Tikai 1% uz Zemes atrodamā ūdens ir piemērots dzeršanai, vēsta Veselības inspekcija. Tādēļ dabas draugi un praktiski cilvēki, lai taupītu ūdeni un naudu reizē un neizniekotu tik iereobežotos resursus, meklē risinājumus, kā izmantot sadzīvē citus ūdens veidus, kā tos savākt un pat iegūt. Lai arī šogad lietus Latvijas iedzīvotājus lutina salīdzinoši reti un maz, atminoties pagājušā gada ilgstošās lietavas, aktuāls ir jautājums, kur var izmantot sakrāto lietusūdeni.
Lieto pat dzeršanai
Lietusūdens ir viens no tīrākajiem ūdens avotiem. Tā kvalitāte gandrīz vienmēr pārspēj no zemes nākuša ūdens kvalitāti, jo lietusūdens nav saskāries ar augsnes piesārņojumu.
Līstot lietum, privātmāju un iestāžu dārzus un zālienus ir salaistījusi pati daba, un lielāka lietus gadījumā svaigs un vēss ūdens ir sakrājies traukos. Taču ūdens, kas pats par sevi ir liela vērtība, jāizmanto lietderīgi. Izrādās, lietusūdeni var izmantot ne tikai laistīšanai āra augiem, bet arī istabas puķēm. To var izmantot mājvietas uzkopšanā – grīdu, logu, palodžu, sienu mazgāšanā, kā arī veļas mazgāšanā un skalošanā. Un izrādās, lietusūdeni var arī dzert! Neapstrādāts lietusūdens nav kaitīgs veselībai, izpētījuši zinātnieki Austrālijā. Pētnieki analizēja 300 mājsaimniecību, kas dzeramā ūdens vietā sadzīvē izmanto lietusūdeni, savācot to tvertnēs. Respondentiem tika izdalīti filtri, kuri ūdeni attīra, tomēr pusei ierīču nebija filtru. Cilvēku veselības stāvoklis gada garumā liecināja, ka slimības piemeklē līdzīgi gan tos, kuri uzturā lieto attīrītu lietusūdeni, gan tos, kuri dzer neattīrītu. Pētnieki skaidro, ka, iespējams, organisms izstrādājis aizsargreakciju pret dažādām infekcijām. Taču jāņem vērā ūdens kvalitāti ietekmējošie faktori, piemēram, gaisa piesārņojums, un katram pašam būtu jāizlemj – šo ūdeni dzert vai nedzert. Dzeramais ūdens pēc definīcijas ir dzidrs ūdens ar patīkamu, atsvaidzinošu garšu bez jebkādas piegaršas. Dzeramais ūdens nesatur cilvēkam bīstamus mikroorganismus. Lietusūdenim šādas īpašības piemīt.
Tiek augiem un mašīnai
Lietusūdeni mazgāšanas darbiem var uzglabāt arī ilgstoši, tā teikt, pataupīt nebaltām dienām, kad augi sauc pēc laistīšanas, bet lietus ilgstoši nav lijis. Ar lietusūdeni var apūdeņot dārzu un noskalot, piemēram, terasi vai dārza celiņu – tas ir lēts un apkārtējai videi draudzīgs ūdens izmantošanas veids.
Ar lietusūdeni var labi nomazgāt automašīnu, daudzi auto nopucē tieši laikā, kad stipri līst. Uzkrāto ūdeni var izmantot poda noskalošanai, kas ļaus ietaupīt 30 litrus ūdens uz vienu cilvēku dienā. Savukārt veļas mazgāšanai vēlams izmantot lietusūdeni, jo tas ir mīksts, nesatur hloru un fluoru un tādēļ veļasmašīna neapkaļķojas un nav nepieciešams lietot veļas mīkstinātāju.
Lietusūdeni var izmantot personīgajā higiēnā – tas dos atsvaidzinājumu tveicīgā dienā, īpaši pateicīgi par to būs mati un sejas āda. Vienīgi ūdens mīkstības dēļ, kad āda jau būs noslaucīta, paliks sajūta, ka tā joprojām ir mitra.
Vīriešus aicina būt uzmanīgākiem pret sevi
Medības, smags darbs un savstarpējo attiecību skaidrošana ar ieročiem – šādu iemeslu dēļ vēsturiski vīrieši biežāk nekā sievietes gūst dažādas traumas. Galvas un muguras traumas, ribu lūzumus, deguna un žokļa savainojumus, kā arī traumētas rokas un kājas vīrieši gūst gluži ikdienišķās situācijās.
