Smiltenes pagasta seniore Inese Grīnblate ir viena no tiem Smiltenes novada vientuļajiem senioriem, kuri šomēnes saņēmuši vietējās pašvaldības Ziemassvētku dāvanu – katrs vienu lielu konfekšu tūtu un apsveikuma kartīti.
Pie Ineses Grīnblates viensētas “Lejas Pīpuļi” durvīm sociālā darbiniece Smiltenes pagastā Sandra Dukāte klauvēja aizvadītajā piektdienā, lai arī tur nogādātu novada domes dāvanu.
Pat miesīgi bērni tā nepalīdz
Vārds pa vārdam, līdz seniore pagasta sociālajai darbiniecei izteica vēlmi parunāt ar laikrakstu “Ziemeļlatvija”, pasakot mūsu avīzītes slejās paldies pašvaldībai gan par šo saldo dāvanu, gan vēl lielāku pateicību saviem kaimiņiem Daigai un Normundam Ločmeļiem un viņu bērniem un mazbērniem no “Vecpīpuļu” mājām par nesavtīgo palīdzību ikdienas mājas soļa atvieglošanā.
75 gadus vecā pensionāre Inese Grīnblate “Lejas Pīpuļos” dzīvo viena. Dzīve politiski represētajai Ineses kundzei pavērsusies tā, ka savu bērnu un mazbērnu nav, tāpēc arī vecumdienās jātiek galā pašai. Kamēr spēks bija kaulos, nebija arī problēmu, taču tagad seniorei ir slima gūžas locītava, tāpēc pārvietoties viņa var tikai ar speciālas palīgierīces (staiguļa) palīdzību un arī tikai pa iekštelpām.
“Lejas Pīpuļos” Inese dzīvo kopš 1983. gada. Pie savām mājām un lauku klusuma viņa ir tik ļoti pieradusi, ka nevēlas pārcelties uz pansionātu, tāpēc no sirds teic vislielāko paldies kaimiņiem Ločmeļiem, jo tikai viņu atbalsta dēļ var joprojām dzīvot savās mājās kopā ar diviem sunīšiem un kaķi. “Citiem pat miesīgie bērni tā nepalīdz, kā mana kaimiņiene Daiga palīdz man un dara to jau piecus gadus. Ne kapeiciņu pretī neprasa,” kaimiņienes atbalstu novērtē I. Grīnblate.
“Daiga katru dienu ir klāt. Malku sakrāmē šķūnītī un ienes mājā, ūdeni sanes, vasarā zālīti nopļauj. Man ir grūti pie plīts nostāvēt, bet, ja es gribu kotletes, Daiga uzcep. Tāpat arī reņģītes uzcep. Ja svētkos cep pīrāgus, mazbērni ar vēl karstiem pie manis atskrien. Jaunie nāk palīgā arī tad, ja man ar datoru kādas problēmas. Ļoti jauka, strādīga ģimene! Visi bērni un mazbērni arī tepat Latvijā, nevis ārzemēs vai kur citur,” kaimiņu labo sirdi uzteic I. Grīnblate.
Arī sociālā darbiniece S. Dukāte uzsver, ka kaimiņi sirmajai kundzei patiešām palīdz nesavtīgi, bez jebkādām mantiskām vai finansiālām saistībām, un nav arī viņas sociālie aprūpētāji.
Nespēcīgo, atbalstāmo
pulks aug
Sarunā ar “Ziemeļlatviju” I. Grīnblate pasūrojas, ka tuvākajā apkārtnē lauku viensētās pārsvarā palikuši tikai nespēcīgi, veci cilvēki, un palīdzību ir maz, kuram prasīt. Ja tuvumā nedzīvo Ločmeļiem līdzīgi, labi ļaudis, tad ir pavisam bēdīgi.
Labi, ka “Lejas Pīpuļos” reizi nedēļā iebrauc autoveikals, kam arī I. Grīnblate teic paldies par laipno apkalpošanu, tāpat arī – ilggadējai paziņai smiltenietei Halīnai Rozītei, kura ar savu automašīnu izvadā pie dakteriem, Smiltenes pagasta iedzīvotājai Laimai Āboltiņai, kura palīdz nomaksāt rēķinus internetbankā, un feldšerītei Laimai Garklāvai, kura regulāri atbrauc mājas vizītē.
Ziemassvētkus gan Ineses kundze svētīs viena. Pie vienatnes viņa jau esot pieradusi, un tā īsti pat neviena neesot, kas atnāktu ciemos. Bijušie darbabiedri vai nu izklīduši, kur nu kurš, vai arī miruši. Ineses kundzes “draugi” ir televizors un dators. “Kādreiz “Fermā” tādus līmeņus sasniedzu!” palepojas seniore, domājot sociālajā tīklā draugiem.lv integrēto spēli “Ferma”.
