Starptautiskā teātru festivāla “Tālvils” organizators Aivars Ikšelis nesen apmeklēja divus teātru festivālus, lai atlasītu izrādes saietam Valkā nākamvasar.
Starptautiskā teātru festivāla “Tālvils” organizators Aivars Ikšelis nesen apmeklēja divus teātru festivālus, lai atlasītu izrādes saietam Valkā nākamvasar. Pirmās iestrādes esot cerīgas.
Uz starptautisko teātru festivālu Izraēlā A. Ikšeli uzaicināja Izraēlas Ārlietu ministrija un vēstniecība Latvijā. Tur nokļūt palīdzēja arī Valkas dome. Pavisam uz šo saietu bija uzaicināti 28 valstīs notiekošu starptautisku teātru festivālu direktori. “Mums izveidojās it kā savdabīgs direktoru klubiņš, un priecājos, ka nu esmu tajā pierakstīts. Programma bija ļoti piesātināta, jo piecās dienās noskatījos gandrīz 30 izrāžu, kuras notika ivritā vai arābiski ar anglisko tulkojumu. Tā bija milzu intelektuālā slodze. Līdztekus tam notika dažādas vairāk un mazāk nozīmīgas tikšanās,” stāsta “Tālvila” organizators.
Redzētais pārspēj visas cerības
Diemžēl tās izrādes, kuras A. Ikšelis vēlas parādīt “Tālvilā”, valcēnieši neredzēs, jo festivāla budžets to neatļauj. Iespējams, uz Valku atbrauks kāda lētāka teātra trupa. Eiropā pazīstamais teatrālis Pīters Bruks valcēniešiem paredzēto izrādi nosaucis par pasaules nežēlības kalngalu tajā ziņā, cik tālu aktieris uz skatuves var sevi morāli preparēt saistībā ar šodien aktuāliem notikumiem.
A. Ikšelis atzīst, ka redzētais Izraēlā pārspējis viņa vispārdrošākās cerības. Izrādes bijušas patiešām izcilas. Īpašu pieredzi un labu mācību kā festivāla organizators režisors guvis darbā ar masu medijiem un ielūgtajiem viesiem. Līdz šim “Tālvilā” komunikāciju aspekts esot klibojis.
“Izraēlā redzētās izrādes ir grupējamas vairākās sadaļās. Vienā ir šodienas aktuālajām tēmām atbilstošas, kur visvairāk akcentētas Izraēlas un Palestīnas attiecības no cilvēciskā un mākslinieciskā viedokļa, parādot, cik absurda situācija ir izveidojusies. Otra nozīmīgākā ir holokausta tēmas atspoguļošana, kas joprojām ebreju tautai ir visnotaļ sāpīga. Vēl izdalāmas izrādes, kuras balstītas uz ebreju tautas folkloru. Par to līdz šim nezināju neko. Ceturtajā grupā ietilpa lugas no pasaules klasikas repertuāra,” stāsta A. Ikšelis. Viņu ļoti pārsteidzis lieliskais teātru tehniskais nodrošinājums, kas režisoram ļauj paplašināt mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu diapazonu. Izraēlā populāri ir mūsdienu tehniskie līdzekļi — videoprojekcijas, performances un tamlīdzīgi. Latvijā šie izteiksmes līdzekļi nav ieviesti “Jeruzalemē redzēju kādu izrādi par invalīdu, kurā parādīts, kas notiek šā cilvēka smadzenēs, ko un kā viņš domā. Tas bija satriecoši,” spriež Aivars.
Māksliniekam jāredz Kristus vietas
“Izraēlā tā saucamajā direktoru klubiņā ir tāds kā tirgus, kurā vienojas, kādas lugas uz kādu festivālu virzāmas, kurš kuru uzaicinās viesos. Tās ir darbošanās sabiedrībai neredzamās aizkulises, un tieši tur izlemj, kuras izrādes virzāmas starptautisku balvu iegūšanai. Tā notiek visā mākslas pasaulē, tomēr būt pašam klāt šajā procesā ir nedaudz jocīgi,” atklāj A. Ikšelis. Viņš pamēģinājis šajā tirgū pārdot paša iestudēto Hainera Millera izrādi “Mēdeja. Materiāls”. Ir cerība, ka tā tiks parādīta Ukrainā, ASV un Izraēlā. Režisors vēl nezina, kā šīs norunas virzīsies turpmāk, jo šādas pieredzes viņam vēl nav. A. Ikšelis uzskata, ka labi paziņas pasaulē vienmēr būs noderīgi, jo īpaši situācijās, kad nepieciešama aizstāvība vai jāaizliek kāds labs vārds par kolēģi.
