Akciju sabiedrības valdes priekšsēdētājs Andis Gredzens, jautāts, kā uzņēmumam klājas, atbild, ka vidēji slikti. Kūdras ieguve vienmēr ir atkarīga no laikapstākļiem. Nevienu gadu tie nav lutinājuši, taču šogad ir pavisam bēdīgi.
“Dabūjām pastrādāt īsos starplaikos, bet kopumā plāni noteikti neīstenosies. Būs labi, ja sasniegsim 60, maksimums 65 procentus no iecerētā,” lēš uzņēmuma vadītājs. Bija plānots izstrādāt 450 tūkstošus kubikmetru, bet pašlaik iegūts apmēram 180.Paredz cenu kāpumuA/s “Seda” ražo lauksaimniecības frēzkūdru, arī pārstrādei, griezto un sīkgabalkūdru kurināšanai. Gluži tāpat kā iepriekšējos gados, tikai ar atšķirīgiem gala rezultātiem.Pērn uzņēmums izpildīja 80 procentus no plānotā apjoma, un tas ir normāli. Šajā līmenī vadība rēķina budžeta izpildi, tāpēc izdevās iekļauties plānotajos skaitļos. “Iespējams, ka šogad ieņēmumus kompensēs kūdras cenas, jo kūdras trūkst visā Eiropā. Pašlaik cenas vēl neaug, arī līgumi par piegādi netiek slēgti. Ir nogaidīšanas periods, taču paredzu, ka cenas augs, jo būs kūdras deficīts,” komentē A. Gredzens.Pēdējos divus gadus sedēnieši ražo profesionālos substrātus Eiropas tirgum. Kādreiz tos fasēja 300 litru maisos, bet tagad fasēšana notiek lielās vienībās – pa sešiem kubikmetriem. Ražošana ir lētāka, turklāt profesionāļiem vairāk interesē saturs, nevis skaists iepakojums.Neprotam naudiņu paturēt pašiMazdārziņu īpašnieku iecienītajos mazajos maisiņos kūdru pašlaik nefasē, taču ir iecere atkal atgriezties pie sīkfasējumiem vietējam tirgum. A. Gredzens uzskata, ka vieta nekad tukša nepaliek, tāpēc mazdārziņu īpašnieki var iegādāties citu vietējo ražotāju kūdras substrātus, arī Igaunijā ražotos un Vācijas kūdru, kas gan visdrīzāk ir tepat Latvijā fasēta. Katrā ziņā produkts ir pietiekoši plašā sortimentā un brīvi nopērkams.Kurināmo kūdru no Sedas pērk tikai Igaunija un Zviedrija. “Uz Zviedriju daudz nesūtām, taču pa kādam kuģītim aizpeld. Pārdosim arī Valkas kooģenārācijas stacijai, kuras īpašnieki ir “Eesti energia”. Jebkurā gadījumā peļņa no siltuma ražošanas aizies uz Igauniju. Diemžēl mēs tādi esam, kā esam. Neprotam savus resursus un naudiņu paturēt tepat,” skumji pasmaida uzņēmuma vadītājs.Eksporta tirgus sedēniešiem nav mainījies. 98 procenti saražotā aizceļo ārpus Latvijas, praktiski uz visām lielajām Rietumeiropas valstīm.Somiem pietrūkst pacietībasA/s “Seda” ietilpst somu koncerna “Vapo” sastāvā. Kad šis koncerns nopirka “Sedu”, tad vietējiem bija pavisam citi plāni. “Gribējām attīstīt enerģētiskās kūdras noietu Latvijā, izmantojot kūdru kā kurināmo. Kopš 2005. gada, kad esam koncernā, uz labo pusi nav mainījies itin nekas. Somiem pavisam nedaudz pietrūka pacietības, apmēram mēneša garumā. Bija iestrādes, kā atjaunot Sedas katlumāju, izmantojot kūdru. Projekta īstenošanas process ieilga, staigājot pa ministriju kabinetiem. Kopā ar Strenču novada domi panācām pozitīvu lēmumu, bet diemžēl somi tam vairs nebija gatavi un enerģijas ieguvei sacīja kategorisku “nē”,” skaidro A. Gredzens. Tas ir iemesls, kāpēc uzņēmums pilnībā ir pārslēdzies uz lauksaimnieciskās kūdras ražošanu. Tas vairs nepārdod kūdru kā izejvielu, bet nodarbojas ar dziļo pārstrādi, gūstot lielāku pievienoto vērtību.A/s “Seda” izmanto ārpakalpojumu metodi. Purvos saskaņā ar sarežģītiem līgumiem strādā citi uzņēmumi. Viņi nosaka, cik cilvēki katrā laika posmā ir nepieciešami. Sezonas laikā parasti tiek nodarbināti apmēram 300 strādājošo.Pagaidām tikai purvu pētniekiemJautāts par iespējām attīstīt tūrisma pakalpojumus purvā, priekšsēdētājs atbild, ka pieprasījums pēc tā būtu gana liels, taču uzņēmums nenodarbojas ar tūrisma biznesu un tā reklamēšanu. Pasažieru pārvadājumiem ir stingri noteikumi, nepieciešamas licences un sertifikācijas. Tam vajadzīgi lieli ieguldījumi. Protams, uzņēmuma administrācija neatsaka zinātniekiem un dabas pētniekiem, taču ekskursijas neorganizē ļoti sarežģīto formalitāšu dēļ. Nav izslēgts, ka nākotnē varētu strādāt arī šajā virzienā. Jautājums ir par infrastruktūras uzturēšanas un nodrošināšanas izmaksām. Tas samērojams ar to, cik cilvēki ir gatavi maksāt par šo pakalpojumu. Pieredze rāda, ka pagaidām interesentu maksātspēja ir ievērojami zemāka par to, kas jāiegulda sistēmas uzturēšanai, neraugoties uz to, ka purvs ir ekskluzīva un unikāla vieta.
