Pārskatot pēdējās nedēļas laikā iznākušos “Ziemeļlatvijas” numurus, nevarētu domāt, ka šajā pusē ir bezdarbs, it īpaši attiecībā uz vīriešiem.
Pārskatot pēdējās nedēļas laikā iznākušos “Ziemeļlatvijas” numurus, nevarētu domāt, ka šajā pusē ir bezdarbs, it īpaši attiecībā uz vīriešiem.
Kādu darbu veicējus tad uzņēmumi šobrīd meklē Valkas rajona ļaužu vidū? Ražošanas daļas vadītāju metālapstrādes uzņēmumā. Atslēdznieku – mehāniķi kokapstrādes firmā. Šefpavāru, pavāru, gatavās produkcijas fasētāju konditorejas cehā. Kokapstrādes darbgaldu operatorus un palīgstrādniekus kokapstrādes rūpnīcā. Būvdarbu vadītāju, viņa palīgu un būvdarbu meistaru. Atslēdzniekus. Darbinieku lombardā. Krāsotāju. Kartupeļu lasītājus vasarā. Iekārtu operatorus un palīgstrādniekus zāģētavā. Pamatskolas direktoru. Automašīnas vadītāju. Pirmsskolas skolotājas. Galdnieku un projektu vadītāju galdniecībai.
Daudzajiem darba piedāvājumiem ir divas versijas: vai nu rajonā tiek atvērti jauni uzņēmumi, bet esošie attīsta ražošanu, vai arī līdzšinējie strādnieki devušies labāk atalgota darba un līdz ar to labākas dzīves meklējumos uz Latvijas lielpilsētām vai ārzemēm. Reālāka šķiet otra versija. Jo arvien biežāk dzirdams, cik ļoti atšķiras darbinieku (gan mazkvalificētu, gan augsti izglītotu) atalgojums provincē un Rīgā, par sliktu mazpilsētu un lauku iedzīvotājiem.
Teorētiķi Rīgā raksta gudru Latvijas Nacionālās attīstības plānu ar tēzēm par Latvijas reģionu uzplaukumu. Taču, ja šo reģionu iedzīvotāji drīz nesaņems tādas algas, lai varētu normāli dzīvot, Latvijas rajonos vairs nebūs ko attīstīt. Sabiedrības attīstības pamatā ir cilvēks. Ja vien mūsu attīstības scenārijs nav ieturēts fantastikas filmas “Matrikss” stilā, kurā roboti apspieda cilvēkus.
Taču roboti strādnieki (vai imigranti) varbūt nudien Latvijā būs vajadzīgi un jau pēc kādiem 50 gadiem. Speciālisti drūmi brīdina: sabiedrības novecošanās (tā ir otra darbaspēka trūkuma tendence!) ietekmē līdz 2050. gadam varētu spēji samazināties Latvijas iedzīvotāju, jo īpaši darbspējīgo, skaits. Šis process savukārt slikti ietekmētu Latvijas tautsaimniecību un valsts budžetu kopumā. Zemā dzimstība, salīdzinoši augstā mirstība un iedzīvotāju migrācija uz ārzemēm radījusi negatīvas izmaiņas valsts iedzīvotāju vecuma sastāvā.
