Strenču bibliotēkā līdz 29. jūnijam var apskatīt strencēnieša Alda Ozoliņa fotogrāfiju izstādi “…mazumiņš no skaistās dabas 2007…”. Šī ir jau viņa sestā personālizstāde.
Strenču bibliotēkā līdz 29. jūnijam var apskatīt strencēnieša Alda Ozoliņa fotogrāfiju izstādi “…mazumiņš no skaistās dabas 2007…”. Šī ir jau viņa sestā personālizstāde.
“Esmu invalīds un daudzus gadus pavadījis Strenču slimnīcā. Nu dzīvoju pilsētā. Tiklīdz jūtu veselības pasliktinājumu, depresiju, ņemu fotoaparātu un dodos uz Gaujmalu. Mājās pārnāku pavisam cits cilvēks,” par sevi stāsta A. Ozoliņš.
Aldis ir dzimis lauksaimnieka ģimenē un ar fotogrāfiju darbojas kopš 15 gadu vecuma. Viņš gandrīz visu mūžu ir centies izteikt sevi ar ainavas palīdzību. Tiesa, izstādē ir arī pāris portretu, un šim žanram fotogrāfs ir nolēmis pievērsties nopietnāk, tāpēc sarūpējis īpašu iekārtu portretu uzņemšanai. Visu mūžu strādāts ar filmu fotoaparātu, taču tagad pēc nopietnas sasprindzināšanās iegādāta gana laba digitālā kamera, un ekspozīcijā bibliotēkā jau redzami pirmie divi attēli, uzņemti ar to. Tieši fotogrāfija šim vīram ir palīdzējusi atgriezties cilvēkam ierastajā dzīves ritmā. Protams, vēlēšanos allaž ir vairāk nekā iespēju, jo īpaši cilvēkam, kurš ar pieticīgiem ienākumiem nodarbojas ar gana dārgu vaļasprieku.
Aldis smej, ka vēl nebūt negrasās atstāt šo sauli un ir gatavs strādāt daudz, ilgi un savu darbu skatītājus priecēt ar jaunām atklāsmēm. Viņš apmeklē fotogrāfiju izstādes gan Strenčos, gan Valmierā. A. Ozoliņu interesē visi fotogrāfijas žanri. Viņš uzskata, ka nav mākslinieks, taču dzīves skolā iemācījies daudz. Jautāts, kā viņš ierauga to mirkli, kas iemūžināms, fotogrāfs atbild, ka visu redzot jau pa gabalu un saprot – bilde būs vai nē. Mācēšana dabā saskatīt skaisto nāk no sirds. Šogad viņš pirmo reizi mūžā fotografējis jūru saulrietā. Neaizmirstamas emocijas.
Bibliotēkas vadītāja Marina Vdovičenko priecājas, ka strencēniešiem par šo izstādi ir liela interese. Iespējams, palīdz tas, ka vairākas fotogrāfijas apskatāmas bibliotēkas logos un tās cilvēkus ievilina aplūkot visu ekspozīciju. “Skatītāju atsauksmes patiesi ir labas. Par šiem darbiem neesmu dzirdējusi nevienu sliktu vārdu,” novērojusi M. Vdovičenko.
