Valkas kultūras namā darbu uzsākuši visi mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi. Par to, ar ko īpaša būs šī darba sezona, kādi jaunumi sagaidāmi, “Ziemeļlatvijai” pastāstīja kultūras nama direktore Mārīte Meļķe un metodiķe Līga Pandalone.
“Kultūras darbs vienmēr ir bijis īpašs un tādi esam visu laiku. Nemitīgi notiek kaut kas interesants. Jebkurš pasākums ir savdabīgs gan tā veidotājiem, gan apmeklētājiem,” uzskata M. Meļķe.L. Pandalone piebilst, ka, runājot par kultūras darbu, nevajadzētu lietot jēdzienu sezona. Ir tādi kolektīvi, piemēram, senioru deju kolektīvs, kurš faktiski bez pārtraukuma mēģina un uzstājas dažādos pasākumos visu gadu.
Piedāvājums ir daudzveidīgsSkatot nākamā gada pasākumu grafiku, redzam, ka kalendāra lodziņi aizpildīti blīvi. Februārī paredzēts. Ar domes ieteikumu paredzēts atdzīvināt tradīciju par Latvijas – Igaunijas bērnu un jauniešu popmūzikas festivālu. Ir ideja, ka konkursus “Cālis” un “Visi putni skaisti dzied” varētu paplašināt visas Vidzemes līmenī. Valka ir festivālu pilsēta, tāpēc tie rīkojami aizvien biežāk, aizvien dažādākai auditorijai. Robežtirgus rīkošanu veic vairākas darba grupas, kas veido vienotu komandu. Deju lieluzvedumā “Pavasara nakts mistērijas” piedalīsies daudzi B un C grupu jauniešu deju kolektīvi. Tie, lūk, ir nozīmīgākie notikumi ziemas un pavasara mēnešos. Protams, turpināsies arī tradicionālie pasākumi vasarā un rudenī.Nākammēnes 8. novembrī folkloras kopa “Nāburgi” un tās vadītāja atzīmēs 25 darba gadu jubileju. Paredzēts uzaicināt tuvākos paziņas un draugus.
Laiks maina pieprasījumu“Mūsu darbs kļūst intensīvāks, laiks – piepildītāks, ko darīt ir aizvien vairāk. Analizējam ikvienu situāciju, lai savu darbu darītu ražīgāku. Kādreiz bija brīvāk. Radošie cilvēki vairāk nogurst,” uzskata direktore.Pašdarbības kolektīvu darba sezona uzsākta pilnā sparā. Vēl ir nelielas neskaidrības par sieviešu kora vadību. Pašdarbnieku kolektīvos vērojama stabilitāte. Ja kāds aiziet, cits nāk vietā. L. Pandalone piebilst, ka visos kolektīvos joprojām ir gaidīti jauni dalībnieki un tie var uzsākt darboties kaut sezonas vidū.M. Meļķe vasaras un rudens semināru laikā interesējusies, kā notiek kultūras darbs Cēsu un Valmieras kultūras centros. Piemēram, Cēsīs iedzīvotāju skaits ir krities uz pusi. Valkā situācija ir līdzīga. “Latvija ir maza, tāpēc Cēsu koncertzāle un Valmieras kultūras iestādes ir konkurenti Valkai. Mākslinieku ir daudz, tāpēc saprotams, ka viņi labprātāk uzstājas vietās, kur ir vairāk iedzīvotāju, kur izdodas piepildīt skatītāju zāli. Dažbrīd mākslinieku piedāvājums ir ļoti liels, taču mums nav pietiekami daudz potenciālo pasākumu apmeklētāju,” skaidro direktore. Jautāta par lielākajiem kavēkļiem kultūras darba aktivizēšanā, viņa atbild, ka viņas 25 gadu darbā kultūrā ir bijuši daudz grūtāki laiki nekā pašreiz. Pēdējos astoņus gadus pašvaldība kultūras lietas ir ļoti atbalstījusi. Gadās, ka “jāpaņem” kāds neplānots liels koncerts un tam nauda ir jāatrod. Dažkārt tas traucē saplānotajam darba ritmam. “Strādājam intensīvi. Pirms šogad notikušajām pārmaiņām pavisam kultūras namā bijām 13 darbinieki, tagad esam 10. Radošie ļaudis, kuri piedalās pasākumu organizēšanā, ir trīs. Man visvairāk laika prasa papīru un dažādas dokumentācijas kārtošana. Esam piemērotākā un skaistākā vieta novada mēroga pasākumu rīkošanā, tāpēc arī daudz rūpju,” stāsta M. Meļķe.Viņa atzīst, ka grūti noorganizēt pasākumus jauniešiem, jo ar viņiem kultūras namu nevar piepildīt. Laiks maina pieprasījumu, tāpēc pat diskotēkas vairs nav cieņā. Taču šo funkciju lieliski veic pilsētas jauniešu dome, atpūtas pasākumu organizatore Ilze Krastiņa un 309. kabinets ar mūzikas pasākumu rīkošanu Ernesta Lībieša vadībā.
