Kad atveras pirmskara Latvijas laikā būvētā pagraba durvis, uzvirmo kārdinošs aromāts.
Kad atveras pirmskara Latvijas laikā būvētā pagraba durvis, uzvirmo kārdinošs aromāts.
Te smaržo kastēs salikta šā gada raža no Launkalnes pagasta piemājas saimniecības “Melderi” dārza 400 ābelēm.
Smiltenes pusē šis nav bijis ābolu gads, izņemot atsevišķus dārzus. Viens no tiem ir “Melderos”. Sandris Melderis, kura pārziņā saimniecībā ir augļkopība, jau kopš vasaras “Melderu” ābolus ved uz Smiltenes tirdziņu. Ne viens vien pilsētnieks kodis zobus kādā no launkalniešu audzēto 30 šķirņu āboliem.
Gardi un smaržīgi, teic smiltenieši, kuri tos baudījuši. Labas atsauksmes uzklausījis arī pats pārdevējs. Viņš uzsver, ka ābola vērtību nosaka aromāts. Tas jājūt no attāluma.
Pirmās ābeles lielajā “Melderu” dārzā Sandris iestādīja 1992. gadā. Dārzkopis secina, ka augļkopībā, ražojot produkciju pārdošanai, liela nozīme ir pareizai šķirnes izvēlei: “Ja šķirne ir īstā, lieta iet labi.” “Melderi” jauno ābelīšu stādus pērk Siguldas pagasta kokaudzētavā.
Šonedēļ Sandris uz tirdziņu pilsētā veda vienus no pēdējiem saglabātajiem ziemas šķirņu āboliem: tumši sarkanos “Lobo” un sīkākos “Safrāna pepiņus”. Saldskābos, mīkstos un iesārti dzeltenos šķirnes “Auksis” ābolus cilvēki izpirka pirmos. Vēl būs dzeltenie “Zarja Alatau” āboli, pēc garšas nedaudz līdzīgi Latvijā labi zināmajam “sīpoliņam”. “”Sīpoliņš” ir vecā šķirne. Tai seko jaunāka igauņu šķirne “Telisāre”, bet vēl jaunāka komercaudzēšanai ir “Zarja Alatau”,” skaidro Sandris.
“Kāda nu peļņa, bet iztika ir,” atteic dārzkopis, taujāts, vai zemnieki saimniecības ienākumus var balstīt uz augļkopību. Ja nozari paplašina, peļņu apēd izdevumi.
Šogad, kad Smiltenes pusē ābolu bija maz, “Melderu” ābeles bija dāsnas pret saimniekiem, un gandrīz visu pārdošanai paredzēto ražu varēja realizēt pilsētas tirdziņā. Salīdzinoši mazāku ābolu daudzumu saimniecība pārdeva pārstrādes uzņēmumam.
“Šis mums bija labs ābolu gads,” stāsta Sandris. “Pat vecās ābeles bija pilnas ar āboliem gan pērn, gan šogad. Pundurābelei vispār būtu jāražo katru gadu.” Dārzkopis piebilst, ka ābeles ir rūpīgi jākopj: jāizgriež zari, pundurābelēm vasarā jāretina tikko aizmetušies āboli. “Saimniekam ir vajadzīgas zināšanas un jāiegulda darbs. Augļkopību ir grūti apvienot ar ko citu, jo viss jāizdara laikā,” uzsver Sandris.
“Melderos” ir arī upeņu stādījumi aptuveni 0,4 hektāru lielā platībā un daži bumbierkoki.