Izraēla visciešākajā mērā ir saistīta ar Adventi. Tiesa, ebreji uzskata, ka Kristus ir visnotaļ parasts cilvēks un Jaunajā Derībā ir aprakstīti vēsturiski notikumi, kuri vēlāk kanonizēti psalmos. “Uz mani šo vēsturisko vietu apmeklējumi atstāja lielu iespaidu. Pēc šā brauciena beidzot sāku saprast Raini. Es agrāk nejutu to spēcīgo strāvojumu, kas nāk no viņa darbiem. Varu apgalvot, ka ikvienam cilvēkam, kurš ir saistīts ar mākslu, vismaz reizi mūžā vajadzētu apmeklēt vietas, kas ir saistītas ar Kristu. Varbūt tā ir iekšējā pašhipnoze, varbūt Zemes garozas tektoniskais lūzums un ar to saistītie magnētiskie lauki, taču tas iedarbojas. Nāves jūra ir pasaules zemākais punkts. Varbūt tieši Bībeliskie notikumi ir tie iedarbīgākie cilvēka dvēselei, taču to nevar nejust,” savas izjūtas cenšas definēt teātra speciālists.
Nespēj iedzīvoties Apsolītajā zemē
A. Ikšelis sastapa vairākus cilvēkus, kuri no Latvijas, Krievijas un citām bijušās Padomju Savienības vietām pārcēlušies uz dzīvi Izraēlā. Režisors ievērojis, ka daudzi no viņiem ir dziļā depresijā. Rodas jautājums — kāpēc tā ir noticis? Šie cilvēki savulaik ir ieņēmuši augstus posteņus. Aizbraucot uz Izraēlu, viņi uz noteiktu laiku ieguva priekšrocības, kas pienākas imigrantiem. Pa šo laiku viņiem ir jāapgūst ivrits un citas ebrejiem obligātas zināšanas. Izraēlā darbojas daudz veikalu, kuros var iepirkties krieviski, ir radio un televīzijas pārraides krieviski, krievu skolas, iznāk krievu prese, tāpēc imigranti no Latvijas vai Krievijas nejūt spiedienu ivrita apgūšanai. Latvijā krieviem ir līdzīga situācija, jo viņi var izdzīvot, lietojot tikai mātes valodu. Ja agrāk Latvijā šis cilvēks bija, piemēram, pazīstams ķirurgs, tad Izraēlā viņš nevar iegūt dokumentu, kas apstiprinātu viņa kvalifikāciju. Šie cilvēki ir spiesti strādāt visnekvalificētākos darbus un šā iemesla dēļ nokļūst depresijā.
Atmiņās par Sanktpēterburgu
Sanktpēterburgā notikušajā starptautiskajā festivālā “No klasikas līdz avangardam” piedalījās ari Valkas pilsētas teātris ar Hainera Millera izrādi “Mēdeja. Materiāls”. Šo festivālu organizēja eksperimentālais teātris “Za uglom”, kurš bāzējas Gatčinā. Festivālā piedalījās tikai Krievijas, Baltkrievijas un Latvijas teātri. “Pirmo reizi saskārāmies ar situāciju, ka mums pieprasīja dalības maksu. Iepriekš šādas informācijas nebija, tāpēc mums tas bija pamatīgs pārsteigums,” atceras režisors. Valcēniešu izrāde ieguva festivāla laureāta diplomu par izvēlētās tēmas psiholoģiski nežēlīgu atklāsmi. Valcēniešu Mēdejas redzējums tika apspriests divas dienas.
Šajā festivālā A. Ikšelis izvēlējās arī divas izrādes “Tālvilam”. Teātru savienības Sanktpēterburgas nodaļas vadītājs Valkas teātri uzaicināja piedalīties teātru saietā Puškina kalnos Pleskavas apgabalā. Tur veselu nedēļu notiks slēgts profesionālu teātru saiets. Aktrise Daiga Sondare sākotnēji to uztvēra kā neizdevušos joku jeb pasmiešanos par izrādi. Tas no apmulsuma par piedāvājumu, kuram faktiski ar Puškinu nav nekāda sakara.
