Aizvadītajā piektdienā skolēniem beidzās skola un sākās ilgi gaidītais vasaras brīvlaiks. Bērni trīs mēnešus varēs izbaudīt vaļošanos un vasaras priekus. No rītiem nebūs vairs agri jāceļas un jāsteidz vēl paveikt kādu iekavētu mājasdarbu. Arī bērnu vecāki varēs nedaudz atslābt, jo nebūs jāseko līdzi skolas gaitām, taču vecākiem brīvlaikā atbildība pieaugs par bērnu drošību, jo kurš bērns nepeldēsies, nebrauks ar velosipēdu, neskrituļos, nespēlēs sporta spēles vai kā citādi aktīvi darbojoties neaizpildīs savu brīvo laiku. Diemžēl jau tagad nākas dzirdēt par nelaimes gadījumiem, kuros cieš bērni. Man šķiet, ka viens no Valkas bērniem bīstamākiem objektiem ir BMX trase. Kāda mamma, kurai šajās dienās dēls neveiksmīgi pārlidoja pār velosipēda stūri un guva nopietnus kaulu lūzumus, tā arī teica: “Trasei sētu riņķī un bērnus tur ielaist tikai trenera klātbūtnē!” Diemžēl realitāte ir pavisam cita – trasē uzturas dažāda vecuma bērni. Katrs brauc pēc savas saprašanas un varēšanas. Lielie un drosmīgie rāda piemēru mazajiem. Tie, lai neatpaliktu, cenšas atdarināt pārdrošniekus un pārgalvniekus, krīt un gūst traumas. Arī ķiveres un aizsargi ir tikai retajam no braucējam. Tāpat mani personīgi vienmēr ir uztraukusi tā saucamā tarzanka, kas ierīkota Zāģezera krastā meža pusē. Koka zarā iekārtajā striķī bērns ieķeras kā mazs mērkaķēns, ieskrienas un lec ūdenī. Viss jau būtu labi, bet joprojām šajā iecienītajā peldvietā nav neviena glābēja, arī laivas nav. Ja, pasarg Dievs, notiek nelaime, glābēji steidz palīgā no pilsētas centra. Bet arī tās dažas minūtes cilvēka dzīvības glābšanai ir zelta vērtas. Novēlu visiem izbaudīt vasaras priekus, bet atcerēties – ja pats sevi nesargāsi, neviens cits tevi nesargās!
