizsedz vienaldzību un slinkumu, visas grūtības un uzupurēšanos noveļot uz citu pleciem. Šis raksts ir tikai kā pirmā ziņa un ierosmes izsacīšana sabiedrībai par mūsu nodomu. Balstāmies uz sabiedrības un vadītāju iepriekš izzināto lietišķo, patieso un silto atsaucību.
Smiltenes Latviešu biedrības vārdā Evalds Apīnis
