Ne velti izvēlējos tādu virsrakstu. Šos vārdus nereti izrunā tie cilvēki, kuri saviem četrkājainajiem draugiem ļauj dzīvot savā vaļā. Tā vien gribas teikt – salti meli. Neesmu pret suņiem, jo no bērnības mājās laukos un pilsētā ir suns. Lai arī cik tas būtu labi audzināts, nevaram būt droši, ka vienā brīdī tam neiedarbosies dzīvnieciski instinkti. Vēl jo vairāk, satraukumu rada stindzinošais gadījums Rīgā, kas notika aizvadītajā nedēļā. Tur vairāki suņi saplosījuši septiņdesmit gadus vecu sievieti. Varam jau teikt, ka Rīga no Smiltenes ir tālu, taču suņu netrūkst arī mūsu novadā. Ziemellatvija.lv Kārlis raksta, ka viņam Smiltenē, pastaigājoties kopā ar bērnu, vairākkārt nācies sastapt lielus, vaļā palaistus suņus bez uzpurņa, kas skrējuši tieši virsū. “Cik tur trūka, ka suns būtu nobaidījis vai sakodis manu bērnu? Nekādas saimnieka atbildības!” – tā Kārlis. Tieši tā, problēma nav suņos, bet gan bezatbildīgajos saimniekos. Katra saimnieka pienākums ir pieskatīt savu četrkājaino draugu. Notikums Rīgā apliecina, ka šai problēmai jāpievērš lielāka uzmanība. Vai ar to ir par maz, lai saimnieki kaut drusciņ aizdomātos, kādas sekas var radīt nepieskatīts suns? Ir tāds teiciens, ka mēs esam atbildīgi par tiem, kurus esam pieradinājuši. Kamēr to nesapratīs, nekas nemainīsies. DIEMŽĒL.
