Šī nedēļa aizrit Lieldienu zīmē. Svētdien visa kristīgā pasaule svinēs Jēzus Kristus augšāmcelšanās svētkus, kas ir viens no lielākajiem notikumiem ticīgo dzīvē.Tie ir svētki visiem, arī tiem, kuri Dievu vēl nav atraduši. Tiem Lieldienas ir pavasara atnākšanas svinības, jo tūlīt, tūlīt pazudīs pēdējais sniegs un dabā sāks valdīt zaļā dzīvības krāsa. Daudzi tieši šajā dabas pārvērtību laikā atklāj Dievu kā visa Radītāju, jo, kā novērojis Strenču, Vijciema un Trikātas evaņģēliski luterisko draudžu mācītājs Raitis Jākobsons, Ziemassvētki un Lieldienas ir tas brīdis, kad baznīcas durvis uz dievkalpojumiem ver vairāk cilvēku nekā parasti.Ikdienā kalpošanā mācītājam laba palīdze ir viņa dzīvesbiedre Indra. Savulaik viņa pirmo priekšstatu par Dieva Vārdu un tā nozīmi ir mācījusi bērniem svētdienas skolā, bet tagad ir mājsaimniece un pirmā Vārda skaidrotāja meitai Rūtai Ievai.Pirms Pūpolsvētdienas tikos ar Raiti un Indru Jākobsoniem, lai uzzinātu viņu domas par Lieldienu nozīmi cilvēku dzīvē.Lieldienas – pravietojuma piepildīšanāsR. Jākobsons atzīst, ka ģimenes dzīvē šiem svētkiem ir ierādīta viena no nozīmīgākajām vietām un citādi arī nevar būt, jo gan viņš, gan sieva ir kristieši un evaņģēliski luteriskās baznīcas locekļi. “Tie ir arī lielākie svētki visām draudzēm, jo kristīgo Lieldienu centrālā vēsts ir, ka Kristus ir augšāmcēlies. Tas nozīmē, ka Vecajā Derībā paustais pareģojums par Kristu ir piepildījies. Šajā laikā baznīcās notiek svētku dievkalpojumi, lai priecīgajā notikumā būtu kopā visi ticīgie un kopīgi par Kristus augšāmcelšanos dalītos priekā,” skaidro R. Jākobsons. Mācītājs piebilst, ka arī šajās Lieldienās viņš kalpos vairākos dievkalpojumos Trikātas, Vijciema un Strenču baznīcā. Indra stāsta, ka dažkārt viņa vīram dodas līdzi uz dievkalpojumiem. Mājās ģimenes lokā tāda pamatīga sadzīviska gatavošanās šiem svētkiem nav. “Mazliet olas krāsojam, bet vispār ārējiem dekoriem īpašu uzmanību neveltām. Tas šajā laikā nav galvenais, jo Lieldienas mums vairāk ir garīga rakstura svētki,” apliecina Indra.Trīs saistīti lieli notikumiAtgādinu, ka arī Ziemassvētkus kristieši min kā lielāko notikumu. R. Jākobsons skaidro, ka kristīgajā pasaulē ir trīs lieli svētki – Ziemassvētki, Lieldienas un Vasarsvētki. “Tie ir savā starpā saistīti dažādu notikumu virknē. Lieldienas to vidū izceļu tādēļ, ka veltīga būtu mūsu ticība, ja Kristus nebūtu augšāmcēlies. Ziemassvētki, protams, ir skaists brīdis, jo tad Jēzus nāca pasaulē kā bērniņš, lai veiktu visu Tēva paredzēto ceļu. Kristus piedzimšana ir pirmā pareģojuma piepildīšanās, par otro jau teicu, bet trešā pravietojuma īstenošanās ir Vasarsvētki, kad kristieši saņem apsolīto Svēto Garu un tiek dibināta kristīgā draudze un baznīca. Tā visa ir nepārtraukta likumsakarību ķēde, kurā katram notikumam ir sava loma baznīcas dzīvē,” uzsver mācītājs.Pārdzimšanai vajadzīgs upurisLieldienas var uztvert arī kā norādi uz cilvēka personības pārdzimšanu jaunā kvalitātē pēc jaunas pieredzes uzkrāšanas, pārdzīvojuma vai kāda radikāla pavērsiena dzīvē. Indra atzīst, ka arī tā šo notikumu var skaidrot, tomēr jāatceras – laba darīšana un kalpošana citiem prasa upuri, tātad kaut kas jāupurē, lai dzīve iegūtu jaunu kvalitāti un vērtību. “Arī ikdienā redzamas daudzas lietas, kas uz to norāda. Piemēram, lai ar ziediem iepriecinātu otru cilvēku, tie ir jānogriež. Puķes mirst, lai citus iepriecinātu. Tāpat sēkla, iemesta zemē, iet bojā, lai vēlāk pārvērstos augļos,” saka Indra. Nereti šādu skaidrojumu grūti pieņemt, jo baida upurēšanās neizbēgamība. Jābūt ticībai, lai to pieņemtu. Ticība ir arī galvenā atslēga durvīs uz Dievu. “Mēs, cilvēki, dažkārt savā rīcībā un domās iestrēgstam starp