Eiropas Savienība izšķīrās par samita rīkošanu saistībā ar negadījumu, kad šomēnes jūrā, bēgot no Āfrikas uz Vidusjūras krastu Eiropā, noslīka vismaz 700 cilvēku. ES amatpersonas ir sapratušas, ka jāsāk cīnīties ar migrācijas cēloņiem nevis sekām. Eiropiešiem aktīvāk jāsadarbojas ar Ziemeļāfrikas valstu institūcijām, lai mazinātu bēgļu straumi. Tas nebūs viegli panākams. Aktīvāk jāvēršas pret bandām Āfrikas ziemeļos, kas par milzu naudām cilvēku kontrabandistiem pārdod pilnīgi kuģošanai nederīgus kuģus, plostus un laivas. Eiropas dienvidu valstis spiestas izturēt šo nebeidzamo bēgļu straumi. Eiropas piešķirto līdzekļu robežas pastiprināšanai ir daudz par maz. Dienvidu valstu – Itālijas, Grieķijas, Spānijas – valdības uzskata, ka bēgļu radītais slogs jāsadala pa visām ES valstīm. Vai tas varētu skart arī Latviju un, piemēram, Valkas novadu? Vai tumšas ādas krāsas cilvēkus sastapsim Valkas ielās? Diezin vai. Vismaz atbildīgās amatpersonas ziņo, ka Latvijai tas nedraud. Pat tie imigranti, kuri nelegāli ierodas Latvijā, te nevēlas palikt. Viņu mērķis ir bagātās Ziemeļvalstis un Centrāleiropas valstis. Katrā ziņā mūsu satraukumam nav pamata. Līdzšinējā pieredze Eiropā rāda, ka pretrunas pastāv un tās ne vienmēr ir viegli izlīdzināmas. Ja āfrikāņu straume uz Eiropu neapstāsies, problēmas vairosies. Ir ziņas, ka tikai Lībijā ir apmēram miljons potenciālo bēgļu, kuri, neraugoties uz dzīvības apdraudējumu, cer nokļūt Eiropā. Agrāk vai vēlāk tas skars visas Eiropas valstis. Latvijas robežsargi jau palīdz sargāt Eiropas dienvidu jūras robežas un ir piedāvājuši palīdzēt vēl lielāku cilvēku skaitu šī uzdevuma pildīšanai. ANO Eiropas Savienības valstīm pārmet līdzcietības trūkumu attieksmē pret bēgļiem.
Kur likt bēgļus no Āfrikas
00:00
24.04.2015
96