Trikātas pilskalnā 22. septembrī atzīmēs Baltu vienības dienu. Šajos svētkos pilskalnos, svētkalnos un citās augstās vietās Latvijā un Lietuvā iededzinās ugunis baltu vienības apliecinājumam.
“Šo pasākumu rīkojam jau piecus gadus, kad varam apzināties savu vienotību ar leišiem. Cits jautājums ir par mūsu tautu vienotību valstiskā un politiķu līmenī,” stāsta Beverīnas novada Kultūras nodaļas vadītājs Uldis Punkstiņš.1236. gadā Saules kaujā mūzu senči, tas ir, baltu ciltis, pamatīgi sakāva Zobenbrāļu ordeni. To arī pieņemts atzīmēt par Baltu cilšu vienības dienu. Lai veicinātu baltu vienotības apzināšanu un stiprināšanu, katru gadu šajā datumā gan Lietuvā, gan Latvijā tiek svinēti svētki – Baltu vienotības diena. Jo īpaši pēdējā gadsimta vēstures notikumi ir parādījuši, ka abām mūsu tautām ir kopīgs liktenis, ka esam tuvākie sabiedrotie un draugi.Šī diena sava veida sasaukšanās, dodoties uz nozīmīgām vēsturiskām vietām, tuvinot baltu zemes un tautas. “Kalnā iedzedzināta uguns ir zīme, ka esam un būsim. Uguns iedegšana vienlaikus simbolizē, ka esam kopā un vienotībā,” skaidro U. Punkstiņš.Vēstures pētnieku vidū nav vienprātības par kaujas norises vietu – vieni apgalvo, ka hronikās minētā Saule ir Vecsaule netālu no Bauskas, pēc otras daļas domām – minētā vieta ir Šauļi Lietuvā. Lai arī vēstures hronikās informācija par minēto notikumu nav pilnīga, ir skaidrs, ka lietuvieši un zemgaļi cīņā pret krustnešiem apvienojās arī citās kaujās.1973. gadā, godinot baltu tautas vēsturi, netālu no Šauļiem Lietuvā atklāts Saules kaujas piemineklis.Saietā Trikātā piedalīsies un ugunsrituālu vadīs Valmieras lietuviešu biedrības priekšsēde Regīna Valtenberga. Dziesmas skandēs Andas Ābeles vadītā dziesmu kopa “Laiva”. Pulksten 19 pilskalnā svinēs rudens saulstāvjus jeb rudens saulgriežus, kad dienas garums ir vienāds ar nakts garumu, bet pulksten 20 iedegs baltu vienības uguni. Uz šo saietu aicināti visi interesenti.
