Trešdien laikraksta “Ziemeļlatvija” darbinieki un fotogrupas “Reflex” dalībnieki sabiedrības “Seda” izpilddirektora Zigurda Dreimaņa laipnā pavadībā apskatīja Sedas purva vietas, kur kādreiz iegūta un joprojām iegūst kūdru.
Trešdien laikraksta “Ziemeļlatvija” darbinieki un fotogrupas “Reflex” dalībnieki sabiedrības “Seda” izpilddirektora Zigurda Dreimaņa laipnā pavadībā apskatīja Sedas purva vietas, kur kādreiz iegūta un joprojām iegūst kūdru. Tā ir unikāla vieta Valkas rajonā, kur gan neparastu estētisku, gan informatīvu baudījumu var gūt ikviens dabas draugs.
“Sedas tīrelis jeb purvs ir trešais lielākais Latvijā. Tā platība ir vairāk nekā 7,5 tūkstoši hektāru. Par šo purvu interese enerģētikas speciālistiem radās jau tā sauktajā Ulmaņlaikā. Tika veikti ģeoloģiskie pētījumi, lai apzinātu šīs vietas potences enerģijas ražošanā — kurināmās kūdras ieguvē. Latvija ieņem septīto vietu pasaulē kūdras daudzumā uz vienu iedzīvotāju,” informē Z. Dreimanis.
Purvi Latvijā aizņem daudz teritorijas
Bijušajā Padomju Savienībā kūdras ieguvei pievērsa milzu uzmanību. Tolaik to uzskatīja par perspektīvāko enerģijas avotu. Maskavu un Ļeņingradu (tagad Sanktpēterburgu) ar siltumu un elektrību lielākoties nodrošināja kūdra. Tolaik vēl nebija izpētīti gāzes krājumi. Līdzīga situācija pēc Otrā pasaules kara bija arī Latvijā. Rīgu ar siltumu un daļēji arī ar elektroenerģiju nodrošināja kūdra. To sadedzināja Rīgas 1. termoelektrocentrālē. Pamazām pieprasījums pēc kūdras samazinājās, un pašlaik Sedā iegūst tikai desmito daļu no tā, ko savulaik pieprasīja enerģijas ražotāji.
Purvi Latvijā aizņem vairāk nekā desmito daļu no valsts teritorijas. Kūdras ražotāji uzskata par aplamu valsts nostādnes, ka purvi ir jātaupa un, ka to izstrādei nepieciešami gari, turklāt ļoti sarežģīti birokrātijas papīru kārtošanas ceļi. Saņemt jaunas atļaujas kūdras ražošanai ir ļoti sarežģīti. Jaunu izstrādes vietu iegūšana Latvijas purvos ir gandrīz neiespējama, un pašlaik ļauj izstrādāt tikai tos, kurus savulaik iesāka izmantot.
Somi vēlas kļūt par monopolistiem
Interesanti, ka tajā pašā laikā kaimiņvalstīs, piemēram, Somijā, kūdras ieguve palielinās ar katru gadu. Šī valsts kūdras izstrādē ir kļuvusi par vadošo pasaulē, iegūstot ik gadu apmēram 10 miljonus tonnu. Otra lielākā valsts kūdras izstrādē ir Īrija, bet trešajā vietā ir Kanāda. Arī Igaunijā kūdras ražošanai pievērš lielu uzmanību. “Domāju, ka arī Latvijā dzīve piespiedīs iegūt vairāk šā degmateriāla, jo koksnei un arī šķeldai cena strauji aug. Ir izstrādātas tehnoloģijas, kas ļauj kūdru jaukt kopā ar šķeldu. Iespējams, kaut kādi eksperimenti notiks arī Valkā,” stāsta Z. Dreimanis. A/s “Seda” īpašnieks ir Somijas valsts uzņēmums “Vapo”. Tas ir milzu koncerns, kas cenšas savās rokās sakoncentrēt visas lielākās kūdras ieguves vietas Baltijas valstīs un Zviedrijā. Igaunijā un Zviedrijā “Vapo” jau pieder visas ieguves, bet Latvijā “Seda” ir pirmais somu nopirktais punkts. Visticamāk, ka šā koncerna ekspansija turpināsies, jo tiek meklētas iespējas nopirkt arī pārējo Latvijas kūdras rūpniecību. “Vapo” ir izstrādājusi savas tehnoloģijas, lai kūdru izmantotu pēc iespējas racionālāk. Šīs firmas interesēs ir iegūt pēc iespējas lielāku kontroli pār biokurināmo. Tā iepērk arī koka briketes un citus koksnes izstrādājumus dedzināšanai. Piemēram, Stokholmu apkurina tikai ar kūdru. Tas ir ekoloģiski tīrs kurināmais. Latvijā valdība par šo saimniecības nozari pagaidām neinteresējas. Ja citās valstīs kūdras ražotājiem par iztērēto degvielu nav jāmaksā akcīzes nodoklis, tad Latvijā tā nenotiek un šeit ražotajai kūdrai ir grūti konkurēt ar citās valstīs saražoto.
