Biskvīts no lauku olām, vārītais krēms un skābāka zaptīte ir lauku tortes klasika. 5. Valkas kūku konkurss apliecina, ka, pat cepot torti pēc vienas un tās pašas receptes, katrai saimniecei būs sava īpašā garša. 17 kūku meistares sestdien Valkas kultūras namā cienāja žūriju un pasākuma apmeklētājus ar savu meistarstiķi, meklējot īpašo Valkas un Ziemeļvidzemes garšu. Kā tik tur nebija, viena par otru gardāka, skaistāka vai, precīzāk, gardum gardas tortes katrai gaumei.
“Katru gadu konkursa līmenis aug, pat bail iedomāties, kas būs vēl pēc pāris gadiem,” smej žūrijas komisijas priekšsēdētājs, Latvijā pazīstamais konditors Jānis Kairis, nodegustējis visas konkursam pieteiktās kūkas. Tādu, par kuru būtu jāsaka: ”Nu šī gan jums nav sanākusi,” nebija – katra kūka ar kaut ko pārsteidza, bija pat tādas, kur grūti uzminēt, kas sastāvā un tikai pēc saimnieces teiktā varēja teikt – jā, jūtu rabarberu, te ir cidonija, te izmantoti mandeļu milti, te ir smiltsērķšķis.
Kāda tad ir Valkas kūkas garša? To vislabāk jautāt valcēnietei Gunitai Ščegoļevai, kuras torte ieguva žūrijas pirmo godalgu un tika atzīta par torti ar Valkas garšu. “Man tomēr šķiet, ka atrast kādu vēsturisko novada garšu, kas mums visiem saglabājusies atmiņā no bērnības un asociētos ar šo pusi, ir sarežģīti, jo katram tā var būt citādāka. Patiesībā, gatavojot kūku konkursam, es izvēlējos piepildīt sava dēla Niklāva vēlmes un cepu to pēc viņa garšas sajūtas. Tad nu sanāk, ka dēla dzimšanas dienas torte ir kūka ar Valkas garšu, un, kāda tā ir, visi, kas sestdien bija kultūras namā, to varēja nogaršot,” komentē G. Ščegoļeva, kura kūku cepšanā ir sasniegusi profesionāļa līmeni, kaut tas ir tikai viņas vaļasprieks.
Maija Kaire, kuras ikdiena kopā ar vīru Jāni aizrit kūku pasaulē, uzsver, ka cilvēki arvien vairāk novērtē dabīgo. “Katru nedēļu atnāk kāds un lūdz mūs uzcept īstu lauku torti. No laukos pa āru skraidošu vistu olām. Kur lai mēs tik daudz lauku olu Rīgā ņemam, tāpēc ļoti priecājos, ka te katra otrā saimniece uzsvēra – torte cepta no lauku olām, zaptīte vārīta no pašas dārzā augušām ogām, krēms ir no vietējā ražotāja sviesta, krāsai izmantota biešu sula. Jā, arī Valkas konkurss apliecina, ka cilvēki turas pie dabīgā, vietējā, pašu dārzā audzētā. Ir, protams, lietas, ko nevar pagatavot bez sintētiskās krāsvielas, bet tendence ir – atgriežamies pie dabīgā un īstā,” secina M. Kaire.
Pasākuma organizatore Sniedze Ragže uzsver, ka ir ļoti gandarīta par kūku meistaru atsaucību, jo tā ir liela drosme piedalīties konkursā, kur tevi vērtē, salīdzina. Arī materiālā ziņā tas no cepēja prasa ieguldījumu, jo kūku no “zila gaisa” uzcept nevar. Ar katru gadu cepēju ģeogrāfija paplašinās, šogad konkursā Valkas un Ziemeļvidzemes garšu meklēja ne tikai valcēnietes, bet arī cepējas no Vijciema, Ērģemes, Smiltenes, Grundzāles, Bilskas, Naukšēniem, Rencēniem, Vidagas. Tas priecē. “Katru reizi tieši no citu novadu cepējām dzirdam atzinīgus vārdus, ka šādu konkursu un kūku svētkus rīkojam. Arī meistari Kairi uzsver, ka tas ir ļoti uzslavējami, ka Valkā ir svētki kūku cepējām un apmeklētājiem, tā ka, domāju, kūku konkurss Valkā būs arī turpmāk,” tā organizatore Sniedze Ragže.
Tieši Maija un Jānis Kairi, kas ir galvenie kūku eksperti un žūrijas vadītāji, bija tie, kas rosināja meklēt Valkas un Ziemeļvidzemes garšu. Katra cepēja bija aicināta padomāt, kāda tā varētu būt. Kādam tā bija tradicionālā lauku torte, citam lauku torte papildināta ar kādu mūsdienīgāku garšu, piemēram, krēmsiera krēmu vai zefīra rozītēm, smiltsērkšķu krēmu, citam šķita, ka Valkas kūka varētu būt ar zaļās tējas biskvītu vai citām inovatīvām garšām.
“Mums jautāja, kāpēc neļaujam balsot skatītājiem, bet to jau konkursa pirmajos gados sapratām – tas nav godīgi pret cepējām. Vietējām meistarēm, kuras te atpazīst vai kurām zālē ir tuvinieku un draugu pulciņš, allaž būs vairāk balsu. Skatītāji lai balso ar saviem maciņiem, tas ir, prasa telefonu tām meistarēm, kuru kūkas garšoja vislabāk, un svētku reizē pasūta,” skaidro S. Ragže.
Kūkas vērtēja septiņu cilvēku žūrija, tajā bija kā jau minētie Kairi, tā uzņēmumu pārstāvji, kas ikdienā arī nodarbojas ar kūku cepšanu, – Albīna Kārkliņa, Inese Semjonova, Māris Bošs. No kaimiņiem Gulbenes bija uzaicināta Inese Veismane, arī īstena kūku speciāliste, kā arī laikraksta “Ziemeļlatvija” galvenā redaktore Ingūna Johansone, kura atbilst gardēža, ne speciālista statusam. Izgaršot un novērtēt 17 kūkas patiesi nav viegls uzdevums. Vērtēts tika kūkas izskats, garšas sabalansētība un arī sarežģītība. Uzvarētāju lauri šogad tika Gunitai Ščegoļevai (Valka) – 1. vieta, Dacei Gobai (Rencēni) – 2. vieta un Evitai Ērmanei-Timermanei (Smiltene) – 3. vieta. Bet pateicības balvas – katrai konkursantei un vairākumam no cepējām arī kāda specbalva un nominācija.
Pēc konkursa kūku cepējām un žūrijas locekļiem bija iespēja piedalīties Maijas un Jāņa Kairu meistarklasē, kur meistari dalījās ar savām zināšanām. Šī iespēja ir kā laba balva, jo te allaž var uzzināt kādu knifu, kā tas, ko gatavo, sanāk pēc augstākajiem standartiem.
