Gaida Šilinska daudzus gadus nodarbojas ar ex libris kolekcionēšanu. Viņas kolekcijā ir vairāk nekā 600 šo grāmatzīmju.
Gaida Šilinska daudzus gadus nodarbojas ar ex libris kolekcionēšanu. Viņas kolekcijā ir vairāk nekā 600 šo grāmatzīmju.
Šopavasar G. Šilinska ar savu kolekciju piedalījās starptautiskā ex libris izstādē Maskavā. Daļu no savāktajām grāmatzīmēm viņa glabā vecvecāku mājās “Stallēni 2” Jērcēnu pagastā. Pati kolekcionāre smej, ka ar vienu kāju atrodas Rīgā, kur viņai ir darbs un dzīvoklis, bet ar otru – Jērcēnos.
“Parasti ir tā, ka pusi nedēļas nodzīvoju galvaspilsētā, bet otru pusi pavadu laukos. Tomēr, ja man vajadzētu pateikt, vai esmu rīdziniece, vai jērcēniete, tad izvēlētos pēdējo, jo Jērcēniem pieder mana sirds,” saka G. Šilinska.
Vispirms mērniece, tad ekonomiste
Dzimusi Gaida ir Kurzemē, jo uz šo novadu aizprecējās viņas mamma. “Pirms Otrā pasaules kara vasaras pavadīju Jērcēnos pie vecmāmiņas, bet kara laikā te gāju arī skolā. Šeit esmu piedzīvojusi visskaistāko savas bērnības laiku. Mājās saimniekoja mammas brālis, bet vecmāmiņa saimei gatavoja ēst. Visjaukākie bija sestdienas vakari, kad pagalms bija sakopts un pirts izkurināta. Galdā smaržoja tikko cepta maize, liepziedu tēja un medus. Visiem bija svētku sajūta,” atminas G. Šilinska.
Šo lauku idilli pārtrauca 1941. gada represijas. Mammas brāli aizsauca uz pagastmāju, no kurienes viņš neatgriezās. Vēlāk ģimene uzzināja, ka viņš aizvests uz Valku un nošauts milicijas šķūnī.
Pēc kara Gaida mācījās Talsu vidusskolā, tad izgāja mērniecības kursus un strādāja Latgalē par mērnieci. Vēlāk viņa iestājās Lauksaimniecības akadēmijā, lai šajā profesijā iegūtu augstāko izglītību, bet studijas nepabeidza. Tad viņa apguva ekonomistes specialitāti un šajā profesijā strādā joprojām.
Grāmatzīme ļauj iepazīt mākslu
G. Šilinska atzīst, ka kolekcionēšanas gars viņā ir bijis kopš jaunības. “Vispirms krāju mākslas sērijas pastmarkas, bet pēc tam par šo tēmu – aploksnes. Par ex libris grāmatzīmēm mani ieinteresēja kolēģe. Viņa darbojās grāmatdraugu biedrībā, kurā bija arī ex libris sekcija. Kolēģe pastāstīja, ka tajā ir interesantas sanāksmes. Lai atnākot, varbūt man iepatikšoties. Aizgāju arī. Tā tas sākās. Redzētie ex libris man iepatikās, interesanti šķita arī mākslinieku stāstījumi, jo katrā sanāksmē uzstājās kāds ex libris autors. Viņi bieži savas grāmatzīmes dāvāja saieta dalībniekiem. Sāku vākt ex libris, un ar šo vaļasprieku nodarbojos vēl tagad. Pastmarkas un aploksnes vairs nekrāju, jo ex libris kolekcionēšana man kļuvusi par īstu aizraušanos,” saka G. Šilinska.
Viņa piekrīt, ka šī nodarbe cilvēku piesaista arī grāmatām. “Man gan tās ir patikušas kopš bērnības. Esmu iegādājusies un izlasījusi daudz grāmatu. Ex libris kolekcionēšana mani ir ieinteresējusi par grafikas mākslu. Ir aizraujoši iepazīt un pētīt katra mākslinieka rokrakstu darbos, jo ikviens ex libris veidotājs tajos atstāj arī daļu no individuālā mākslinieciskā redzējuma. Tiklīdz paskatos uz kādu grāmatzīmi, man jau ir skaidrs, kurš mākslinieks to veidojis. Tādu pieredzi esmu guvusi 27 gados, kopš nodarbojos ar grāmatzīmju kolekcionēšanu. Ex libris krāšana man ir ļāvusi labāk iepazīt mākslu kopumā, kurā grafikai piešķiru vislielāko nozīmi. Protams, patīk arī gleznas. Priecē, ja tās ir krāsainas un skaistas. Taču grafikā skaistums jāpanāk tikai ar divām krāsām – balto un melno. Pēc manām domām, tas ir grūtāk, un no mākslinieka prasa lielu talantu,” stāsta G. Šilinska.
