Šī vasara Smiltenes kultūras un sporta centra jauktajam korim “Vidzemīte” uzdāvinājusi četras ar mākslu, mūziku, sauli un cilvēku viesmīlību piesātinātas dienas Itālijā.
Šī vasara Smiltenes kultūras un sporta centra jauktajam korim “Vidzemīte” uzdāvinājusi četras ar mākslu, mūziku, sauli un cilvēku viesmīlību piesātinātas dienas Itālijā.
Koncertceļojuma iniciatorus – kori no smilteniešu sadraudzības pilsētas Pinkaras Itālijā – “Vidzemīte” uzņēma pērn vasarā savas pilsētas svētkos un dziedāja kopā ar viņiem koncertos Smiltenē un Cēsīs.
“Revanšējoties itāļi mūs uzaicināja ciemos šovasar un piedāvāja dziedāt divos dažādos koncertos – baznīcā un ielas koncertā. Tā nu aizbraucām pie viņiem ar divām programmām,” stāsta kora diriģentes Dzidra Jēkabsone un Baiba Zveja.
“Itāļi bija ļoti sajūsmināti: cēlās kājās, plaudēja pēc katras dziesmas, lūdza atkārtot. Acis mirdzēja,” publikas reakciju kora “Vidzemīte” garīgās mūzikas koncerta laikā Pinkaras baznīcā atceras viena no skatītājām, kolektīvu pavadošā Smiltenes televīzijas žurnāliste Evita Ūdre. Pēc koncerta itāļi apstājuši latviešus un izteikuši komplimentus, bārstot vārdus “bravissimo!”.
Vēlāk itāļi atzina, – viņus patīkami pārsteigusi Latvijas kora veiksmīgā uzdrošināšanās izpildīt tik sarežģītu garīgās mūzikas koncertu baznīcā, turklāt sastāvā ar mazskaitlīgām vīru balsīm. “Vidzemītē” koncertturnejā viņu bija tikai 10. Piemēram, Pinkaras draudzes nelielajā korī ir vienāds sieviešu un vīriešu skaits, taču kolektīvs dievnamā tik un tā dzied galvenokārt liturģijā.
Otru koncertu “Vidzemīte” sniedza Bergantīno, iesildot šīs pilsētas un tās sadraudzības pilsētas Francijā festivālu.
No koncertiem brīvo laiku smiltenieši veltīja Rovigo provinces (tajā atrodas Pinkara) un apkārtnes, arī skaisto pilsētu Venēcijas un Frattas iepazīšanai. Kora diriģentes ļoti cildina itāli, kurš par koristiem rūpējās visās Itālijā pavadītajās dienās – uzņēmēju un sabiedrisku darbinieku Massimo de Stefani, kuram nav sveša kordziedāšanas māksla. Viņš saplānoja ekskursijas tā, lai latvieši pēc iespējas vairāk uzzinātu par Itālijas vēsturi un mākslu muzejos un gleznu izstādēs un iepazītu šīs valsts iedzīvotāju viesmīlību, piemēram, aizveda viņus uz privātu, draugam piederošu pludmali Adrijas jūras krastā.
“Massimo zināšanas ir fenomenālas par jebko – kokiem, augiem, mākslu, novadpētniecību, pilsētu vēsturi. Viņš gandrīz nepārtraukti runāja visu dienu, piespiežot mūsu Ilmāru (“Vidzemītes” korists Ilmārs Mednis – redakcijas piezīme) tulkot tikpat aktīvi, līdz Ilmārs uz koncertu palika bez balss,” līdzi jūt kora diriģentes.
Koristi Itālijā redzēja vairāku muzeju ekspozīcijas. “Mēs, latvieši, savu enerģiju iegūstam kaut kā citādāk. Itāļiem tās avots ir estētiska vide, māksla. Tā viņiem nav cukurs pie kafijas, bet dienišķā maize,” salīdzina Dz. Jēkabsone. Viņai prieks, ka šo gaisotni izjuta arī “Vidzemītes” koristi.
Par to, ka ceļojums izdevās, diriģentes kora vārdā pateicas autobusa šoferiem blomēniešiem Vilnim Juškam un Tālim Janavam, jo sešu tūkstošu kilometru garajā braucienā viņi pasažierus izvadājuši bez aizķeršanās un maldīšanās neceļos. Lielu darbu ceļojuma organizēšanā un patīkamas gaisotnes uzturēšanā, uzņemoties grupas vadītājas pienākumu, ieguldīja kora prezidente Inga Štrāle. Atbildīgo tulka darbu veica I. Mednis.
Tagad “Vidzemītes” koristi ciemos Smiltenē gaida Pinkaras kori. “Aicinājām nākamajā gadā viņus piedalīties mūsu lielajos Dziesmu svētkos, jo viesiem ir iespēja pieteikties Rīgas baznīcā sniegt garīgās mūzikas koncertu. Diriģentam par tādu iespēju iemirdzējās acis. Acīmredzot viņi padomās,” cer kora “Vidzemīte” diriģentes.
