Šogad valsts budžeta daļa kultūras vajadzībām ir ievērojami lielāka nekā pērn.
Šogad valsts budžeta daļa kultūras vajadzībām ir ievērojami lielāka nekā pērn.
Kultūras ministrijai ir izstrādāta darba stratēģija līdz 2009. gadam, un tam nepieciešamais finansējums ir apstiprināts. Tūdaļ notiks Valkas rajona budžeta apstiprināšana, un sava daļa no tā tiks arī kultūras projektiem. Kā izvērtēt, kura kurpe spiež visvairāk un kurš mehānisma zobrats eļļojams tūlīt.
Valkas rajonā paredzētas vērienīgas kultūrnorises
Valkas rajonā ar rajona padomes budžeta finansējumu ir ieplānoti vairāki vērienīgi notikumi. Valkas pilsētas stadionā 26. maijā notiks Valkas, Alūksnes un Cēsu rajona Deju svētki. Tos organizē pašvaldības sadarbībā ar mākslinieciskās pašdarbības vadītājiem. Tas ir solis nākamo Vislatvijas dziesmu un deju svētku virzienā. Otrs itin nozīmīgs projekts ir “Francijas pavasara” ietvaros. Valkā un visā Vidzemē būs jūtama Francijas elpa. Ikvienam šajā projektā iesaistītajam cilvēkam jārūpējas un jādomā par to, lai viss izdotos Francijas gara cienīgi. Pirmo reizi Rīgas domes Kultūras departaments organizē starptautisku koru konkursu un festivālu “Mūzikas iedvesmas lauks 2007”. Tam ir piesaistīti Eiropas Savienības programmas “Kultūra 2000” līdzekļi. Rīgas dome ir projekta vadošā partnere Tas ir savdabīgais burdonu dziedājumu saiets. Festivāla ietvaros jūlija nogalē notiks arī viens novadu koncerts, kurš paredzēts Smiltenē. Valkas rajona padome ir šā projekta partnere. Domājams, ka pavisam festivālā piedalīsies apmēram 40 koru no Austrijas, Beļģijas, Čehijas, Dānijas, Igaunijas, Somijas, Francijas, Vācijas, Grieķijas, Ungārijas, Īrijas, Āfrikas, Austrālijas, Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas. Ir cerība, ka Smiltenē dziedās arī ārzemnieki.
Festivāls pieteikts reģistrēšanai Ginesa rekordu grāmatā kā Eiropā lielākais burdonā dziedošais koris. Latvijas un citvalstu kopkoris atskaņos daļu no 2008. gada Vislatvijas dziesmu svētku noslēguma koncertprogrammas.
Dziesmu svētki piedzīvo reorganizāciju
Trešais lielais kultūraktivitāšu projekts ir ieiešana nākamo Dziesmu un deju svētku finiša taisnē. Pavasarī paredzētas skates dejotājiem un koriem, lai uzzinātu aptuveno svētku dalībnieku skaitu. Svētku koordinatoriem Valkas rajonā tas jāzina, tālab, ka projektamjāplāno finansējums. Ja mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi vēlas nokļūt svētkos, tad aktivitātes nedrīkst mazināties — kopmēģinājumi jāapmeklē obligāti. L. Lāne atzīst, ka iepriekšējā koru kopmēģinājumā bijusi visnotaļ bēdīga, uzklausot dažādas atrunas, kāpēc tik daudz dziedātāju nepiedalās mēģinājumā. Kopmēģinājumu datums ir zināms trīs mēnešus iepriekš. Repertuārs patiešām ir sarežģīts. Iespējams, ka daudzus lauku dziedātājus tas pat atbaida. Mazā korītī lauku klubā nekādi nevar gūt priekšstatu par skaņdarba skanējumu kopumā, tāpēc arī notiek kopmēģinājumi, lai to apjaustu ne tikai virsdiriģents, bet arī paši dziedātāji. Valkas rajona Kultūras nodaļas vadītāja uzskata, ka nekādi brīnumi nevar notikt — ja korī ir vidēji 30 dziedātāju, tad Dziesmu svētku gadā tur nekādi nevarēs būt 50.
