Gluži nesen valstī sevi pieteica jauna kustība “Par labu Latviju”. Un tikpat nesen tās nu jau bijušais līderis uzņēmējs Guntis Belēvičs atklātībā pauda priekšlikumu ieviest maksas izglītību, sākot no 7. vai 8. klases. Tā valsts varētu iegūt tik ļoti trūkstošo naudu. Paldies Dievam, priekšlikums saņēma pienācīgu pretsparu gan no Izglītības ministrijas, gan sabiedrības. Ir pagājuši tikai daži gadi, kopš Latvijā uztraucās par salīdzinoši lielu bērnu analfabētu skaitu. Tagad, kad šī problēma vairs nav aktuāla, šķiet, kāds to atkal vēlas radīt no jauna. Lai nu par ko, bet par labu Latviju gan tad nevarētu runāt. Vispirms jau tā būtu Satversmes ignorēšana, kurā noteikts, ka valsts nodrošina pamatizglītības un vidējās izglītības iegūšanu bez maksas. Belēvičs iesaka vecākiem, kuri maksā par bērnu skološanu, samazināt par tādu pašu summu ienākuma nodokli. Neesmu matemātiķis, tomēr saprotu, ka nevar iegūt lielāku summu, ja no viena saskaitāmā atņem tikpat daudz, cik otram pieliek. Tātad valsts budžets nepalielināsies. Toties liels skaits bērnu pārtrauks mācīšanos, jo daudziem vecāki ir bezdarbnieki. Bez darba ir tūkstošiem darbaspējīgu cilvēku, un eksperti nesola tik drīzu ekonomisko atveseļošanos. Tā vilkšoties gadiem. Tikmēr jau būs izaugusi jaunu muļķu paaudze. Tādēļ vien mums vēlēšanās jābūt ļoti vērīgiem, lai visādiem Daugavas arājiņiem un ielas bērnu ražotājiem pastāvīgi būtu nodrošināts pienācīgs pretspars.