Unikālu suvenīru pilns purvs
“Pašlaik gandrīz visu iegūto kūdru eksportējam. Protams, savu pilsētu apkurinām ar kūdru. Ārzemēs mūsu saražoto produkciju nogādā ar kuģiem vai sapresētā veidā ar automašīnām. Sedas kūdru izmanto gandrīz visās Eiropas valstīs, taču visvairāk Holandē un Vācijā,” informē izpilddirektors.
Lai purvu varētu izstrādāt, tas ir jānosusina. Purvā ir izveidota grāvju sistēma, ūdeni no tiem atsūknē īpaši sūkņi. Tas ir dārgs process, tāpēc, tiklīdz kādā iecirknī pārtrauc kūdras ieguvi, atsūknēšanu pārtrauc. Šajās vietās veidojas dīķi, kuri pamazām aizaug ar mitrājiem. Lai izveidotos jauns kūdras slānis, nepieciešami apmēram 3000 gadu. Tik ilgs laiks vajadzīgs, lai augu atliekas ļoti mitros apstākļos pārtaptu kūdrā. Lai nenotiktu strauja augu sadalīšanās, tiem nedrīkst piekļūt daudz skābekļa. Organiskajai masai uzkrājoties, veidojas kūdra. Sedas purva vecums ir apmēram 10 tūkstoši gadu. Kad ārzemju tūristes ierauga baltos koka čakārņus un uzzina to vecumu, viņām nav nekādu šķēršļu, lai pat augstpapēžu kurpēs trauktos uz vietām, kur šie čakārņi un zari sakrauti, un iegūtu šādu vērtīgu suvenīru.
Kopsaimniecību iekārtot neizdevās
Kūdras platības izstrādā diezgan ātri. Ekspluatācijā vienlaikus ir apmēram 2000 hektāru. Kādreiz tika aktualizēts jautājums, ko darīt izstrādātajās purva platībās. Protams, vietās, kur iespējams stādīt mežu, tas tur arī augs. 70. gadu sākumā Latvijas komunistu līderis Augusts Voss un Valkas rajona 1. sekretārs Valdis Avots ieradās Sedas purvā un nolēma, ka tur jāveido liela kopsaimniecība zālāju audzēšanai un buļļu nobarošanai. Tika uzsākti eksperimenti, lai uzzinātu, kas izstrādātajās platībās aug vislabāk. Speciālisti atklāja, ka kūdras dziļākajos slāņos ir ļoti augsts mangāna saturs. Nelielos daudzumos tā ir vērtīga viela, taču lielā koncentrācijā kļūst par indi. Tolaik zinātnieks Kazimirs Špoģis publiski atzina, ka purvā nekādi zālāji neaugs un iecerētā saimniekošana būs naudas mešana zemē. Par šo atzinumu viņu atbrīvoja no darba. Tiesa, pēc pāris gadiem zinātnieku darbā atjaunoja. Rājienu toreiz saņēma arī Lauksaimniecības pārvaldes vadītājs Guntis Čakārnis. Bija arī tāds laiks.
Kūdras ieguves tehnoloģija ir darbietilpīga. Vispirms kūdru uzfrēzē apmēram pāris centimetru biezā slānī, lai tā izžūtu. Lai žūšanas procesu paātrinātu, to trīs reizes apgriež.
