Ceļā starp Angliju un Kuldīgu smilteniete atved savas dzimtās pilsētas skatītājiem interesantu priekšnesumu.
Ceļā starp Angliju un Kuldīgu smilteniete atved savas dzimtās pilsētas skatītājiem interesantu priekšnesumu.
“Pasaka bija skumja, bet vairāk tomēr — smieklīga,” tā redzēto vērtēja kāds skolas vecuma skatītājs. Bērnudārznieku interesi par notiekošo varēja novērtēt, aplūkojot skatītāju rindas. Šī auditorija ir vispatiesākā. Ja nepatiks — neliekuļos, bet vienkārši nepievērsīs uzmanību un žāvāsies. Šoreiz mazie aktīvi sekoja notiekošajam. Bija gan smiekli, gan asaras. Kad aktieri runāja skaļāk, mazie aizspieda ausis. Gandrīz stundu ilgajā izrādē tika noturēta skatītāju interese. Tas viss notika priekšnesumā, kurā nebija krāšņu tērpu vai iespaidīgu dekorāciju, bet aktieri skatītājus uzrunāja ar deju, kustībām un mīmiku.
“Esam atbraukuši ciemos no Kuldīgas teātra mākslas studijas,” iepazīstina studiju dalībniece Ieva Vorobjova. Studija darbojas jau desmito gadu, bet šāda atsevišķa teātra grupa nodibināta pirms diviem gadiem. Tajā darbojas cilvēki, kuri jau beiguši studiju un kuri dzīvo dažādās Latvijas vietās, — trīs no Brocēniem, viena no Kuldīgas un viena — no Siguldas. Grupā spēlē arī smilteniete Aira Vinogradova, kura šobrīd dzīvo un strādā Anglijā. Tieši pateicoties viņas iniciatīvai, izrāde – performance “Pazudusī princese” šonedēļ tika rādīta Smiltenes skatītājiem. Izrādi iestudējusi amerikāņu režisore un Kuldīgas kustību teātra skolas mākslinieciskā direktore Ketlīna Anna Tompsone. Grupas repertuārā ir arī izrāde “Spicākais suns”, kuru tā rādīja Smiltenes baptistu draudzes skatītājiem.
“Tas nav viegli. Teātris un deja — šāda veida māksla mums pašiem ir ļoti dziļi sirdī, un mēs ar to vēlamies nodarboties. Gandarījums ir, kad uzstājamies un varam cilvēkiem to parādīt. Mēs vēlamies, lai cilvēki iemīl šo netradicionālo mākslu, ” paskaidro I. Vorobjova.
“Mani vienmēr ir pavadījis jautājums, kā izmantot deju un kustību, lai vēl vairāk varētu kaut ko pateikt publikai. Režisore K. A. Tompsone ir pieredzes bagāts cilvēks, tāpēc es atradu šo par savu skolu, kur braukt un mācīties. Tā ir mana otrā akadēmija, tajā es tagad mācos jau sesto gadu,” atzīst A. Vinogradova. Cilvēku apmācībā ir ieguldīts ļoti liels darbs, rit jau desmitais gads, un tagad ir izveidota šī teātra grupa, kas dodas pie skatītājiem.
“Tā kā Smiltene ir augstas kultūras pilsēta ar izglītotiem cilvēkiem, tad uz šejieni grupas var vest tikai tad, kad tās ir sasniegušas zināmu līmeni. Tagad mēs varējām atbraukt uz manām dzimtajām mājām,” vērtē A. Vinogradova.
