Strenču novada deputāti aizvadītajā nedēļā nolēmuši izveidot medību koordinācijas komisiju Strenču novadā.
Komisijas pienākumi būs apsekot un novērtēt meža dzīvnieku postījumus un koordinēt medību procesu Strenču novadā, informē pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks Guntis Jukāms.
Problēmas ar mežacūkāmAtbilstoši nolikumam komisijā jābūt ne mazāk kā septiņiem cilvēkiem, taču maksimālais skaits nav noteikts. Paredzēts, ka savus kandidātus komisijai līdz 31. augustam var izvirzīt katrs Strenču novadā esošais mednieku kolektīvs (Strenču novadā ir pieci medību iecirkņi), pašvaldība, lauksaimnieki un Valsts meža dienests (VMD), kurus pašvaldība informēs par šādas komisijas veidošanu un lūgs izvirzīt savus pārstāvjus. Šobrīd medniekiem vienu no lielākajām rūpēm gan sagādā mežacūku medības. Saistībā ar Āfrikas cūku mēri medniekiem par nomedītu mežacūku 12 stundu laikā jāpaziņo Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) un VMD. PVD ir noteicis maksu par atrastu vai nomedītu mežacūku Āfrikas cūku mēra apdraudētajā teritorijā, par kādu pasludināts arī Strenču novads. Par nomedītu un iznīcināšanai nodotu mežacūku maksa ir 50 eiro par šajā gadā dzimušu sivēnu un 200 eiro par mežacūku, kas vecāka par vienu gadu. Otra iespēja ir mežacūkas liemeni saglabāt piemērotā vietā, kas iepriekš saskaņota ar PVD, un gaidīt, kamēr tiks veiktas paraugu analīzes, ja dzīvnieks nomedīts pašu patēriņam.Problēma ir tā, ka Strenču novadā nav dzesētavu, kur medniekiem uzglabāt nomedīto mežacūku liemeņus, gaidot PVD veikto analīžu rezultātus, atzīst mednieku kolektīva “Plāņi” valdes priekšsēdētājs Māris Jurjāns. Viņš pats mežacūku tikmēr uzglabājis mājas pagrabā, taču tas neesot risinājums, it īpaši tad, ja saimniecībā audzē mājas cūkas. Turklāt PVD atbildi nācies gaidīt četras dienas. Plāņu pagastam tuvākās dzesētavas atrodas Beverīnas novada Trikātas pagastā, taču medījumu no citiem novadiem tajās nepieņem, stāsta M. Jurjāns. Viņš kategorisku atteikumu saņēmis divas reizes.
Gaida uzsauktās dzesētavasArī Strenču novada dome pieteikusies Lauku atbalsta dienestā, lai pretendētu uz akciju sabiedrības “Latvijas Valsts meži” ziedoto finansējumu dzesētavu iegādei pašvaldībās. “Uz pašvaldību platībām tiks izdalītas konkrētas summas. Nopirktās kameras tiks nodotas lietošanā mednieku kolektīviem. Mūsu iecere ir iegādāties minimālās atļautās ietilpības dzesētavas un nodot tās katram novada medību iecirknim,” skaidro Strenču novada domes izpilddirektors Aivars Auniņš.Savukārt M. Jurjāns raizējas, ka process ieilgst, bet septembra nogalē, kad kļūs vēss, tāds jautājums vairs nebūs aktuāls. “Mums, medniekiem, medības ir vaļasprieks, taču pašreizējā situācijā nolaižas rokas, jo zvani, kuram ierēdnim gribi, un prasi, ko darīt, visi rausta plecus. Pirms izdot rīkojumu un pavēles, vispirms ir jāizveido bāze, lai tos varētu izpildīt, citādi viss ir novelts uz mednieka pleciem,” sūrojas Plāņu mednieks.Tikmēr mežacūku bari šobrīd var nodarīt lielus postījumus lauksaimniekiem, jo meklē barību vēl nenokultajos labības laukos. Mežacūku medībās cītīgi dodas mednieku biedrības “Jērcēni” mednieki. Biedrības mednieks Jānis Ence stāsta, ka nošautās mežacūkas ved uz Ērģemes pagasta Turnu, kur atrodas legāla cūku iznīcināšanas vieta. Jaunajā sezonā jērcēnieši līdz aizvadītās nedēļas nogalei nomedījuši 30 mežacūkas.J. Ence atbalsta domu, ka Strenču novadā dzesētava jānodod katra medību iecirkņa lietošanā. “Tad tā ir arī katra konkrētā iecirkņa atbildība,” uzsver mednieks.