Vēlas būt nepārspēti
Vīriešu traumatismam ir vairāki cēloņi: viņi biežāk strādā bīstamās profesijās, viņiem biežāk nekā sievietēm raksturīga pārgalvīga rīcība un viņi nereti ir nevērīgāki pret drošības prasībām. Arī traumu klāsts, ko gūst vīrieši, mēdz būt krietni plašāks. Viņi vēlas būt drosmīgi un nepārspēti, taču nevērība pret drošības prasībām un nevajadzīga riskēšana nav drosmes pazīme. Cenšoties pierādīt savu pārākumu, bet nenovērtējot spēkus, prasmes un situāciju, tiek gūtas ļoti bīstamas traumas autosatiksmē, ūdenstilpnēs un aktīvajā atpūtā. Lēkšana uz galvas ūdenī, nevērība ūdenssportā, ceļu satiksmes noteikumu neievērošana, ātruma pārsniegšana, braukšana reibumā, drošības jostu nelietošana noved pie smagām traumām, invaliditātes un visai liela mirstības riska. Liels skaits traumu tiek gūts, krītot no velosipēdiem, skrituļslidām, skeitborda, ar kuriem daudzi, galvenokārt vīrieši, brauc bez aizsargekipējuma.
Darbu ar bīstamām iekārtām stiprā dzimuma pārstāvji veic piecas reizes biežāk nekā sievietes, tāpēc paviršība ir papildu risks, lai notiktu apdegumi, roku un acu savainojumi, kā arī kritieni no augstuma. Pēc Valsts darba inspekcijas datiem, smagos un letālos nelaimes gadījumos darbavietās 2017. gadā cietuši 84 vīrieši un 14 sievietes. Starp biežāk minētajiem negadījumu cēloņiem ir darba drošības noteikumu neievērošana, darbs bez drošības aprīkojuma un reibumā.
Aptiekas “Euroaptieka” kvalitātes vadītāja Zane Melberga uzsver, ka visās darbavietās un lauksaimniecības transportā obligāti jābūt pirmās palīdzības aptieciņai un jāievēro drošības prasības.
Veselība ir galvenais
Vīrieši sportojot, gūst traumas apmēram trīs reizes biežāk nekā sievietes. Visvairāk cieš rokas un kājas, retāk galva un mugura – tas atkarīgs no sporta veida. Galvenie sporta traumatisma cēloņi ir nepietiekama iesildīšanās, nepareiza treniņu metodika, nepiemērota nodarbību vieta, zemas kvalitātes inventārs, disciplīnas un noteikumu neievērošana. Sporta traumas, lai neiedzīvotos paliekošās sekās, nedrīkst atstāt bez ievērības – jākonsultējas ar ārstu, jālieto pretsāpju līdzekļi un jāveic fizioterapija.
Vīrieši nav pasargāti arī no sadzīves traumām, vairumu šādu savainojumu gūstot mājas darbos, strādājot dārzā, ar instrumentiem un cepot gaļu.
Ieteicams turēt pa tvērienam plāksterus, elastīgās saites, pārsējus, pretsāpju līdzekļus, kādu dezinfekcijas līdzekli, aukstuma un pretapdeguma preparātus. Uz vaļējas brūces jāliek tīrs ciešs pārsējs. Ja brūcē iekļuvuši netīrumi, tā noteikti jāparāda ārstam, kurš brūci pienācīgi iztīrīs un dezinficēs. Ja gadījies sasisties, svarīgi mazināt tūsku, izmantojot aukstuma kompreses. Tomēr, gūstot nopietnākus sasitumus un savainojot galvu vai mīkstos audus, vēlams doties pie ārsta, jo nopietnas problēmas var parādīties vairākas stundas pēc traumas gūšanas. Ja cilvēks zaudē samaņu, obligāti jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība. Arī sastiepumu un izmežģījumu ārstēšanu labāk uzticēt profesionāļiem.
“Vairumam vīriešu nepatīk apmeklēt ārstu, arī nelieliem savainojumiem netiek pievērsta īpaša uzmanība. Tomēr svarīgi atcerēties – jūsu veselība ir pats galvenais. Ja gadījies gūt traumu, vēlams tomēr objektīvi izvērtēt tās potenciālo nopietnību – ne vienmēr bīstami savainojumi ir ārēji redzami. Taču pats galvenais ir rūpēties par savu drošību, bez vajadzības neriskēt un izvērtēt savus spēkus!” aicina Z. Melberga.
