Atbild Veselības inspekcijas un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālisti:
Atbilstoši Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumu Nr. 152 “Darbnespējas lapu izsniegšanas kārtība” 7. punktam, darbnespējas lapu B līdz 14 gadu veca slima bērna kopšanai izsniedz personai, kura audzina bērnu (vienam no vecākiem, vecvecākiem, audžuvecākiem, aizbildnim vai citai personai, kura, saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu, kopj un audzina bērnu), ja minētā persona slima bērna kopšanas dēļ nevar ierasties darbā un tādējādi zaudē darbā gūstamos ienākumus.
Saskaņā ar šo noteikumu 10. punktu, darbnespējas lapu izsniedz ārstniecības iestādes ārsts vai ārsta palīgs pēc personas personīgas apskates un izmeklēšanas, pieņemto lēmumu pamatojot medicīniskajā dokumentācijā. Nepieciešamības gadījumā bērna ārsts izsniedz darbnespējas lapu B vienam no vecākiem. Minētās lapas izsniegšanu neietekmē apstāklis, vai bērns un vecāks ir reģistrēts pie tā paša ģimenes ārsta.
Slimības pabalsts par vienu un to pašu periodu saistībā ar slima bērna kopšanu tiks piešķirts tikai vienam no vecākiem.
Vecāki ievēro bērnu
veselīga uztura principus
82 procenti vecāku norāda, ka viņu bērni ikdienā ēd mācību iestādē piedāvātās pusdienas, savukārt gandrīz trešdaļa – 28 procenti – līdzi dod arī ēdienu no mājām vai naudu uzkodām.
Izvēloties produktus līdzņemšanai uz skolu, vecāki cenšas ievērot bērnu veselīga uztura principus. Skolēnu pārtikas trauciņos lielākoties – 64 procentos gadījumu – tiek likti augļi, gandrīz puse jeb 42 procenti vecāku sarūpē sviestmaizes, bet trešdaļa – dārzeņus, liecina veikalu tīkla “top!” aptauja.
Daudz retāk bērniem līdzi tiek doti saldumi, cepumi, bulciņas, piena un gaļas produkti, bet ūdens – gandrīz divtik biežāk nekā sula. Ūdens bērniem līdzi uztura “ekipējumā” ir 45 procentos gadījumu, bet sulu dod līdzi 19 procenti vecāku.
Runājot par ēšanas režīma ievērošanu, uztura speciāliste Baiba Grīnberga vērš uzmanību, ka dienas laikā uzņemtais uzturs ir jāsadala vienmērīgi, lai nevienā no ēdienreizēm nenotiktu pārēšanās. Lielākas veselības problēmas var rasties, ja bērna organisms nesaņem nepieciešamās uzturvielas un vitamīnus – var tikt traucēta bērna augšana un attīstība, aizkavēties pubertāte, pavājināties imūnās sistēmas darbība.
Ieteicamais un optimālais ēšanas režīms cilvēkam ir ik pēc trīs stundām. Ir svarīgi uzņemt ogļhidrātus, kas paaugstina asinīs glikozes līmeni un palīdz koncentrēties. Pusei uzņemto kaloriju ir jābūt veselīgajiem ogļhidrātiem. Vislabāk tos var uzņemt ar pilngraudu produktiem, griķiem, grūbām, putraimiem, kartupeļiem, augļiem, “musli”, kukurūzas pārslām, sausmaizītēm, galetēm u.tml. Jāizvairās no saldinātajiem dzērieniem, smalkmaizītēm un no citiem saldumiem. Šķiedrvielas ir pilngraudu produktos, sēklās, riekstos, augļos. Savukārt ieteicamais ūdens daudzums dienā – 30–35 mililitri uz vienu kilogramu svara. Piemēram, ja bērna svars ir 40 kilogrami, dienā jāizdzer aptuveni 1,2 litri šķidruma, turklāt vēlams, lai puse no tā būtu tīrs ūdens. Neuzņemot pietiekamu daudzumu šķiedrvielu un šķidruma, bērniem var veidoties aizcietējumi, zarnu trakta darbības traucējumi, līdz ar to slikta pašsajūta – nelabums, šķebināšana, galvas un vēdera sāpes, kā arī miegainība.
Kādas prasības jāievēro sertificētiem bērnu pieskatītājiem jeb auklēm?
Labklājības ministrija informē, ka ir Ministru kabineta noteikumi “Prasības bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem un bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēju reģistrēšanas kārtība”, kas nosaka profesionālās kvalifikācijas un drošības prasības.