Virsdiriģents Māris Sirmais ir pārliecināts, ka visnozīmīgākā ir dziedāšanas kvalitāte. 2008. gada svētku scenārijs būs jūtami citādāks. Svētki sāksies ar gājienu uz Mežaparku, nevis otrādi, kā bija līdz šim. Pirmo reizi svētku atklāšanas koncertā dziedās bērnu un senioru kori. Valkas rajonā vienīgais senioru koris ir “Mežābele” Smiltenē. Tā vairs nebūs, ka visi kolektīvi visu svētku laiku dzīvos Rīgā. Tas finansiālu apsvērumu dēļ, jo dziedātāju un dejotāju uzturēšanās galvaspilsētā ir dārga.
Geitsa miljoni palīdzēs lauku bibliotēkām
Šajā gadā jūtami lielākas ir kļuvušas valsts bibliotēku, muzeju, un kultūras namu darbinieku algas. Diemžēl pašvaldībām pakļautajās kultūras iestādēs tik liela algu pielikuma nav. Valsts muzejos speciālistu vidējā darba alga ir 408 lati, bibliotēku speciālistiem — 450 latu. Salīdzinot ar to, rajona pašvaldībās šo speciālistu alga ir ievērojami mazāka. Iespējams, kādam šķiet, ka šajās iestādēs darbinieki nav gana noslogoti, taču pētījumi rāda, ka sabiedrībai redzamā darba daļa aizņem tikai 20 – 25 procentus no padarītā. Pārējais ir darbs ar krājumu. Piemēram, Valkas bibliotēkā jau rudenī visām grāmatām jābūt ar svītru kodu, lai tās “pazītu” dators.
Bila Geitsa dāvātie miljoni visām Latvijas publiskajām bibliotēkām ļaus iegūt jaunu datortehniku, un nodrošināt interneta izmantošanu bez maksas. Iespējams, ka tos līdzekļus, kurus agrāk par interneta nodrošināšanu deva pašvaldības, varēs novirzīt citiem mērķiem, piemēram, grāmatu un periodikas iegādei.
Kultūras darbiniekiem nekad nav bijušas lielas algas. Padomju laikos bija tā: lai bibliotekāri un muzeju darbinieki vairāk saņemtu, līdz minimumam samazināja štatus un atbrīvojušos naudu sadalīja pārējiem. Tagad ir gandrīz neiespējami ieviest jaunas štata vienības, kaut gan ļoti vajadzētu.
Varbūt dažkārt vaina meklējama kultūras namu administratoros. Decembrī notika programmu izsole koncertu rīkošanai. Valsts tam deva 60 procentus nepieciešamo līdzekļu. Pārējie 40 jāsedz pašvaldībai. Šajā programmā varēja pasūtīt gan lielā simfoniskā orķestra koncertu, gan kādas mazas muzikālas vienības uzstāšanos. Valkas rajona Kultūras nodaļā nav informācijas, ka kāds kultūras dzīves administrators saziņā ar pašvaldību būtu izmantojis šo iespēju. Ja šādu mēģinājumu nav, tas norāda, cik pašvaldībām vajadzīga profesionālā māksla. Arī Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammu piedāvājumi netiek pilnā mērā izmantoti. Piemēram, profesionālo teātru piedāvātās iespējas parādīt savas izrādes Valkas rajonā, visticamāk, nav izmantojusi neviena pašvaldība. Maz ticams, ka pieteikumi ir bijuši, bet nav atbalstīti. Arī projekti ir jāprot rakstīt. Kad rajona padomē notika apmācības kursi, kā rakstāmi projekti, interese no kultūras darbiniekiem bija gaužām maza. Ir pavisam neliela cilvēku grupa, kura allaž raksta projektus, turklāt visnotaļ sekmīgi.
Problēmu kultūrdzīves norisēs allaž bijis daudz. Liela daļa no tām ir hroniskas. Aizbildināšanās ar naudas trūkumu ir universāls līdzeklis attaisnot savu bezdarbību, taču tiem, kuri lūdz, taps dots, un tiem, kuri klauvē, durvis taps atvērtas.
