Šī vasara mūs ne tikai karsē ar nebeidzamu svelmi, bet satrauc prātus arī ar ziņām par cūku mēra uzvaras gājienu mūspusē un traģiskām ziņām par noslīkušiem cilvēkiem.Statistikas dati tik tiešām ir kliedzoši! Šogad glābēji no ūdenstilpnēm izcēluši jau vairāk nekā simts noslīkušo. Taču, kā apgalvo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāvji, visticamāk, šis skaits esot vēl lielāks, jo ne visu noslīkušo izvilkšanā no ūdens tiek izsaukti glābēji. Baisi, zinot, ka peldēšanās sezona nebūt vēl nav beigusies. Reizēm tik tiešām šķiet, ka cilvēki pārāk vieglprātīgi izturas pret savu vienīgo dzīvību. Lai padižotos draugiem, 16 gadus vecs pusaudzis reibumā sader, ka pārpeldēs ūdenstilpni, un aiziet nebūtībā. Nezinu, par ko domāja 78 gadus veca sieviete, cerot, ka spēs pārpeldēt ezeru. Visu cieņu cilvēkiem šādos gados un viņu fiziskai varēšanai, bet vai tiešām ezera pārpeldēšana ir dzīvības vērta? Katru dienu masu saziņas līdzekļi visādos veidos ziņo, ka nevajadzētu ūdenī, vēl jo vairāk nepazīstamās vietās, lēkt uz galvas vai vēl trakāk, Daugavā no Salu tilta, bet nē, lec taču, piedodiet, uz velna paraušanu. Reizēm domāju -, kas tiem cilvēkiem galvās darās, par ko viņi domā? Vai tiešām uzskata, ka ar viņiem nekas nevar notikt, ka ir paši superīgākie un veiklākie cilvēki uz pasaules, tāpēc ir pilnīgi izslēgts, ka viņus varētu piemeklēt kaut kādu mīkstčauļu neveiksmes? Manuprāt, tā ir tāda alošanās un likteņa izaicināšana, kas visbiežāk beidzas ar traģēdiju. Pēc tam visvairāk sāp palicējiem – ģimenei, vecākiem, bērniem un draugiem. Lai tā nenotiktu, pirms iešanas ūdenī, tik tiešām vajadzētu kārtīgi padomāt ar galvu.
