Invazīvās skaistumkopšanas pakalpojumi var būt saistīti ar augstu inficēšanās risku ar dažādām dzīvībai bīstamām infekcijām un iespējamām veselības komplikācijām. Par atbildību un riskiem, izvēloties invazīvās skaistumkopšanas pakalpojumus, stāsta SIA “Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca” Latvijas Infektoloģijas centra Infektoloģijas poliklīnikas vadītāja, sertificēta infektoloģe, dermatoloģe un veneroloģe Dr. med. Inga Ažiņa.
Līdzatbildība un zināšanas
ir ļoti nozīmīgas
“Ir kritiski svarīgi pievērst sabiedrības uzmanību, informējot par iespējamajiem riskiem, veicot invazīvās skaistumkopšanas procedūras nehigiēniskā un pakalpojumam nepiemērotā vietā. Pakalpojuma saņēmēja līdzatbildība ir ļoti nozīmīga, jo cilvēkiem pašiem ir jādomā par to, kur veikt manikīru vai taisīt tetovējumu un kādus riskus tas var radīt. Protams, viss jau var būt veiksmīgi, tas būtu tikai apsveicami, tomēr riski pastāv vienmēr,” uzsver Dr. Inga Ažiņa.
Noteikti nevajag aizmirst, ka jebkura veida nesterilas adatas izmantošana rada draudus veselībai, bet krietni lielāks riska faktors pastāv, ja invazīvas manipulācijas izvēlas veikt skaistumkopšanas procedūrās, ignorējot higiēnas prasības. “Esam novērojuši, ka pacienti lielākoties nav informēti par to, ka invazīvo skaistumkopšanas procedūru laikā var inficēties ar B, C hepatītu un citām slimībām, tāpēc cilvēkiem pirms pakalpojuma sniedzēja izvēles vajadzētu apdomāties, apzināties riskus un tikai tad izvēlēties pareizāko un drošāko ceļu. Nereti diemžēl notiek otrādi – procedūras veikšanai izvēlamies lētāko, tuvāko, kādu draudzeni, paziņu bez oficiālām atļaujām, kas ne vienmēr ievēro visas obligātās higiēnas normas. Par to var nākties dārgi samaksāt,” stāsta Dr. Inga Ažiņa.
Skaistuma procedūra var būt negaidīts risks veselībai
Kad mēs saslimstam ar angīnu, ir skaidrs, ka vakar saaukstējāmies un jau šodien ir jūtamas sliktas pašsajūtas izpausmes. Bet slimībām, ko iespējams iegūt invazīvo skaistumkopšanas pakalpojumu laikā, inkubācijas (apslēptais) periods ir salīdzinoši garš – līdz pat pusgadam. Simptomi ir minimāli vai vispār neesoši. Savukārt, slimībai 10–15 gadus noritot bez simptomiem, tas var novest pat pie nopietniem aknu bojājumiem, aknu cirozes un paaugstināta aknu vēža riska.
“Praksē bieži saskaramies ar dažādiem piemēriem, bet vēlos minēt vienu īpašu gadījumu, kas, cerams, liks aizdomāties un būt uzmanīgiem. Jauna meitene, stājoties attiecībās un domājot jau par ģimeni un laulībām, vēlējās pārbaudīt savu veselību – veikt HIV testu, vīrushepatītu B un C eksprestestu. Tā rezultātā viņai tika atklāts C hepatīts. Izrādījās, ka viņa pirms četriem gadiem kopā ar draudzeni gājusi uz kādu dzīvokli taisīt tetovējumu, kur, visticamāk, arī infekcija iegūta,” stāsta Dr. Inga Ažiņa. Ikvienam jāapzinās, ka šajos gadījumos runa ir par ļoti nopietnām slimībām, kas apdraud veselību un pat dzīvību.
Kam jāpievērš uzmanība?
Īpaši svarīgi ir pievērst uzmanību tam, lai skaistumkopšanas speciālists ir reģistrēts un pārbaudīts, strādātu legāli un izmantotu tikai dezinficētus instrumentus.
Par pakalpojuma sniedzēja legalitāti iespējams pārliecināties Veselības inspekcijas mājaslapā esošajā skaistumkopšanas speciālistu datubāzē. Tas būtu pirmais solis, kas jāveic pirms speciālista izvēles.
“No 2016. gada 1. janvāra skaistumkopšanas un tetovēšanas pakalpojumu sniedzējiem Ministru kabineta noteikumos ir noteiktas precīzas higiēnas prasības, kuras jāievēro. Pirmkārt, nonākot pakalpojuma sniegšanas vietā, par prasību ievērošanu liecina telpas tīrība, izlietnes esamība, cimdu lietošana un citas vizuāli novērtējamas pazīmes. Otrkārt, nevajag kautrēties jautāt pakalpojuma sniedzējam par instrumentu dezinfekciju.
Šo risku apzināšana un arī drošas procedūras ievērošanas prasību noskaidrošana, protams, prasa papildu laiku, taču tas var glābt jūsu dzīvi un veselību,” Dr. Ažiņa aicina visus būt atbildīgiem un apzināties iespējamos riskus.
