Ar krāšņu, emocionāli piepildītu koncertu, kopības un lepnuma sajūtu sirdī par savu kolektīvu, novadu, savu dzimteni 67 tūkstoši cilvēku svētdien, 8. jūlijā, Mežaparka Lielajā estrādē izdzīvoja XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku kulmināciju noslēguma pasākumā “Zvaigžņu ceļā”. Tas bija maģisks brīdis, kad dziesma un deja vienoja tautu vairāk kā jebkad ikdienā. Lai arī šonedēļ dalībnieki atgriezušies savās ikdienas gaitās un darbos, iespaidi un saviļņojums par Latvijas simtgades grandiozāko kultūras notikumu nerimstas.
Viedokļi
Lolita Balode, dzīvo Anglijā, Dziesmu svētkos piedalījās kopā ar kori “Vidzemīte”
Kaut šobrīd mana mītnes zeme ir Anglija, tomēr ar sirdi un dvēseli esmu šeit – savā dzimtajā Latvijā. Vietā, kur šūpulis kārts, kur manas saknes, ģimene, kur man mīļi un tuvi cilvēki.
Dziedot dzimu, dziedot augu, dziedot mūžu nodzīvoju. Es esmu šeit, kur gaisā virmo dziesma un dejas solis, kur satiekamies savējais ar savējo, virmo emocijas, un visas tās izjūtas ir neaprakstāmas… Esmu laimīga! Sirsniņa dauzās kā negudra. Satikti daudzi mīļi cilvēki, paldies jums, mana mīļā “Vidzemīte”, ka šajos Dziesmu svētkos varēju būt kopā ar jums!
Liels prieks par maniem Variņu pagasta pašdarbniekiem – vidējas paaudzes deju kolektīvu “Varis”, kas turpina aizsāktās tradīcijas, un Variņu tautas namā ir rosība. “Vidzemītei” un visiem pārējiem dziedošajiem kolektīviem, dejotājiem, it īpaši Variņu pagasta, novēlu, lai raits dejas solis arī pēc šiem svētkiem. Mani mīļie, jūsos ir milzu spēks! Es jūs ļoti mīlu.
Šobrīd dzīvoju ļoti skaistā pilsētā Soutportā. Svešumā ne mirkli neesmu sajutusi pret sevi naidīgu attieksmi. Dzīvojot un strādājot Anglijā, varu palīdzēt savai ģimenei. Ļoti izbrīna Latvijas augstās cenas, jo pati Anglijā iegādājos Latvijas produktus, kas ir vai nu līdzvērtīgās cenās kā šeit, vai pat krietni lētāk. Esmu saskārusies arī ar medicīnas aprūpi, un varu teikt to labāko – šī valsts šobrīd par mani
ļoti rūpējas un esmu pasargāta.
Velta Ispravņikova, senioru kora “Mežābele” vadītāja
Dziesmu un deju svētku nedēļa bija nogurdinoša, bet ārkārtīgi skaista un pacilājoša. Svētku organizatori mūs, seniorus, palutināja un nelika piedalīties pilnīgi visos noslēguma koncerta “Zvaigžņu ceļā” mēģinājumos. Mežaparkā uz kopkora mēģinājumu bija jāierodas sestdien, pēc tam tās pašas dienas vakarā uz ģenerālmēģinājumu. Svētdienas vakarā, svētku kulminācijā reizēm zosāda uzmetās, jo koncerts bija ļoti emocionāls un skaists. Patīkami pārsteidz, cik labi viss bija noorganizēts, cik pārdomāta bija koristu uznākšana. Redzēju, ka vairākām manām koristēm sariesušās asaras acīs. Jāteic, ka korī vairāki dzied salīdzinoši neilgi, tāpēc šie bija viņu pirmie svētki kā dalībniekiem.
Līdz ar to emocijas daudz iespaidīgākas. Palikām arī uz sadziedāšanās nakti, starp citu, visu ceļu līdz mājām autobusā pavadījām dziedot!
Lāsma Serdāne, kora “LIDO” dalībniece
Šī Dziesmu svētku nedēļa bija pilna emociju – ļoti pozitīvu un spilgtu emociju. Notika neticama enerģijas, emociju apmaiņa ar tūkstošiem cilvēku. Visa nedēļa paskrēja diezgan ātri, atstājot aiz sevis smieklus, asaras, draudzēšanos ar dažādu kolektīvu cilvēkiem, piemēram, palīdzēšanu iekļūt tramvajā, kaut vietas vairs nav, kopīgu dziedāšanu tramvajos, skolā, uz ielas. Kopības sajūta, patriotisms, spēks dziesmā – tas nebija jāmeklē, tas pats atnāca, esot estrādē. Kārtējo reizi pierādījās fakts, ka latviešu tauta var būt draudzīga, izpalīdzīga, atvērta. Prieks bija izbaudīt Latvijas simtgades Dziesmu un deju svētkus. Lepojos, ka tur biju un ir ievilkts ķeksītis darbiņam – “Es dziedāšu no visas sirds!”.