“Kūdras ražotājiem šogad bija lieliski laika apstākļi. Tas mums ļāva iegūt par 20 procentiem vairāk kūdras, nekā plānots. Sedas iecirknī savākti 120 tūkstoši tonnu sūnu frēzkūdras, 70 tūkstoši melnās frēzkūdras un 14 tūkstoši tonnu kurināmās kūdras,” stāsta Z. Dreimanis. Viņš un, protams, arī īpašnieki ir apmierināti ar sezonā paveikto. Tagad jādomā, kā saražoto pārdot. Problēma ir apstāklī, ka visur bija labs laiks un kūdras saražots ļoti daudz. Tas nozīmē, ka kūdra ir lēta. Kādu daļu produkcijas var pietaupīt, taču kūdrā notiek pašsasilšanas process un tās kvalitāte pazeminās. Tiesa, ir metodes, kā pret to cīnīties. Izpilddirektors zina, ka kādu daļu kūdras noteikti saglabās ražošanai neveiksmīgākam gadam.
Pīles un zosis vēlas lielāku plašumu
Liela nozīme purvam ir putnu atbalstīšanai. Šim nolūkam saskaņā ar starptautisku vienošanos piešķir noteiktus naudas līdzekļus. Izstrādātais purvs aizaug ar meldriem. Pīlēm un zosīm tas nepatīk. Iespējams, ar laiku purvā vajadzēs pacelt ūdenslīmeni. Šādas iespējas ir.
Cilvēku interese par Sedas purvu aizvien aug, to vēlas apskatīt daudz cilvēku. Diemžēl pagaidām vēl nav atradušies uzņēmīgi cilvēki, kuri vēlētos sakārtot purva tūrisma biznesu. Īpašniekus šis darbības veids neinteresē. Lai uzturētu kārtībā dzelzceļu, jāiegulda lieli līdzekļi. Kamēr strādā akciju sabiedrība, dzelzceļš tiek uzturēts lietošanas kārtībā, jo pa to izved produkciju. Tiklīdz kūdras ieguve beigsies, būs jāmeklē citi veidi, kā nokļūt purvā. Viens no iespējamiem risinājumiem ir izbūvēt autoceļu pa bijušajām dzelzceļa sliedēm. Daudzas vietas arī tagad var izbraukt ar džipu. Diemžēl šis tūrisma veids ir saistīts ar ugunsbīstamību un draudiem izcelties ugunsgrēkam, kuru purvā apdzēst ir ļoti grūti. Tūrisma attīstībai ir iespējams piesaistīt arī Eiropas fondu līdzekļus, vien nepieciešami uzņēmīgi cilvēki.
Viens purvā doties nedrīkst
Purvs kļūst aizvien interesantāks, jo tas atgūst savu sākotnējo, dažviet pat mežonīgo izskatu. Tūkstošiem hektāru izstrādāto platību ir applūdušas. Ūdenslīmeni papildina arī nokrišņi un Sedas upes ūdens palu laikā. Dažviet virs ūdens vīd vienīgi šaursliežu dzelzceļa uzbērums.
Purvā aizvien bagātāka kļūst faunas dažādība. Visur redzamas bebru zobu atstātas liecības. Ja kādreiz purva teritorijā bija daži desmiti bebru, tad tagad aptuvenās aplēses rāda, ka šo hidroinženieru skaits ir apmēram trīs tūkstoši. Purva apskates laikā redzējām arī vilka pēdas. Tīrelī ir arī ūdri, lūši un daudz lapsu. Gadās arī pa kādam alnim. Ornitologi tur ir saskaitījuši vairāk par 100 putnu sugām. Dabas liegumā “Sedas purvs” ornitologi nereti vēro un uzskaita putnus. Dažbrīd izdodas fiksēt itin retas putnu sugas.
Purvam aizaugot, mainās arī tā flora un izplešas tipiskie purva augi, arī reti sastopamās sugas: palu grīslis, dzegužpirkstīte, meža silpurene un dažādi staipekņi.
Purvā veidojas akači. Vizuāli izskatās, ka purvs ir aizaudzis, taču zem cilvēka svara uzaugusī kārta var pārplīst. Tieši tāpēc jābūt ļoti piesardzīgam un vienam purvā doties nevajadzētu. Šis noteikums obligāti jāievēro.