Gaisa pilis sabrukušasPēdējos mēnešos Valkā ir viesojies daudz kultūras namu darbinieki. Viņi, dodoties uz Igauniju, pa ceļam te ierodas gan skatīties, kā izskatās kultūras nams pēc četriem gadiem kopš renovācijas, gan klausīties pasākumus. Daudzi kolēģi brīnās, ka kultūras nams ir uzturēts tik labā tehniskā stāvoklī.“Diemžēl līdzekļu trūkuma dēļ renovācijas laikā nespējām iegādāties tehnisko aprīkojumu kafejnīcai. Ir bijuši vairāki interesenti par kafejnīcas ņemšanu apsaimniekošanā, taču viņu aprēķini liecina, ka tas ir pārlieku liels risks. Mums nav mūzikas kluba, līdz ar to nav populāras tusiņa vietas, kur var gan dejot, gan kopā ar draugiem būt vienuviet, gan baudīt vēderpriekus. Bijām sacēlušas visādas gaisa pilis saistībā ar kafejnīcu, taču nekā,” situāciju raksturo abas kultūras nama darbinieces. Viņas uzskata, ka maksātspējīgo cilvēku par kultūras pasākumiem nav daudz, tāpēc arī māc bažas par sabiedrisko pasākumu nākotni. Cilvēki labprātāk bauda brīvo laiku draugu kompānijās mājās. Interesanti, ka Mārīte un Līga savulaik 1989. gadā mācījās Kultūras darbinieku tehnikumā (tagad koledžā) un palikušas vienīgās no sava kursa, kuras strādā kultūras jomā, turklāt vienā pilsētā un vienā darbavietā.Papildu informācija par jaunu dalībnieku uzņemšanu un nodarbību laiku pa tālruni 2944058 vai 64723705 Līgai Pandalonei.Šajā sezonā Valkas kultūras namā darbosies
Pieaugušo kolektīvi:Tautas lietišķās mākslas studija “Saulīte” (vadītāja Inese Pētersone)Valkas pilsētas teātris (režisors Aivars Ikšelis) vidējās paaudzes deju kopa “Aija” (vadītāja Liesma Ērgle)folkloras ansamblis/dziesmu draugu kopa “Nāburgi” (vadītāja Mārīte Meļķe)folkloras deju kopa “Sudmaliņas” (vadītāja Skaidra Smeltere) sieviešu koris senioru koris “Dziesmu rota” (diriģente Tatjana Tīruma)senioru deju kolektīvs “Zelta rudens” (vadītājs Alberts Smilga) senioru dramatiskais kolektīvs (vadītāja Līga Šnuka)pieaugušo popmūzikas izpildītāju grupa “Campari” (vadītāja Mārīte Meļķe)
Bērnu un jauniešu kolektīvi:pirmsskolas vecuma bērnu deju kolektīvs “Saulstariņi” (vadītāja Skaidra Smeltere)cirka pulciņš (vadītāja Ludmila Nevetšerja)aušanas pulciņš (vadītāja Ārija Dzintra Tomiņa)
