Katru gadu 11. novembrī, Lāčplēša dienā, Smiltenē piemin latviešu karavīrus un brīvības cīnītājus. Šogad svētku pasākums “Mūžam plīvot karogam Sarkan-Balti-Sarkanam” saviļņoja daudzus smilteniešus, jo tas bija īpašs – Smiltenes evaņģēliski luteriskajā baznīcā tika iesvētīts un pēc tam Jāņukalnā 35 metru augstā mastā svinīgi pacelts monumentālais Latvijas karogs, kura izmērs ir 3 reiz 6 metri. Lielizmēra karogs ir veltījums Latvijas simtgadei.
11. novembra vakarā baznīcā pulcējās daudzi Smiltenes pilsētas un novada iedzīvotāji, lai būtu vēstures liecinieki monumentālā Latvijas karoga iesvētīšanai. “Karogu īpašā ceremonijā baznīcā ienesa deju kolektīva “Dadži” dejotāji un to iesvētīja Smiltenes evaņģēliski luteriskās baznīcas mācītājs Reinis Kulbergs. Pēc svinīgā koncerta iesvētīto karogu jaunieši nodeva stipriem un patriotiskiem Smiltenes vīriem – Aigaram Savickim, Jānim Leitim, Jānim Fabiānam, Andrim Purmalim, Gunāram Bērzam, Jānim Dingam un Jānim Līkanam, kas devuši būtisku ieguldījumu novada attīstībā un cīnījušies par Latvijas neatkarību,” informē Smiltenes novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Marita Mūze.
Pēc koncerta baznīcā daudzi ar svecītēm un lāpām rokās pulcējās svinīgajam lāpu gājienam, kas atšķirībā no citiem gadiem, šoreiz cauri pilsētai veda uz Jāņukalnu, kur 155 metrus virs jūras līmeņa, skanot Latvijas Republikas himnai “Dievs, svētī Latviju!”, tika pacelts monumentālais Latvijas karogs.
“Karoga atrašanās vieta nav nejauša, jo, kā vēsta ieraksts Jura Zušmaņa grāmatā “Smiltene. Laiki un likteņi”, pirmo reizi sarkanbaltsarkanais karogs Jāņukalna augstākajā punktā tika pacelts 1988. gada 24. decembrī, kad pirms Ziemassvētku vakara dievkalpojuma tur pulcējās simtiem smilteniešu. Toreiz karogu mastā pacēla Smiltenes ģimnāzijas skolēni Egils Butka, Kaspars Markss un Gatis Jukāms, kuru klases audzinātājs bija Elmārs Nātra, kurš tajā laikā bija arī Latvijas Tautas frontes aktīvists. Karoga mastu tajā laikā izgatavoja un uzstādīja 7. ceļu remontu un būvniecības pārvalde,” stāsta M. Mūze.
Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis Lāčplēša dienas pasākuma uzrunā sacīja: “Ir patiess lepnums – lepnums par to, ka Smiltenes novadā aizvien vairāk tiek godāta un cienīta mūsu valsts simbolika. Lepnums par to, ka mēs atkal Jāņukalnā spējām pacelt Latvijas karogu un liels prieks, ka daudzi no tiem cilvēkiem, kas 1988. gadā pirmo reizi Jāņukalna priedēs pacēla sarkanbaltsarkano karogu, šodien ir kopā ar mums, viņi raugās savās atmiņās, pārcilā tās un sajūt gandarījumu par to, ka mēs atkal esam to paveikuši. Šī diena ir īpaša, simboliski mēs parādam spēku mūsu tautai un novada ļaudīm un iezīmējam Latvijas valsts un Smiltenes novada mūžību. Lai mūžam dzīva ir Latvija, lai mūžam virs Latvijas plīvo sarkanbaltsarkanais karogs, lai mūžam esam brīvi un godājam tos cilvēkus, kuri mums šo brīvību atnesa!”.
No Jāņukalna lāpu gājiens turpinājās uz Smiltenes pilsētas kapiem, lai pie Brīvības cīņās kritušo karavīru pieminekļa turpinātu godināt tos īstenos varoņus, kuru dzimtenes mīlestība, pašaizliedzība un asinis ir pārkausētas brīvībā.
“Piemiņas pasākumā tika godināta Pētera Krieva piemiņa, atklājot atjaunoto piemiņas plāksni. Smiltenietis Pēteris Krievs bija latviešu strēlnieks, atsevišķā jātnieku eskadrona virsleitnants, Lāčplēša ordeņa kavalieris, nāvējoši ievainots 1919. gada 6. martā uz Skrundas-Saldus ceļa pie “Airītēm”, kopā ar pulkvedi Oskaru Kalpaku un kapteini Nikolaju Grundmani cīnoties par Latvijas brīvību. Pārapbedīts no Liepājas Lielajiem kapiem uz Smiltenes kapiem,” stāsta M. Mūze.
VIEDOKLIS
Rihards Kols, biedrības “Latvijas karogs” valdes priekšsēdētājs:
– Mēs esam šīs valsts un mūsu tēvu izcīnītās brīvības mantinieki. Tāpēc šodien jūtu īpašu pagodinājumu, viesojoties tieši pie jums, smiltenieši, šodien atklājot un iesvētot Smiltenes monumentālo Latvijas karogu – simbolu, kas ik dienas atgādinās par mūsu atbildību savas mantotās valsts priekšā. Par mūsu vēsturi, mūsu valsti, mūsu brīvību. Jūsu pašiniciatīva, pašaizliedzība un vēlme ar lepnumu savā ikdienā iekļaut šo augstāko Latvijas valsts simbolu ir paraugs un iedvesma visām Latvijas pilsētām. Karogs mums atgādina, cik daudz darba un pārliecības jāiegulda, lai izcīnītu un saglabātu savu neatkarību un veicinātu tās uzplaukumu!