Personai ir jāatbilst noteikumam, ka tā nav izdarījusi Bērnu tiesību aizsardzības likumā minētos pārkāpumus vai noziedzīgus nodarījumus. Piemēram, aukles nav pieļāvušas amorālu uzvedību darbā vai ārpus darba, nav sodītas par noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar vardarbību vai tikumību un dzimumneaizskaramību. Otrkārt, ar tiesas lēmumu auklei nav pārtrauktas vai atņemtas aizgādības tiesības. Treškārt, ir jābūt apliecībai par prasmēm sniegt pirmo palīdzību. Ceturtkārt, ja pakalpojuma sniegšanā iesaistītajai personai nav vidējās profesionālās pedagoģiskās vai augstākās pedagoģiskās izglītības vai nav iegūta aukles profesionālā kvalifikācija, ir jāapgūst profesionālās pilnveides izglītības programma bērnu aprūpes jomā, kas ir ne mazāk kā 40 stundas klātienē.
Aukļu kursiem ir jābūt licencētiem un akreditētiem Izglītības kvalitātes vadības dienestā, un pēc šo kursu apguves cilvēkam izsniedz apliecību.
Auklītei bērnu uzraudzības pakalpojuma sniegšanā jāievēro vēl papildu prasības – jānodrošina pirmreizējās un periodiskās veselības pārbaudes, jāsaņem Pārtikas un veterinārā dienesta atļauja ēdināšanas pakalpojumam, ja pilna laika pakalpojums tiek sniegts ārpus bērna dzīvesvietas. Šī prasība neattiecas uz auklēm, kuras bērnus pieskatīs savā dzīvesvietā. Tāpat auklei jānodrošina ugunsdrošības, darba aizsardzības un higiēnas prasību ievērošana, kā arī pirmā medicīniskā palīdzība, kas nozīmē aptieciņas iegādi un turēšanu pakalpojuma sniegšanas vietā.
Fiziskajai personai (auklei) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā jāreģistrējas kā individuālajam komersantam vai Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējam, kā arī Bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēju reģistrā.
Apdrošinās pret profesionālajām kļūdām
Profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšana (PCTA) ir viens no apdrošināšanas veidiem, kas īpaši strauju attīstību Latvijā piedzīvojis pēdējo gadu laikā, informē apdrošināšanas uzņēmums “Balta”. Eiropā savu profesionālo atbildību izvēlas apdrošināt vairāk nekā 500 dažādu profesiju pārstāvju. Šī apdrošināšana nodrošina profesionālo pakalpojumu sniedzējiem iespēju pasargāt sevi no neparedzētiem finansiālajiem zaudējumiem, kas potenciāli varētu tikt radīti kļūdas vai nolaidības dēļ.
Lai gan ārstniecības personām PCTA Latvijā vairs nav obligāta, pieprasījums pēc tās ir saglabājies augsts. Mediķi paši var noteikt vēlamos atbildības limitus par dzīvībai un veselībai nodarītajiem zaudējumiem, kā arī morālo kaitējumu.
Vietējie IT speciālisti darba tirgū ir ļoti pieprasīti, turklāt 90 procentos gadījumu viņi nodrošina programmēšanas pakalpojumus starptautiskajiem uzņēmumiem. Latvijā IT nozarē strādājošajiem apdrošināšana nav obligāta, bet jāvērš uzmanība, ka atbildības limiti kopumā šajā nozarē ir ļoti augsti – sākot no viena miljona eiro.
Juristiem un zvērinātiem advokātiem profesionālā apdrošināšana nav obligāta, un šīs profesijas pārstāvji savu atbildību var izvēlēties apdrošināt brīvprātīgi. Savukārt maksātnespējas administratoriem un tiesu izpildītājiem tā noteikta kā obligāta. Apdrošināšana ir obligāta ārpakalpojuma grāmatvežiem. Visbiežāk atlīdzības tiek izmaksātas par sodiem saistībā ar nodokļu maksājumiem, skaidras naudas nedeklarēšanu un kļūdaini veiktiem maksājumiem.
Būvspeciālistiem, kuriem arī jāapdrošinās obligāti, atbildības limits ir minēts Ministru kabineta noteikumos un atkarīgs no būvdarbu izmaksām vai no līguma summas par pakalpojumu veikšanu. Visbiežāk zaudējumi radīti saistībā ar projektu tehnisko neatbilstību būvniecības normatīvajos aktos un tehniskajos noteikumos minētajām prasībām, kā arī ugunsdrošības prasību neievērošanas un neprecīzu rasējumu dēļ. Arī darba drošības speciālistiem profesionālās atbildības apdrošināšana ir obligāti nepieciešama. Šīs profesijas pārstāvjiem apdrošināšana atlīdzinās par speciālista kļūdām piemērotos sodus.