Izvēlas pūci kā gudrības simbolu
Kolekcionāres galvenā tēma, par kuru viņa krāj ex libris, ir ainava ar pūci centrā. Šis noslēpumainais naktsputns ir viņas grāmatzīmju galvenais tēls. “Ievirze uz tēmu par pūci radās nejauši. Kādā grāmatdraugu biedrības sanāksmē man līdzās nosēdās mākslinieks Vilnis Resnis un piedāvāja uzzīmēt man ex libris. Viņš vaicāja, kādu tēmu es vēlētos. Toreiz vēl daudz ko nezināju par grāmatzīmju tematiku un, lai neizskatītos pēc galīgas muļķes, acumirkļa iedomā nosaucu pūci kā gudrības simbolu. Tā bija pirmā man veltītā un iegūtā pūce, pēc kuras kolekcijā to saradās arvien vairāk. Tagad manā kolekcijā ir apmēram 600 pūču. Par to, ka pūce ir mans putns, ir uzzinājuši arī ex libris meistari Krievijā. Kad ierados grāmatzīmju izstādē Maskavā, pie manis pienāca mākslinieks Jevgeņijs Ļebedevs un uzdāvināja aploksni. Tajā atradās man veltīts ex libris ar pūci centrā,” stāsta G. Šilinska.
Ex libris cilvēkā veido garīgumu
Laika gaitā grāmatzīmju kolekcionārei mākslinieki dāvinājuši neskaitāmi daudz viņai veltītu ex libris. Gaida rēķina, ka saņēmusi vismaz 270 sev veltītu grāmatzīmju. “Man ļoti patīk nu jau nelaiķa grafiķa Pētera Upīša veltījums. Šis ex libris ir ievietots arī viņa darbu grāmatā. Kad mākslinieks interesējās, ko lai man uzzīmē, palūdzu viņu attēlot “Stallēnu” mājas. Es izstāstīju, kādas tās izskatās un, saņemot ex libris, biju pārsteigta, cik mākslinieka attēlotā lauku sēta ir līdzīga manām mājām,” prieku par šo grāmatzīmi neslēpj kolekcionāre.
G. Šilinskas grāmatzīmju kolekcijai ir bijušas daudzas izstādes. Tās bijušas bibliotēkās, muzejos, arī Somijā. Pati kolekcionāre ir piedalījusies exlibristu salidojumos Lietuvā un Igaunijā, kā delegāte bijusi Vispasaules exlibristu kongresā Vācijā. Šogad maijā viņa saņēma Atzinības rakstu starptautiskajā ex libris izstādē Maskavā.
“Šī nodarbe prasa diezgan daudz laika, kas tiek atrauts ģimenei, bet vienlaikus tā ir ļoti laba relaksācija no ikdienas rūpēm. Turklāt ex libris grāmatzīmes ir saistītas ar mākslu un grāmatu pasauli, bet abas šīs jomas veido garīgumu, bez kura cilvēks nevar kļūt par īstu personību. Dažreiz kļūst skumji, redzot, ka mūsdienu jauno paaudzi arvien vairāk interesē tikai internets, bet interese par literatūru noplok. Bēdīgi, ja kultūru aizēnos elektroniskie informācijas līdzekļi,” saka G. Šilinska.
***
Uzziņai
Ex libris ir miniatūrs mākslas darbs, kas tiek ielīmēts grāmatas iekšpusē uz otrā vāka un norāda grāmatas īpašnieku ar viņa iniciāļiem vai vārdu, vai kādu raksturīgu īpašību. Ex libris ir pazīstams kopš 16. gadsimta, un kopš tā laika to veidošanai ir pievērsušies daudzi mākslinieki.