krustu un augšāmcelšanos un tālāk garīgi neizplaukstam, jo pietrūkst ticības. Kad mācītājs baznīcā saka: “Kristus ir augšāmcēlies!”, tad daļa atnākušo atbildes vārdus: “Patiesi, patiesi, Viņš ir augšāmcēlies!” izrunā automātiski bez dziļākas pārliecības. Taču katram Dieva norādītajam vārdam, kas dievkalpojumā jāsaka, ir liels spēks un nozīme, un šis spēks mūs piepildīs, ja ne tikai acis, bet arī sirdi pacelsim uz Dievu,” apliecina Indra.Pasaulei tikai šķietama brīvībaLieldienās pieminam Kristus upuri, tomēr lielu daļu pasaules sabiedrības Viņa upurētā dzīvība pie krusta nav ietekmējusi un cilvēce iegrimst aizvien lielākās negācijās. Vēlos uzzināt mācītāja domas, kas mums traucē pieņemt Dieva norādīto ceļu, jo cits ceļš ved uz bojāeju. R. Jākobsons atzīstas, ka arī viņš bieži domājis, kādēļ lietas notiek tā, kā tās notiek. “Cilvēks pēc savas dabas grib būt brīvs, bet ne vienmēr saprot, ko brīvība viņam dos un ko viņš ar to vēlas darīt. Kristus ir teicis – atzīstiet patiesību un tā jūs darīs brīvus. Tas nozīmē, ka tā šķietamā brīvība, ko piedāvā pasaule, ne vienmēr mums spēj palīdzēt. Es savu brīvību vairāk cenšos saskatīt Kristū, mēģinot izprast, ko Viņš vēlas, lai es darītu. Visas lietas vērtēju pēc tā, kā par tām runā Dieva Vārds. Cilvēkiem nereti ir grūti atzīt savu grēcīgumu, bet vienlaikus nav pilnīgas informācijas par Kristus piedāvājumiem. Iespējams, dažreiz arī baznīca nav pietiekami saprotoši un kvalitatīvi kristīgo vēsti izskaidrojusi. Radusies situācija jāvērtē no abām pusēm. Es arī sevi saredzu šajā darbā, būdams baznīcas sastāvā kopā ar draudzes locekļiem. Mums, kristiešiem, jānes šī vēsts cilvēkos, lai arvien vairāk to saprastu un pieņemtu,” saka R. Jākobsons. Tādēļ būtiski, lai vismaz lielākajos kristīgās pasaules svētkos baznīcu apmeklētu visa ģimene – vecāki kopā ar bērniem. Tā bija agrāk, un, jāatzīst, tad vairāk respektēja arī morālās vērtības. Indra piebilst, ka liels spēks piemīt arī lūgšanai. Lūdzot citam par citu, Svētais Gars sāks mājot mūsu vidū un palīdzēs, bet saņemtā palīdzība ļaus atklāt Dievu.R. Jākobsons pieļauj, ka Lieldienas, kurās baznīcu apmeklē vairāk cilvēku nekā parasti, ir tas laiks, kad Dieva Vārdu daļa atnācēju dzird un uzņem pirmo reizi. “Tādēļ šo dievkalpojumu svētrunām jābūt ļoti labi izstrādātām, lai tās spētu uzrunāt atnākušo sirdis, un varbūt daļā to, kuri baznīcā ienākuši pirmo reizi, radīsies pārliecība – jā, te ir tā vieta, kur mēs varam atrasties kopā labā sadraudzībā,” saka R. Jākobsons.Labā uzvara pār ļaunoRaitis pats ceļu uz Dievu atklāja pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas. “Man brālis kristījās un iesvētījās Rīgas draudzē. Kad to uzzināju, nolēmu tāpat rīkoties un pāris gadus vēlāk tiku kristīts un iesvētīts Lugažu draudzē. Tālāk viss notika strauji. Iestājos evaņģēlistu kursos Teoloģijas fakultātē, bet vēlāk kļuvu par mācītāju. Saknes manai ticībai radās jau bērnībā. Kad vēl biju mazs, ģimenē klusi svinējām Ziemassvētkus, jo toreiz tie bija aizliegti, un vecmāmiņa stāstīja par Kristu. Tas viss mani ieinteresēja. Protams, arī ceļš uz Dievu ne vienmēr ir gluds. Ir bijuši gan kritumi, gan pacēlumi, bet man visam tikt pāri ir palīdzējusi pārliecība, ka ticība Kristum nav tikai tukši vārdi,” saka R. Jākobsons.Mācītājs kopā ar dzīvesbiedri pirms svētkiem visiem novēl atrast savā dzīvē Dievu un atgādina, ka Lieldienas šim brīdim ir viena no piedāvātajām lielajām iespējām.“Tam, ko Dievs caur Kristu mums Lieldienu notikumā ir apsolījis, mēs varam droši ticēt. Man Lieldienas nozīmē labā uzvaru pār ļauno jeb Kristus uzvaru pār grēku un nāvi. Ar to mums ir dāvāta arī cerība, ka Dievs mums vienmēr būs līdzās un palīdzēs,” apliecina mācītājs
